
35 000 cilvēku parakstītā iniciatīva par Stambulas konvenciju nonāk Saeimas Ārlietu komisijā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien pilsoņu iniciatīvu par Latvijas palikšanu Stambulas konvencijā nodeva Saeimas Ārlietu komisijai
Iniciatīvas pārstāve Megija Jaunsleine informēja, ka 10. oktobrī pilsoņu iniciatīva par Latvijas dalības Stambulas konvencijā turpināšanu tika oficiāli iesniegta Saeimā ar 11 409 "Manabalss.lv" platformā savāktiem parakstiem.
Tomēr, neskatoties uz šo plašo sabiedrības iesaisti un jautājuma aktualitāti, atbildīgā Saeimas komisija nolēma iniciatīvu skatīt tikai 12. novembrī, toreiz izcēla Jaunsleine. Viņa tolaik norādīja, ka šāds lēmums neatbilst situācijas nopietnībai, jo Stambulas konvencija ir būtiska sieviešu un bērnu drošībai Latvijā. Patlaban iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 35 000 Latvijas iedzīvotāju.

Ļaužu jūra Doma laukumā protestē pret Saeimas lēmumu denonsēt Stambulas konvenciju; 06.11.2025
Saskaņā ar VP aplēsēm Doma laukumā Rīgā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 ...





Jau ziņots, ka iepriekš protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Tam Doma laukumā sekoja vēl viens protests, kurā pulcējās jau vismaz 10 000 iedzīvotāju.
Protesti sekoja pēc opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības lēmuma Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.



