Pētījums atklāj nepatīkamu lietu, kas attiecas uz nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem
Nabadzības risks skar ne tikai cilvēkus, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar zemu nodarbinātības intensitāti vai kuriem nav darba. Izrādās, ka Eiropā var kļūt nabadzīgs arī tad, ja ir darbs.
Kā norādīts Eurostat pētījumā, 2024. gadā 8,2% cilvēku vecumā no 18 gadiem un vecāki, kuri bija norādījuši, ka strādā (algots darbs vai pašnodarbinātība), Eiropas Savienībā (ES) atradās nabadzības riska grupā.
Šis rādītājs bija ievērojami zemāks sieviešu vidū (7,3%) nekā vīriešu vidū (9,0%). Starp ES valstīm visaugstākais nabadzības risks strādājošo vidū bija Luksemburgā - 13,4%, bet viszemākais - Somijā - 2,8%.
22 ES valstīs nabadzības risks strādājošo vidū bija augstāks vīriešiem nekā sievietēm, un vislielākā atšķirība tika novērota Rumānijā (8,1 procentpunkts).
Vācijā rādītāji bija vienādi gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt Čehijā, Latvijā, Kiprā un Luksemburgā nabadzības risks strādājošo sieviešu vidū bija augstāks nekā vīriešu vidū.
Ja skatāmies kopējo vidējo nabadzības riska līmeni, tad Latvijā tam ir pakļauti 8,2 procenti strādājošo. Tas ir diezgan daudz, taču atbilst ES vidējam līmenim. Tātad - nav gluži katastrofa, bet arī ar ko lepoties īpaši nav.
Interesanti, ka Lietuvā (8,3%) un Igaunijā (10,3%) strādājošo vidū ir vairāk to, kuri riskē nonākt nabadzībā, nekā Latvijā.
