Likuma izmaiņas kukuļa lietu izmeklēšanai pazūd diskusijās par gramatiku

2013. gadā degvielas uzpildes stacijā satikās tā laika Daugavpils vicemērs Vjačeslavs Širjakovs un uzņēmējs Sergejs Karnauhovs, kura bizness bija saistīts ar pilsētas ielu uzkopšanu un atkritumu saimniecību. Papļāpājuši par sadzīviskām lietām, vicemērs pēc uzņēmēja aicinājuma paņēma no viņa mašīnas aploksni, aizbāza to bikšu priekšā aiz siksnas un devās prom. Aploksnē bija 120 piecsimt eiro banknotes. Tūlīt pēc tam vicemēru ar naudu aizturēja KNAB. Deviņus gadus vēlāk Augstākās tiesas senāts abus kukuļošanā apsūdzētos attaisnoja. 

No Latvijas Republikas Senāta lēmuma 2022. gada 10. novembrī: “Senāts nepiekrīt virsprokurora kasācijas protestā paustajam viedoklim, ka nav izšķirošas nozīmes, par kuru no vairākiem lēmumiem vai amata pienākumiem kukulis dots, ja tiek pierādīts, ka valsts amatpersona regulāri iesaistās dažādu jautājumu risināšanā, kas ir potenciālā kukuļdevēja interesēs.” 

Īsumā – nebija strīda par to, ka uzņēmējs domniekam iedeva 60 tūkstošus, taču tiesas ieskatos izpalika pierādījumi naudas došanas fakta sasaistei ar tikko iegūto septiņu miljonu eiro vērto ielu apsaimniekošanas līgumu un iesniegumu par sadzīves atkritumu šķirošanas līnijas būvniecību.

Šī ir vēl viena krimināllieta, kas tiek piesaukta, runājot par nepieciešamību ieviest atbildību par tā dēvēto “amatpersonu piebarošanu” jeb situācijās, kur koruptīvās vienošanās nav bijis vai tā nav pierādīta - par ko jau esam stāstījuši iepriekšējos raidījumos. Ģenerālprokuratūra apkopoja priekšlikumus un 2023. gada oktobrī vērās pie premjera un Krimināllikuma darba grupā Tieslietu ministrijā.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Anda Smiltēna saka: “Krimināllikuma darba grupa, kura sastāv gan no teorētiķiem, gan no praktiķiem, viņu uzdevums ir palīdzēt izveidot tādu gan teorētiski, gan praktiski, gan redakcionāli viskvalitatīvāko tiesību normas tekstu, divreiz ar šo jautājumu strādājām un tad, šķiet, ka prokuratūra tālāk vērsās jau ar šo izstrādāto priekšlikumu Saeimā.”

Deputāti piedāvājumu apsprieda, priekšlikumu saturu vēlreiz precizēja minētajā darba grupā, taču pirms trešā lasījuma Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisija 2024. gada 21. maijā grozījumus no tālākas darba kārtības izslēdza. 

No politiķu puses visvairāk diskusijās iesaistījās apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) un deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). 

14. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), 21.05.2024.: “Iedomāsimies situāciju, ja amatpersona izdara atbilstoši likumam savu darbību, un kāds cilvēks pie viņa atnāk un par šo darbību pateicas, pasniedzot dāvanu, un saka – labs tavs darbs, ko tu izdarīji, man no tā tika labāk, vai es no tā ieguvu. Un tā rezultātā tā ir krimināla darbība. Uzskatu, ka tas ir pārspīlējums, un tāpēc arī es piedāvāju šo priekšlikumu izslēgt, atstājot spēkā esošo regulējumu. Paldies!”

Deputāti strīdējās gan par gramatiskām niansēm, gan to, ka pie šādām izmaiņām par dāvanas saņēmēju un tālāk par noziedznieku varot kļūt itin nejaušā kārtā.

14. Saeimas Juridiskās komisijas, kā arī Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), 21.05.2024.: “Mums [likumprojektā] ir vispārīga formula. Pie šīs formulas ikvienu cilvēku var saukt pie atbildības, un te es piekrītu Kūtra kungam, mums tad vairs nav starpības starp dāvanu un kukuļdošanu. Vienkārši labs cilvēks, kurš neko nav pārkāpis, kaut ko izdarīja, otrais grib viņam pateikties tā, kā viņš prot. Sanāk tā, ka viņš ir noziedznieks.”

Tuvākajos gados Latvijai gaidāms kārtējais izvērtējums, ko veic Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (jeb OECD) Korupcijas grupa. Tās eksperti jau iepriekš pauduši nožēlu, ka Latvija nav risinājusi bažas saistībā ar nepieciešamību pierādīt tiešu nodomu kukuļošanā.

Bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, 21.05.2024.: “Mēs runājam par to, ka mēs atbalstām un cīnāmies pret korupciju. Tajā pašā laikā tie grozījumi, kuri varētu to nodrošināt, tiek bloķēti un noraidīti parlamentā. Bet es pilnībā piekrītu - ja jūs varat atrast un kārtējā likumā ielikt otro vai piekto daļu, kas būtu arī Tieslietu ministrijas, saprotama un skaidra, un, ja jūs to izdarīsiet saprātīgā laikā, es tikai “par”.”

Izslēdzot priekšlikumu, deputāti vienojās, ka tas jāpārraksta nepārprotamākā redakcijā. Kā norāda Tieslietu ministrijā, lai tiktu uz priekšu šajās diskusijās, visticamāk būs jārisina gan redakcionāli jautājumi, gan arī tādi jautājumi kā - ko var uzskatīt par pietiekami nopietnu dāvanu. Taču, pagājis pusotrs gads un ne prokuratūra, ne Saeimas Juridiskā komisija, ne Tieslietu ministrija savā darba kārtībā pie šī nebija atgriezušās.

Tagad deputāts Kūtris intervijai nevēlas piekrist, sakot, ka neatceras par šiem grozījumiem, bet vienlaikus aizvien norāda uz to, vai tad amatpersonām nav tiesību saņemt dāvanas: “Jūs uzskatāt, ka amatpersona nav cilvēks un viņš nav tiesīgs saņemt arī dāvanu dzimšanas dienā, tāda jūsu doma?!”

Tikmēr Judins atklāj, ka pēc tam, kad LTV no jauna izgaismoja problēmu, šajā jautājumā sākusies kustība: “Es domāju, tāda norma ir vajadzīga. Un cik es zinu tagad Tieslietu ministrija, pēc tam, kad televīzija atgādināja, strādā, lai tāda norma būtu. Tāpēc diskusija būs. Bet kāpēc mēs nepieņēmām grozījumus ātrāk? Ja jūs paskatīsieties, tā vēsture bija saistīta ar karteļiem un mums ir vairāki protokoli, kas rāda, kā mēs tur cīnījāmies, mēģinājām pierādīt, ka tomēr atbildība ir jābūt. Tas bija galvenais jautājums, un šis jautājums bija blakus, un tas bija iesniegts arī kopā. Un diemžēl ar karteli īsti mēs joprojām tur, kur bijām pirms laika.”

Jautājums par pazudušajiem grozījumiem aktualizējās pēc tam, kad publiski kļuva zināms par izbeigto kriminālprocesu pret bijušo “Rīgas Siltuma” vadītāju Normundu Talci. KNAB norādīja – ja Krimināllikums paredzētu atbildību par tā saukto amatpersonu piebarošanu, tas būtu ļāvis  turpināt izmeklēšanu par iespējamo kukuļošanu.