Lielākā alga - tuvu 5000 eiro: cik pusgadā izmaksā ministrijas biroja darbs?
Ņemot vērā to, ka 2026. gada budžeta veidošana jau ir pavisam tuvu finišam, un to, ka šogad īpaši spraigas diskusijas aizritējušas par nepieciešamību ietaupīt, apcirpt izmaksas, būtu vērts palūkoties uz to, cik šobrīd izmaksā pašu budžeta veidotāju – ministriju – biroji. Galu galā no iepriekš daudzinātās cīņas ar birokrātiju faktiski “čiks” vien ir sanācis.
Jauns.lv sākotnēji sazinājās ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju, lai lūgtu apkopot un sniegt sava biroja darbinieku atalgojumu iepriekšējā pusgada laikā.
Jāpiebilst, ka vairāku nedēļu ietvarā šo informāciju sagaidījām vien no Aizsardzības ministrijas. Kopumā šī gada aprīlī–septembrī biroja deviņu darbinieku algās izmaksāti vairāk nekā 171 000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Aizsardzības ministra biroja darbinieku atalgojums 2025. gada pavasarī un vasarā bijis ievērojams — vairāki padomnieki ik mēnesi saņēmuši vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, bet zemākā alga bijusi ap 1100 eiro. No dokumentiem redzams, ka kopējais biroja algu fonds no aprīļa līdz septembrim sasniedzis 171 166 eiro pirms nodokļiem.
Lielākais atalgojums – biroja vadītājam
Vislielāko atalgojumu šajā periodā saņēmis biroja vadītājs Jevgēnijs Rjaščenko-Šaraks. Viņa alga svārstījusies no 4346 eiro aprīlī un maijā līdz 4805 eiro jūnijā un 4819 eiro jūlijā, bet septembrī bijusi 4558 eiro. Kopumā sešu mēnešu laikā viņš saņēmis 27 650 eiro.
Rojs Dauburs, ministra padomnieks publiskās komunikācijas jautājumos, šajā laika posmā saņēmis algu robežās no 3839 eiro aprīlī līdz 3071 eiro septembrī, kopā – 20 117 eiro.
Dagnija Lejiņa, padomniece stratēģiskajā komunikācijā, mēnesī pelnījusi no 2487 eiro augustā līdz 3778 eiro jūlijā, sešos mēnešos kopumā – 19 458 eiro. Imants Viesturs Lieģis, padomnieks diplomātijas jautājumos, saņēmis no 2804 līdz 3434 eiro mēnesī, kopējā summa – 18 585 eiro.
Nedaudz augstāks bijis Valda Savicka, ministra padomnieka juridiskajos jautājumos, atalgojums – viņš saņēmis no 3263 līdz 3701 eiro mēnesī, kopā 20 320 eiro par pusgada periodu.
Džeina Gaile, padomniece publisko iepirkumu un būvniecības jautājumos, saņēmusi vienmērīgu atalgojumu ap 2300 eiro, ar nelielu pieaugumu jūlijā līdz 2603 eiro, kopā šajā pusgadā – 14 138 eiro.
Inese Tauriņa, padomniece aizsardzības industrijas attīstības jautājumos, pelnījusi no 3839 līdz 3950 eiro mēnesī, kopumā 23 245 eiro.
Jaunākā darbiniece – Monta Kalneta, kura darbu sāka 19. maijā kā padomniece digitālā satura jautājumos, saņēmusi atalgojumu, kas pakāpeniski pieauga no 1142 eiro maijā līdz 3113 eiro jūlijā. Kopumā līdz septembrim viņas ienākumi bijuši 11 317 eiro. Savukārt biroja vecākā referente Liene Sinavska saņēmusi algu robežās no 2200 līdz 2900 eiro mēnesī, kopumā – 16 334 eiro.
Kopējais atalgojums – vairāk nekā 171 tūkstotis eiro
Sešu mēnešu laikā Aizsardzības ministra biroja deviņu darbinieku aprēķinātais atalgojums sasniedzis 171 166 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Šajos datos ietvertas gan pamatalgas, gan piemaksas, ja tādas noteiktas. Kā liecina publiskā informācija, biroja vadītāja un padomnieku atalgojums būtiski pārsniedz Latvijas vidējo algu, taču ir līdzīgs citu ministriju biroju darbinieku atalgojumam, kur liela daļa amatu tiek klasificēti kā politiskās uzticības posteņi.
Kā izskatās 2026. gada budžets?
Saeima balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai. Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Progresīvie prasīs vairāk naudas kultūrai un NVO
Tikmēr šodien zināms, ka "Progresīvie" valsts budžeta projektā rosinās noteikt lielāku finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstam un latviešu valodas apmācībām, aģentūrai LETA teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Kā norādīja Šuvajevs, "Progresīvo" prioritāte uz valsts budžeta otro lasījumu ir panākt VKKF finansējumu atbilstoši likumā noteiktajam. Patlaban iecerēts, ka nākamgad VKKF finansējums tiks iesaldēts. Tāpat politiskais spēks uz budžeta otro lasījumu rosinās lielāku finansējumu NVO fondam, kā arī atbalstu latviešu valodas apmācībām. Kultūras ministre Agnese Lāce (P) Saeimas budžeta debatēs ceturtdien pauda bažas par VKKF finansējuma pieauguma iesaldēšanu, kas negatīvi ietekmē nozari, un solīja turpināt cīņu par atbalstu kultūras jomas pārstāvjiem.
Turpmāk vērsīsimies pie un publicēsim arī pārējo ministriju biroju darba izmaksas noteiktajā laika periodā.
