Andra Gaigala skolo seniorus datorzinībās un aicina likt aiz auss: "Pensionāra un datora loģikai ir maz kopīga"
Saldus novada bibliotēkā seniori jautā ne vien pēc grāmatām un periodikas, bet arī pēc padoma, kā saņemt valsts un pašvaldības e-pakalpojumus un kā ar datoru, planšetdatoru un viedtālruni atrisināt praktiskas situācijas.
Aptuveni pirms 20 gadiem bibliotekāri iesaistījās senioru skološanā, tolaik viņiem svešā jomā. Saldus Zemes arhīvs liecina, ka tolaik par sabiedrības vecākās paaudzes datorprasmēm Saldū domāja arī Pieaugušo izglītības centrs, taču par tā kursiem bija jāmaksā.
Par bibliotēku lomu iedzīvotāju tehnoloģiju un digitālo prasmju pilnveidošanā sāka runāt 2006. gada novembrī, kad Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijai atvēlēja 16,2 miljonus ASV dolāru publisko bibliotēku modernizēšanai. Vēl 7,9 miljonus ASV dolāru ziedoja kompānija Microsoft, lai projektā Trešais tēva dēls izveidotajā Gaismas tīklā visas publiskās bibliotēkas tiktu apgādātas ar tolaik aktuālu programmatūru.
Saldus novada bibliotēkā senioru mācības rīkotas no laika gala. Sāka ar individuālām konsultācijām, tām sekoja grupu nodarbības, līdz 2023. gada 1. novembrī nodibināja mācību centru — iestādes ceļu šajā virzienā raksturo mācību centra vadītāja bibliotekāre Andra Gaigala. Viņa teic: jaunā struktūra balstās fundamentālos pamatos — vairākkārt pārbaudītās metodēs, vairāku gadu novērojumos un secinājumos.
Andra Gaigala mācību centrā piedāvā senioriem apgūt modernam cilvēkam vajadzīgas prasmes, jo digitālajā vidē dublējas vai visas dzīves sfēras — socializēšanās, izklaide un izglītošanās, saziņas ar iestādēm, iepirkšanās, norēķini u.tml. Digitāli un tehnoloģiski prasmīgs cilvēks iet kopsolī ar laikmetu, un nav pamata senioriem iepalikt. Es no dažiem esmu dzirdējusi, ka Saldus novada bibliotēkas datorkursi senioriem neļauj iestrēgt savas digitālās mājas četrās sienās.
Saldus novada bibliotēkās ikviens pieaugušais var kvalitatīvi pavadīt laiku astoņas stundas dienā, turklāt bez maksas. “Vieni pie mums nāk, jo te ir omulīgi stūrīši sarunām vai ciemojas ievērojamas personības. Citiem svarīgs stabils un stiprs interneta signāls vai grāmatas. Bet kādam vajadzīgs mācību centrs. Lai kursi būtu efektīvāki, tos, cik atceros, vienmēr organizējām pa prasmju līmeņiem. Pirmajos gados man piedāvāja zinošākiem senioriem izskaidrot, kā labāk meklēt informāciju un izmantot datu bāzes, bet tagad visās četrās senioru programmās mācu gandrīz visas tēmas, dažām pieaicinu savas kolēģes,” turpina bibliotekāre.
Mācību centra darbība ieskrējās ar Saldus novada pašvaldības mūžizglītības projektu senioriem, taču tālākās programmas Andra izdomāja pati. Viņa sastādīja vairākas programmas katrai mērķauditorijai. Senioriem izveidotas piecu dienu programmas, taču pieredze un novērojumi vedina saīsināt līdz trim un no izņemtajām tēmām salikt jaunu programmu. Kompaktas programmas varētu ieinteresēt vairāk ļaudis pagastos.
“Senioru grupas komplektējas diezgan viegli, no tā secinu, ka arī gados vecāki cilvēki grib mācīties. Vieni sāk ar ierīču lietošanas pamatnoteikumiem un darbības principiem, citi interesēja par elektroniskā paraksta lietošanu un informācijas izguvi. Liela piesardzība un interese reizē ir par mākslīgo intelektu.
“Uzmanību pievēršu terminoloģijai, jo datori ar lietotāju runā gan latviski, gan angliski. Latviskotie jēdzieni senioriem sveši, pat mulsinoši — ar vārdiem ievilkt, nomest, lādēt saprot pavisam ko citu. Vēl viņi jāiedrošina strādāt nevis tikai ar savu ierīci, bet arī bibliotēkas, radinieku vai draugu. Nav labi, ja pierod tikai pie vienas ierīces, jo tās ātri noveco un jāgādā jauna. Ja nav pierasts pie dažādiem ekrāna skatiem, lietotājs izjūt milzīgu stresu. Šī iemesla dēļ aicinu senioriem neignorēt programmatūru atjauninājumus, lai gan ļoti nepatīk, ka pēc tiem ekrāna skatā šis tas pamainās. No otras puses, viņu satraukumu saprotu. Strādāju profesijā, kurā pakāpeniski apguvu attīstīju digitālās prasmes, bet senioriem jāielec ātrvilcienā,” bibliotekāre atklāj senioru lielākos iebildumus un bailes.
Dzīves pieredzējušajiem skolēniem Andra aiz auss liek nemaināmu patiesību — pensionāra un datora loģikām maz kopīga. Piemēram, viņš gribētu, lai mājaslapa atveras, tiklīdz uzrakstīta adrese, bet dators gaida, kad nospiedīs taustiņu enter. Piņķeris sanāk arī ar dokumentiem, jo viegli apjukt, kurš dokuments aizpildāms tiešsaistē, bet kurš vispirms jālejuplādē un tikai tad jāaizpilda.
“Ir seniori, kas mākslīgo intelektu neatzīst, pat izvairās kaut ko dzirdēt par to. Es viņiem nepiekrītu un izveidoju mācību programmu, jo mākslīgais intelekts cieši saistīts ar cilvēku drošību. Senioriem jāzina, ka var ļoti ticami viltot e-pasta vēstules, balss zvanus un īsziņas. Viņiem jāzina arī par mākslīgā intelekta lietderību, jo tas būtiski ietekmē šodienas pasauli un veidu, kā strādā cilvēki. Nesen biju kursos, kuros uzzināju, ka mākslīgais intelekts iemācījies čukstēt. Tas nozīmē, ka tas vēl ticamāk atdarina cilvēku,” Andra Gaigala pieļauj, ka jau drīzā nākotnē mācību centrā par mākslīgo intelektu būs jārunā detalizēti.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
