Speciālists atklāj: kas jauniešiem traucē atrast sev piemērotu darba vietu
Vai jauniešiem, kas šobrīd meklē darba vai prakses vietu, piedāvājums ir plašs? Ar kādiem izaicinājumiem viņiem nākas saskarties meklējot vakances? Uz šiem un citiem jautājumiem Jauns.lv atbildēja Kristaps Bērziņš, Prakse.lv vecākais projektu vadītājs.
Prakse.lv ir mājaslapa, kurā jauniešiem ir iespēja atrast sev vēlamo prakses vai darba vietu. Kristaps norāda, ka šobrīd mājaslapā ir piereģistrējušies vairāk nekā 140 tūkstoš lietotāju (gan tādu, kas to ir izdarījuši pasenāk, gan arī tādu, kas pievienojušies nesen), un katru dienu klāt nāk jauni, jo uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai jaunieši varētu uzzināt par šādu iespēju. Piemēram, sadarbojoties ar Biznesa augstskolu Turība, skolās tiek pasniegti karjeras semināri. 40 minūšu laikā tiek pastāstīts gan par karjeras iespējām, gan par to, kā darbojas portāls, gan arī kādus aktuālos pasākums ir iespējams apmeklēt. Tiek pat izspēlēta ātrā darba intervijas spēle.
Vietnē ir iespējams iziet arī virtuālo praksi un spēles režīmā iepazīties ar uzņēmumu un darba pienākumiem, beigās ir tests, kura rezultāts tiek nosūtīts uzņēmumam. Ja uzņēmumam ir nepieciešami praktikanti, darba devējs apskata šīs virtuālas prakses testa rezultātu un sazinās ar atbilstošajiem kandidātiem.
Cik daudz prakses un darba vakanču ir pieejamas mājaslapā?
Kristaps informē, ka mēneša griezumā vidēji mājaslapā ir ap 400 prakses vakancēm. Dienā, kad notika intervija, Kristaps padalījās, ka mājaslapā bija pieejamas 131 prakses vakance un 81 darba vakance. Vakanču skaits visu laiku mainās, jo viss ir atkarīgs no tā, cik ātri tām piesakās un vieta tiek aizpildīta. Kristaps skaidro, ka it īpaši to var manīt, kad cilvēki piesakās atvērto durvju dienām. Ja interese par piedāvājumu ir liela, tad visas vietas aizpildās jau stundas laikā. Apmeklējot uzņēmumu atvērto durvju dienā, ir iespējams apskatīt, kā tas izskatās, labāk izprast, kā tas darbojās. Tiek arī pastāsta par darba, prakses un karjeras iespējām.
Jautāts vai jauniešiem biežāk piedāvā apmaksātās prakses vietas vai neapmaksātās, projekta vadītājs norāda, ka viss ir atkarīgs no tā, ko vēlās darba devējs, lai praktikants veiktu. Ja darba devējs ieguldās cilvēkā ar domu, ka tas būs nākamais darbinieks, prakse, visticamāks, būs apmaksāta. Līdzīgi arī gadījumos, ja jaunietim ir jādara darbs, kur nav nepieciešams, lai kāds viņu uzraudzītu. Savukārt, ja ir mērķtiecīgi izvēlēts, ka gribas praksi, kur apmāca jaunas prasmes, ir iespēja pilnveidoties, strādāt ar mentoru, kas ieguldīs vairākas stundas tajā, lai paskaidrotu visu nepieciešamo materiālu, iespējams, šādās prakses vietās samaksa netiks piešķirta.
Bet to, ka uzņēmumi piedāvā prakeses vietas Latvijā var uzskatīt par privilēģiju. Kristaps stāsta, ka viena projekta ietvaros apmeklēja Spāniju, kur satika spāņu studentus. Sarunai ievirzoties par praksi, tika noskaidrots, ka uzņēmumi Spānija uz praksēm skatās, ka papildu laika tēriņu un finansiālo noslogu.
"Jo Spānijā no universitātes labākajā gadījumā pieci jaunieši var dabūt praksi kādā uzņēmumā," vēsta projekta vadītājs.
Kādas nozares visbiežāk piedāvā prakses iespējas jauniešiem?
Kaspars dalās, ka tehniskās jomas nozares un pārdošanas.
"Tehniskās jomas studenti ir ļoti pieprasīti, un viņu prakses vietas, kā es zinu, biežāk ir atalgotas, jo šo studentu ir maz. Darba devēji par viņiem cīnās jau no pirmās dienas. Mēģina piesaistīt, parādīt, kā tad ir pie viņiem strādāt," projekta vadītājs saka.
Kristaps norāda, ka nav jābaidās pieteikties un pastrādāt vairākas prakses vietas. Tas var palīdzēt nākotnē saprast, kur gribas palikt strādāt.
“Kamēr ir iespēja pieteikties prakses vietām, tās var mainīt kaut vai katru gadu. Bet jau nonākot darba tirgū, būtu vēlams saprast, kur tu īsti vēlies būt. Jo, ja tu nonāksi darba tirgū un katru gadu mainīsi darbu, tad vienā brīdī darba devēji varētu uz to noskatīties šķībi. Īsti nesaprotot, vai tu zini, ko tu gribi darīt,” iesaka Kristaps.
Ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties jauniešiem, meklējot darba un prakses vakances?
Skolēniem, studentiem patiešām ir piedāvātas daudz iespējas, bet par klupšanas akmeni kļūst tas, ka viņi ne vienmēr par tām zina.
“Es redzu, to, ka jaunietis nevis iet un meklē tās iespējas, bet tajā vietā publicē paziņojumu, ka meklē darbu,” min Bērziņš. Un ar to “meklēšana” diemžēl beidzās.
Jautāts, ka iespējams jaunieši negrib meklēt darba iespējas, uz ko projekta vadītājs atbildēja, ka, viņuprāt, viņiem ir bail, vai viņi nezina, kā to izdarīt, visticamāk, cerot, ka darba devējs pats atsauksies uz izvietoto ziņojumu.
Dažkārt par traucēkli kļūst pašu izdomāta ideja par to, kādam tam darbam jābūt – ar lielisku atalgojumu, elastīgu darba laiku un aizraujošiem ikdienas notikumiem. Iesākot strādāt kādā uzņēmumā, var gadīties dziļi vilties. Tāpēc Kristaps, arī vidusskolās, vadot seminārus, iesaka jauniešiem būt aktīviem un aiziet uz uzņēmumiem un paskatīties, kāda izskatās viņu darba diena.
Kā atrast drosmi sāk darīt? Ko jauniešiem noderētu dzirdēt?
Kristaps iesaka jauniešiem, "izskāpt ārā no telefona", nebaidīties runāt vienam ar otru, runāt ar uzņēmumiem, mācīties matemātiku un citus eksaktos priekšmetus. Kā arī viņš min, ka vajag ieklausīties savā iekšējā balsīs, atrast sevi, nepakļauties, piemēram, mammas spiedienam kļūt par kādu speciālistu, tikai tāpēc, ka ir iespējams nopelnīt lielu naudu. Jo ieguldot laiku tajā, kas patiesībā neinteresē, var nodarīt sev lielāku kaitējumu.
"Ja jūs iesiet ar domu, es mācīšos programmēšanu, jo programmētājiem labi maksā, ticiet man, sliktam programmētājam nemaksās lielu naudu," uzsver projekta vadītājs, piebilstot: "Lai kaut ko panāktu ir jābūt vēlmei darīt, būt aktīvam, jācīnās par to, ko vēlies sasniegt, jāizrāda iniciatīva, jāmācās, jāpilnveidojas un tad viss sakārtosies. Tu atradīsi sevi, atradīsi darba vietu, atradīsi visu, kas tev patīk," noslēdzot saka Kristaps.
