Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 15. un 16. novembrī. FOTO. VIDEO
Šajā nedēļā daudz muzikālu notikumu visām gaumēm. Koncertzālē „Palladium” uzstājas alternatīvās elektroniskās mūzikas apvienība „GusGus” no Islandes, kā arī pašmāju „Musiqq”, kas šajās dienās svin savu piekto dzimšanas dienu. Savukārt Kongresu namā uz skatuves kāps leģendārais britu mūziķis Kriss Normans.
Klasiskās mūzikas cienītāji gaidīti uz izcilā krievu pianista Nikolaja Luganska koncertu Lielajā ģildē. Toties Dailes teātris gaida visus teātrmīļus uz komēdiju, kurā vēstīs par Vaņu, Soņu, Mašu un Spaiku. Ķīpsalas izstāžu halle pārsteigumus un ierosmes var meklēt foto un jauno tehnoloģiju cienītāji.
Kā vienmēr arī daudz jaunumu izstāžu zālēs – Rīgas biržā izstādīts Tutanhamona dzintars, „Arsenāla” izstāžu zālē var sajust Saules sistēmas perspektīvas, bet Mākslas akadēmijā atrast itāliešu dizaina ikonas. Ogrē no muzeja krājumiem atkal gaismā celts Kārlis Brencēns, bet Liepājā atklājas arhitekta Agra Padēļa – Līna rekonstruētā dzīve restaurētā namā.
1. Spilgtākā Islandes audiovizuālā grupa „GusGus” Rīgas „Palladiumā”
Sestdien, 15. novembrī, pulksten 20.00 Rīgas koncertzālē „Palladium” uzstāsies visspilgtākā Islandes audiovizuālā apvienība „GusGus”, kas Rīgā ieradīsies sava jaunākā albuma „Mexico” tūres ietvaros.
Nu jau gandrīz 20 gadus Reikjavīkā tapusī muzikālā apvienība turpina pārsteigt inteliģentas alternatīvās elektroniskās mūzikas cienītājus un tādējādi apliecina spēju spītēt visaptverošai komercializācijai un popmūzikas kanonu ievērošanai.
„GusGus” sākotnēji tapa kā avangarda kino, mākslas un mūzikas interesentu grupa, kas laika gaitā koncentrējusies elektroniskās mūzikas virzienā, ko parasti papildina spēcīgs video noformējums. Savas karjeras laikā grupa piedzīvojusi vairākas sastāva maiņas un izdevusi deviņus studijas albumus. Pats jaunākais – „Mexico” - iznāca šī gada Līgo svētkos.
Patlaban grupu veido fotogrāfs, mākslinieks, producents, dīdžejs un komponists Stefans Stefensens, komponists, producents un programmētājs Birgirs Torarinsons, harizmātiskais vokālists Daniels Augusts Haraldsons un muzikants un vokālists Hogni Egilsons.
Pirmā starptautiskā atzinībā islandiešu kolektīvu sasniedza pagājušā gadsimta nogalē, kad radiostacijās un TV kanālos parādījās gana ekscentriskie skaņdarbi „Ladyshave” un „Starlovers”. Vēl plašākas publikas uzmanība tika pievērsta 2002. gadā ar ceturto albumu „Attention”, no kura kompozīcijas „Moss” un jo īpaši „David” kļuva pat par deju hitiem.
Grupa remiksējusi daudzu slavenu mākslinieku dziesmas, tostarp Bjorkas, Depeche Mode, Moloko un Sigur Ros sacerējumus. 2004.gada janvārī izdevusi dziesmu “Desire” ar Ianu Braunu. Dziesmas “Purple” remikss parādījās Pola Okenfolda veiksmīgajā transa kompilācijā “Tranceport”. Tajā pašā laikā „GusGus” vienmēr uzsvēruši vēlmi saglabāt tikai sev raksturīgo muzikālo un vizuālo izteiksmes veidu un brīvību, kas nav iekļaujami popmūzikas kanonu striktajās robežās.
Pēdējo reizi Latvijā „GusGus” uzstājās Ventspilī 2012. gada martā. Toreiz grupas Ventspils šovs bija pilnībā izpārdots. Biļešu cenas: 24 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.
„GusGus”: „Over”
2. „Musiqq” piekto dzimšanas dienu svinēs ar savu pirmo lielkoncertu
Savukārt svētdien, 16. novembrī, pulksten 19.00 koncertzālē „Palladium” visus uz savu pirmo lielkoncertu aicina grupa „Musiqq”. Kaut „Musiqq” klausītājus priecē jau piecus gadus, šis tik tiešām būs mūziķu pirmais lielkoncerts.
Populārā grupa „Musiqq” savas piektās dzimšanas dienas koncerta dienā klajā laidīs arī savu otro albumu – „Vēl viena mūzika”, kuras jaunākais singls „Sekundes” jau šobrīd ir radio apritē.
Piecos pastāvēšanas gados „Musiqq” (Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris) ir radījuši daudzus publikas iemīļotus hitus („Abrakadarba”, „No 10 – 10”, „Dzimšanas diena”, „Miljonārs”, „Dzīve izdodas”, „Trakas atmiņas” un citus), snieguši neskaitāmus koncertus, pārstāvējuši Latviju Eirovīzijas konkursā un Sopotas festivālā, vairākkārt bijuši nominēti Mūzikas ierakstu Gada balvai un regulāri guvuši panākumus Latvijas Radio 2 aptaujā „Muzikālā banka”, kā arī saņēmuši trīs Autortiesību bezgalības balvas.
Dzimšanas dienas atzīmēšana „Palladium” koncertzālē būs līdz šim lielākais „Musiqq” koncerts. Tajā skanēs visas populārākās grupas dziesmas, kā arī līdz šim plašākai auditorijai nedzirdēti skaņdarbi, daži ārvalstu hīti un jaunais singls „Sekundes”. Būs arī viesi.
Grupas mūzikas autors un producents Marats Ogļezņevs saka: „Koncerts būs tiem, kas vēlas pabūt pozitīvu dziesmu gaisotnē, vēlas atpūsties un iztrakoties. Tā, lai būtu „trakas atmiņas”, garastāvoklis – „no 10 – 10” un, lai nerastos šaubas, ka „dzīve izdodas”!”
Biļešu cenas: 15 – 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv .
3. Kriss Normens Rīgas Kongresu namā
Rīgas Kongresu namā sestdien, 15. novembrī pulksten 20.00 uzstāsies leģendārais britu dziedātājs un ģitārists Kriss Normens kopā ar savu grupu.
Līdz šim Kriss Normens ir zināms kā viens no rokmūzikas lielākajiem tēliem, sniedzot vairāk par 100 koncertiem gadā. Viņa vienreizējā balss bija grupas „Smokie” firmas zīme no tās pirmsākumiem sešdesmitajos gados līdz astoņdesmito gadu vidum, kad Kriss Normens pameta grupu, lai nodotos solo karjerai.
Biļešu cenas: 32 – 68 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.kongresunams.lv.
4. Vaņa, Soņa, Maša un Spaiks Dailes teātrī
Dailes teātra Mazajā zālē svētdien, 16. novembrī, pulksten 18.00 pirmizrādi piedzīvos
amerikāņu autora Kristofera Durenga aktuālā komēdija divās daļās „Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks”, kuru iestudējis Gundars Silakaktiņš. Šī Kristofera Durenga komēdija 2103. gadā ir saņēmusi augstāko Amerikas teātra atzinību – Tonija balvu – kā gada labākā luga.
Lomas atveidos Pēteris Gaudiņš (Vaņa), Mirdza Martinsone (Soņa), Akvelīna Līvmane (Maša), Kaspars Zāle (Spaiks), Inita Dzelme (Ņina) un Marīna Janaus (Kasandra).
Nākamas „Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks” izrādes Dailes teātrī: 27. novembrī, 2. un 3. decembrī. Biļešu cenas: 12 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.
„Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks” ZACH teātrī (Teksasa):
5. Krievu pianisma skolas talants Lielajā ģildē
Rīgā, Lielajā ģildē, sestdien, 15. novembrī pulksten 19.00 koncertu sniegs izcilais krievu pianists Nikolajs Luganskis. Viņa koncerta programmā: Franča Šūberta un Sezāra Franka mūzika, kā arī Pētera Čaikovska „Lielā sonāte” un „Gadalaiki”
Iedvesma… Inteliģence… Dabiskums… Nevainojamība… Iedzimta poēzijas izjūta… Dieva dzirksts… Turklāt viņš „dziļi rok”. Nikolajs Luganskis ir īsts dārgumu meklētājs un skaistuma pielūdzējs – neviena vērtīga detaļa, neviena komponista slēpta doma nevar paslēpties no viņa. Ar viņu nav viegli, jo viņš daudz prasa no klausītāja. Galvenais – radošu sadarbošanos. Šādiem vārdiem uz pianista koncertu aicina tā organizētājs – Hermaņa Brauba fonds.
„Cilvēks, kurš iet uz koncertu, lai kaut ko saņemtu, relaksētos un nomierinātos, ir slikts klausītājs. Labs klausītājs iet uz koncertu, lai kopā ar mākslinieku radītu kaut ko jaunu un nozīmīgu”, tā teic pats mākslinieks.
Maskavas konservatorijas absolvents, izcilās krievu pianistes Tatjanas Nikolajevas un Sergeja Dorenska skolnieks Nikolajs Luganskis savā daiļradē turpina krievu pianisma skolas tradīcijas. Pēc uzvaras Baha konkursā Leipcigā un Rahmaņinova konkursā Maskavā viņš triumfēja arī 10. Starptautiskajā Čaikovska konkursā (1994). Sekoja gan Terensa Džada starptautiskā prēmija, gan gada labākā solista tituls, ko viņam piešķīra prestiži žurnāli un laikraksti, gan vairākas „Echo Klassik” balvas. Šobrīd Krievijas Tautas mākslinieks Nikolajs Luganskis ir Maskavas filharmonijas solists.
Nikolajs Luganskis ir uzstājies 44 pasaules valstīs. Viņa koncertzāles ir gan Maskavas konservatorijas Lielā zāle, gan Amsterdamas „Concertgebouw” zāle, kā arī „Palais des Beaux-Arts” Briselē, „Wigmor Hall” un „Royal Albert Hall” Londonā, „Conservatoria Verdi” Milānā, „Konzerthaus” Vīnē un daudzas citas. Vislabākie pasaules orķestri aicina mākslinieku būt par solistu savos koncertos.
Viņa repertuārā ir 50 krievu un ārzemju komponistu klavierkoncerti, kurus Nikolajs Luganskis ir atskaņojis gandrīz 600 reižu, sadarbojoties ar 165 pasaules diriģentiem.
Biļešu cenas: 20 – 50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā:
6. Lielais Rīgas fotošovs Ķīpsalā
Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu hallē no piektdienas, 14. novembra, līdz svētdienai, 16. novembrim noritēs Baltijā nozīmīgākā foto un video tehnikas izstāde un forums „Riga Photo Show 2014”. Nav būtiski, dari to profesionāli vai hobija līmenī – Ķīpsalā jaunus iespaidus un noderīgas zināšanas gūs gan tie, kas fotografē ar ziepju trauku vai telefonu, gan tie, kas strādā ar augstākās klases tehniku.
Interesenti ir aicināti apskatīt un ievērtēt pasaules mēroga jaunumus foto un video tehnikas jomā, apgūt dažādus noderīgus trikus, apmeklējot seminārus un meistarklases, iegūt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, iepazīties ar izciliem meistariem un iegūt vēl daudz citu vērtīgu zināšanu un iespaidu..
Izstāde vienaldzīgus neatstās ne profesionāļus, ne amatierus, jo jaunāko foto un video tehniku varēs ne tikai apskatīt, bet arī izmēģināt un iegādāties. Līdztekus tehnikai būs pieejami arī dažādi aksesuāri, turklāt izstādes organizatori sola, ka izstādē varēs redzēt arī karstākos tehnikas jaunumus tieši no pasaules vadošās fotoindustrijas izstādes „Photokina 2014”.
Tāpat „Riga Photo Show” laikā būs skatāmas vairākas spilgtas fotoizstādes - Latatvijas Kāzu fotogrāfu asociācijas izstāde, Lietuvas un Latvijas preses foto skate un citas. Tāpat būs izstādītas fotogrāfijas no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstādes „Darbs”, kas uzņemtas laika posmā no 1920. līdz 1950. gadam un ir apliecinājums ne tikai latviešu darba spējām, bet arī dzīvespriekam un vitalitātei. Izstādē arī varēs uzzināt par labākajiem fotokursiem, fotoskolām un jaunākajām studiju iespējām. To pasniedzēji sniegs konsultācijas.
Vienlaikus ar lielo Rīgas fotošovu Ķīpsalā notiks arī 3. starptautiskā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstāde un konference „Riga COMM 2014”. „Riga Photo Show” darba laiks: 14. un 15. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, 16. novembrī - no 10.00 līdz 17.00. Sīkāk internetā: www.bt1.lv.
"Rīga Photo Show" Ķīpsalā
7. Izstāžu ceļvedis: Tutanhamona dzintars Rīgas biržā, Saules sistēmas perspektīva „Arsenālā” un itāliešu arhitektūras un dizaina ikona Mākslas akadēmijā
* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz nākamā gada 25. janvārim ir apskatāma izstāde „Saules sistēmas perspektīva”. Tā tiecas parādīt mūžsenos cilvēka centienus izprast sevi attiecībā pret Universu.
Saules sistēmas perspektīva izstāžu zālē „Arsenāls”
* Mākslas muzejā „Rīgas birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) līdz nākamā gada 25. janvārim ir skatāma izstāde „Tutanhamona dzintars”, kas ir viens no galvenajiem notikumiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāžu kaleidoskopā, iezīmējot tematiskās līnijas „Dzintara ādere” starptautisko un īpaši seno dimensiju. Izstādes nosaukums ir vairāk metafora, kas nepretendē uz priekšmetisku Tutanhamona dārgumu klātbūtni. Tā ir leģenda par Baltijas dzintaru uz Tutanhamona krūtīm kapeņu pustumsā.
Pēc baltiešu domām, tas varētu būt Baltijas dzintars, Saules akmens, kas sargā faraona ķermeni. Izstādē var aplūkot Baltijas valstu nacionālo muzeju un Varšavas Nacionālā muzeja Senās Ēģiptes kolekciju priekšmetus. Līdzās šiem mākslas darbiem tiek eksponēts arheoloģiskais dzintars, akcentējot senos tirdzniecības ceļus un mūsu reģionam raksturīgā materiāla izmantojumu arī citu vēsturisko kultūru artefaktos. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .
Tutanhamona dzintars Rīgas biržā
* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) līdz 28. novembrim apskatāma itāļu arhitektam un dizaineram Akillem Kastiljoni veltīta izstāde „Casa Castiglioni”. Tajā pirmo reizi Baltijā vienkopus skatāmi visi slavenākie ievērojamā itāliešu arhitekta projektētie objekti - mākslas muzejos eksponētas dizaina ikonas: mēbeles no Zanotta, gaismas ķermeņi no Flos un aksesuāri no Alessi dizaina rūpnīcām.
Itāliešu arhitektūras un dizaina ikona Akille Kastiljoni
* Ogres Mākslas skolas izstāžu zālē līdz 22. novembrim skatāma izstāde „Kārlis Brencēns. Gleznas no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma”. Mākslinieks Kārlis Brencēns, kuram šogad apritēja 135. dzimšanas diena, ir viens no vitrāžas žanra pamatlicējiem Latvijas mākslā. Ogres Vēstures un mākslas muzejā ir otrs lielākais Kārļa Brencēna darbu krājums. Latvijas muzejos (lielākā valsts īpašumā esošā kolekcija atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā). Izstādē skatāmi muzeja krājumā esošie Kārļa Brencēna darbi – piecas eļļas gleznas, akvarelis (vitrāžas mets) un grafika.
Jāpiebilst, ka sestdien, 15. novembrī, pulksten 14.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā interesenti aicināti uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grafikas fondu pārzinātājas Maritas Bērziņas lekciju par Kārli Brencēnu. Ņemot vērā faktu, ka Kārļa Brencēna dzīves gājumā nozīmīga loma ir bijusi Francijas periodam, izjust šīs zemes savdabīgo valdzinājumu klātesošiem palīdzēs šarmantā grupas „Sus dungo” dalībniece Liene Dravniece (akordeons,balss). Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv .
* Gadskārtējo Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā, restaurētā namā Andreja Pumpura ielā 5, atklāta arhitekta Agra Padēļa – Līna izstāde – savdabīga refleksija par līdz šim paveikto. Tajā iespējams izsekot arhitekta radošajai dzīvei Liepājā un vēlāk ārpus tās. Par refleksiju dēvētajā izstādē „Rekonstrukcija. Viena arhitekta dzīve” iespējams izsekot arhitekta radošajai dzīvei Liepājā un vēlāk ārpus tās. Agra Padēļa – Līna radošajā biogrāfijā daudz atpazīstamu darbu, viņš savulaik bijis arī Liepājas galvenais arhitekts. Izstādi un Agra Padēļa - Līna veidoto interjeru ēkai Andreja Pumpura ielā 5 var apskatīt katru darba dienu no pulksten 13.00 līdz 17.00 līdz 28. novembri. Izstāde ir ne tikai viņa radošās dzīves pārskats, bet arī spilgts multimediāls notikums – ar instalācijām, foto, video, skicēm... Sīkāk internetā: www.liepaja.lv .
