VIDEO: Vilis Krištopans “Zaļajam kursam jau ir ieslēgta atpakaļgaita”

Eiropas Parlamentā esat nostrādājis nu jau vairāk nekā gadu. Ko pa šo laiku izdevies panākt?

Draugu lokā es smejos, ka jau pirmajā darba dienā izdarīju veselas piecgades darbu, – esmu viens no dibinātājiem trešajai lielākajai Eiroparlamenta politiskajai apvienībai, kas saucas “Patrioti Eiropai”. Ar laiku šī apvienība kļūs tikai vēl lielāka, jo labējie spēki palēnām pārņems varu Eiropā un atgriezīs ekonomiku normālā gultnē. Par šo darbu es esmu lepns.

Pagaidām gan jūsu apvienība ir mazākumā un opozīcijā...

Jā, mēs esam mazākumā. Liberālās partijas, kuru vidū ir arī zaļie un sarkanie, mūs, normālus labējos, kuriem ir svarīgas ģimenes vērtības un kuri ir pret migrāciju un zaļo kursu; kuri iestājas par 27 dalībvalstu suverenitāti un normālu ekonomiku, sauc par populistiem. Kaut gan īstie populisti ir liberāļi, piemēram, demokrāti Amerikā. Nupat bija vēlēšanas Čehijā, kur 35 procentus ieguva Babišs – uzņēmējs un miljonārs, kurš prot skaitīt un labi saprot situāciju. Viņš pateica vienkāršu lietu – mēs Eiropu un Čehiju esam noveduši līdz tam, ka dzīve zaļā kursa dēļ kļūs tikai dārgāka. Un viņš ir gatavs to izbeigt. Bet liberāļi arī viņu sauc par populistu, kaut gan par Babišu nobalsoja trīs miljoni no astoņiem miljoniem čehu! Vai tad viņi visi ir muļķi?

Kāda nākotne tad gaidāma zaļajam kursam – to tiešām apturēs?

Atpakaļgaita jau ir ieslēgta. Tagad jau runā par to, ka līdz 2040. gadam uz elektrotransportu jāpāriet nevis par 100 procentiem, bet tikai par kādiem deviņdesmit. Tautas partijas frakcijas vadītājs Vēbers jau atzina, ka lēmums no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinēju auto tirdzniecību bija kļūda. Latvijā taču vēl joprojām tikai divi procenti no visām mašīnām ir elektriskas! Divi procenti! Šī lēmuma pieņēmēji ar fon der Leienu priekšgalā paši labi saprot, ka ir sevi uzdzinuši kokā, bet tagad nezina, kā no tā nokāpt. Taču nāksies to izdarīt. Patlaban šajā jautājumā Eiropas Parlamentā spēku samērs ir apmēram puse uz pusi, pat Tautas partijas frakcijā jau ir sākusies rūgšana. Vienīgie, kas vēl zaļo kursu atbalsta, ir visu veidu kreisie – tie paši, kuri atbalsta Hamas. Tie ir nelabojami sektanti.

Zaļā kursa dēļ jau ir sākušās problēmas daudziem lieliem uzņēmumiem. Volkswagen nupat paziņoja, ka uz laiku aptur ID sērijas elektromobiļu ražošanu. Tos taču vienkārši nepērk! Jāsaprot, ka elektromobilis ir dārga un skaista rotaļlieta, ko var atļauties tikai sabiedrības turīgā daļa. Turklāt tā ir paraduma automašīna, kas domāta īsiem attālumiem. Piemēram, tā, kā brauc mana kundze – no Berģiem uz Vecrīgu un atpakaļ. Mājās uz jumta ir saules baterijas – ieštepselē un uzlādē. Bet, tikko jāaizbrauc uz manu dzimto Latgali, tā sākas problēmas. Braucot uz Aglonu, mēs divas stundas pavadījām dažādās uzlādes stacijās. Tirgotāji melo, jo uzlāde vienmēr ir ilgāk, nekā viņi sola. Elektroauto atbilst tikai kādu 10–20 procentu cilvēku vajadzībām.

Kāda izskatās Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas nākotne? Viņa nostrādās līdz termiņa beigām vai tomēr tiks izbalsota?

Tūlīt atkal viņai būs nu jau otrais uzticības balsojums, kurā pret viņu uzstājas tagad jau divas politiskās grupas. (Šo balsojumu fon der Leiena izturēja – red.) Mēs, “Patrioti Eiropai”, iebilstam pret to, ka nekas netiek darīts, lai Eiropā mazinātu birokrātiju, un ļoti maz tiek darīts zaļās vienošanās pārskatīšanai. Kreisajiem, kuri arī ir pret Leienu, ir pavisam cita motivācija, – viņi uzskata, ka Eiropa pārāk maz atbalsta palestīniešu Hamas. Taču man nav svarīgi, kāda ir balsotāju motivācija, galvenais, lai viņa aiziet. Un ar katru nākamo balsojumu to, kuri balso pret viņu, kļūst vairāk. Tādēļ esmu pārliecināts, ka šī Eiropas Komisija visu termiņu līdz 2029. gadam nenostrādās.

Francijā 2027. gadā būs prezidenta vēlēšanas, un es par 99 procentiem esmu pārliecināts, ka nākamais prezidents būs frakcijas “Patrioti Eiropai” prezidents Džordans Bardela, kuram ir tikai 29 gadi. Francijā prezidenta amatam nav vecuma ierobežojumu. Un tad jau spēle būs pavisam citāda.

Vai patlaban jau iezīmējas kāds potenciālais kandidāts, kurš varētu ieņemt fon der Leienas vietu?

Domāju, ka labu Eiropas Komisijas vadītāju atrast nav grūti. Taču te atkal nonākam pie tā, ka tikai dažās no 27 Eiropas valstīm ir labējas valdības, kas, protams, tiek sauktas par populistiem, – Itālijā, Ungārijā, Slovākijā un tagad Čehijā. Pārējie ir zaļi un sarkani. Vai arī kā Vācijā, kur labējie un kreisie ir kopā. Tagad daudz pārmet Angelai Merkelei, ka viņa novedusi Vāciju līdz bezdibeņa malai, bet vācieši taču par viņu nobalsoja četros sasaukumos! Tad nav brīnums, ka Vācijā pie varas varēja nākt Hitlers...

Viena no lielākajām Eiropas problēmām patlaban ir migrācija. Vai šajā jomā kaut kas tiek darīts?

Polija, Ungārija, droši vien arī Čehija domā izstāties no migrācijas pakta. Itālijas premjerministre Meloni ir ļoti kategoriski noskaņota pret nelegālo imigrāciju. Arī Latvijai te ir jārīkojas nekavējoties un negaidot, kamēr mums šī problēma kļūs aktuāla. Ļoti negribētos piedzīvot laikus, kad policija atteiksies naktī braukt, piemēram, uz Vecmīlgrāvi vai Bolderāju, kā tas ir Malmē Zviedrijā, kur jau pastāv šādi bīstamie imigrantu rajoni. Taču, ja neko nedarīsim, tā var notikt.

Mums ir ļoti stingri jāiestājas pret nelegālo imigrāciju. Ir daudz dzirdēts par gadījumiem, kad kāds pilsonis X kādā Eiropas valstī saņem vīzu, pēc tam sūta savu pasi atpakaļ uz dzimteni, un ar vienu dokumentu atbrauc kādi 30 cilvēki, jo viņi visi izskatās līdzīgi. Latvijā tas vēl ir tikai sākuma stadijā, tādēļ nelegālā imigrācija jāapcērt pašā saknē.

Vai Eiropas Savienības un ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sākotnēji visai vēsās attiecības sāk uzlaboties?

Kamēr būs vērtību sadursme, tikmēr nekā laba tur nebūs. Patlaban ir republikāņi pret liberāļiem, kuri ir pie varas lielākajā daļā Eiropas valstu. Ko gan Francijas prezidents Makrons var sarunāt ar Trampu? Viņi taču pārstāv pilnīgi pretējas ideoloģijas! Starp Eiropu un Ameriku patlaban ir totāla vērtību sadursme gandrīz visos jautājumos.

Tramps Eiropai uzspieda pazemojošu tirdzniecības līgumu, ko tā arī bija spiesta parakstīt. Viņš ir perfekts darījumu meistars, kamēr no Eiropas viņam pretī ir politiķi. Kad Tramps pateica, ka tarifi būs 30 procenti, tad Eiropa uzreiz bija gatava piekrist 15 procentiem. Eiropā Trampu ienīst, bet Amerikā nēsā uz rokām, jo viņš visu dara par labu amerikāņiem.

Kāda izskatās Eiropas ekonomikas nākotne?

Eiropas ekonomika ir pārregulēta, no tā arī rodas visas problēmas. Kamēr cilvēki tā kārtīgi savos maciņos nesajutīs CO2 nodokli, tikmēr jau nekādu lielu protestu nebūs. Taču jau tagad, pērkot lidmašīnas biļeti, cenā ir paslēpts CO2 nodoklis; dažas aviokompānijas to uzrāda, citas ne. Kur tā nauda paliek? Kuru klimatu tā izglābj? Septiņus procentus no pasaules? Eiropā būs kaut kāds citādāks klimats nekā, piemēram, Baltkrievijā?

Klimats patiešām mainās, taču tas notiek saules enerģijas, kosmisko un citu spēku ietekmē. Cilvēks klimatu nevar ietekmēt. Cita lieta, ka viņš var mazāk mēslot, mazāk radīt atkritumus – par to esmu gatavs balsot ar abām rokām. Taču, kad nesen Šveicē notika ekoloģijai veltīta konference, tad tur nez kādēļ tā arī nepieņēma nekādus lēmumus šajā jomā. Runāja tikai par zaļo kursu, jo uz tā rēķina var nopelnīt.

Kā ir ar Eiropas drošību – vai šajā jautājumā tiek darīts pietiekami daudz?

Kamēr pastāv NATO, kamēr katrai valstij ir sava militārā stratēģija un katra pati lemj, kā tērēt savu aizsardzības budžetu un ko pirkt, tikmēr Eiropa kā tāda tur neko daudz nevar palīdzēt. Labi, fon der Leiena skaļi pasludināja, ka aizsardzībai novirzīs 800 miljardus eiro, taču tā ir aizņemšanās. Viss, ko Eiropa var izdarīt, – aizdot mums sešus vai cik tur miljardus, lai mēs par to naudu ražotu kaut kādus dronus vai ko citu.

Doma par bruņojuma ražošanu tepat Eiropā, tostarp arī Latvijā, taču nav slikta?

Te būs daudz jautājumu. Es neesmu ne par, ne pret, taču vēl ir nepieciešams ievākt informāciju. Igauņiem Rheinmetall piedāvāja uz pusēm būvēt lādiņu fabriku, kurā Rheinmetall piederētu 51 procents, bet 49 procenti Igaunijai. Bet lādiņus pēc tam tāpat nāktos pirkt par naudu. Igauņi atteicās, jo sarēķināja, ka par to naudu, ko prasa fabrikas uzbūvēšana, tāpat varētu nopirkt daudz lādiņu. Nav taču obligāti jāpērk govs, ja tev katru dienu vajag vienu paku piena! Te nepieciešami nopietni aprēķini, kā būtu izdevīgāk.

Ja jau aizņemties, tad labāk aizņemamies naudu, lai uzbūvētu atomelektrostaciju, ar kuru pēc tam varam pelnīt, ražojot un pārdodot elektrību. Par to naudu, ko paredzēts iztērēt Rail Baltica, taču sanāktu par divas atomelektrostacijas, kas saražotu daudz lētas enerģijas, turklāt mēs nepiesārņotu visu Latviju ar vēja ģeneratoru propelleriem. Taču tā vietā mēs taisām divas sliedes.

Tagad Eiropas dienaskārtībā ir lemšana par lauksaimniecības politiku nākamajam finansējuma termiņam. Kādas tur ir Latvijas izredzes?

Izskatās, ka kopumā zemkopība saņems par kādiem 70 miljardiem mazāk, nekā bija līdzšinējā budžetā, Protams, mūsu zemnieki jau kļūst nemierīgi, jo finansējuma samazināšana draud ar katastrofu. Klāt taču vēl jāpieskaita visas zaļās prasības un birokrātija, kas prasa papildu izdevumus. Eiropā par birokrātijas samazināšanu atbildīgais komisārs ir mūsu pašu Valdis Dombrovskis, taču vai birokrātijā ir samazināta kaut viena rindiņa? Nekā tāda jau nav. Un zemniekus mazāk pat uztrauc finansējuma mazināšana nekā birokrātija un vides prasības, kas reizēm ir klaji stulbas.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas parlamenta politisko grupu "Patrioti Eiropai". Eiropas parlaments neatbild par publikācijas saturu.