Valdība atbalsta jaunā futbola stadiona projekta turpināšanu
Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.
Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.
Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.
Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.
Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.
Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.
Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.
Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.
Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.
Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.
Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.
Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.
Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.
Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbola klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.
Vienlaikus Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) klātesošos informēja, ka šobrīd LFF notiek diskusijas ar "Skonto" stadiona īpašniekiem par iespējamu stadiona infrastruktūras izpirkšanu. Pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Toreiz, pēc Ķirša teiktā, "Skonto" stadiona īpašnieki nav bijuši ieinteresēti nekāda veida atsavināšanā, tomēr šobrīd "ledus ir sakustējies". Tādā gadījumā Rīgas domei variants par jaunu stadionu "Skonto" stadiona atrašanās vietā patīkot labāk nekā stadions Lucavsalā.
Lai veicinātu Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam noteikto mērķu izpildi, tostarp nodrošinātu sporta infrastruktūras pieejamību un attīstītu publiskās un privātās partnerības projektus, valdība ir uzdevusi LNSC līdz 2026. gada 30. aprīlim izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus par projekta īstenošanas iespējām.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā arī projekta pamatojošo dokumentāciju, lai pamatotu PPP modeļa lietderību un izvērtētu iespējamās attīstības alternatīvas.
