"Progresīvie" kritizē "Nacionālās apvienības" deklarāciju - likumdošana nevar aizstāt Stambulas konvenciju

Kā informēja politiskais spēks, cenšoties aizstāt Eiropas līmeņa konvenciju pret vardarbību, šī deklarācija samazina iedzīvotāju aizsardzību pret vardarbību, vienlaikus cenšoties attālināt Latviju no Eiropas tiesiskās un vērtību telpas.

"Deklarācija ir jāskata kopā ar procesu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Skatot abus jautājumus kopā, redzams, ka šāda viena dokumenta aizvietošana ar citu sašaurinās tiesības Latvijas iedzīvotājiem - īpaši vardarbībā cietušajiem," norāda partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Kā atzīmē "Progresīvie", deklarācijā un tajā minētajā nākotnē topošajā likumā netiks nodrošināta līdzvērtīga iedzīvotāju tiesību aizsardzība, kā tas ir Stambulas konvencijā. Nacionālais likums nespēj nodrošināt tādu uzraudzības mehānismu, kāds pastāv sadarbībā ar citām Eiropas Padomes valstīm, uzskata partijā.

Jau ziņots, ka NA, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši pašu rakstītu deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai", kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt. NA, ZZS un AS domā, ka viņu piedāvājums apliecināšot valsts apņēmību "mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī".

Deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu. Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu - juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību -, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.

NA uzsver, ka reālu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja nacionālajā likumdošanā tiek iestrādātas konkrētas, praktiski īstenojamas normas, kas risina problēmas pēc būtības.

Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.