Lai mazinātu postošu plūdu riskus, Latvijā atjauno meliorācijas sistēmas
Ņemot vērā pēdējo gadu lietavas, kas nodara būtiskus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, ļoti svarīgi ir panākt esošo meliorācijas sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to atjaunošana, tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās infrastruktūras uzturētājiem ir nepieciešams investīciju atbalsts šim nolūkam, norāda VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) valdes loceklis Māris Muižnieks.
Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē un ūdens līmeņa svārstību dēļ palielinās plūdu apdraudējums. Plūdi apdraud iedzīvotāju drošību, satiksmes, sakaru un elektroapgādes infrastruktūras funkcionēšanu, medicīnas pakalpojumu pieejamību, to dēļ rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un mežiem. Var tikt applūdināta arī saimnieciskās darbības teritorija, radot nozīmīgu vides piesārņojumu.
Pēdējo gadu notikumi rāda - aizsargdambji ir nepieciešamība
Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinātu plūdu risku un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama aizsargdambju atjaunošana, polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo (lēni plūstošo) upju regulēto posmu atjaunošana.
Valsts tautsaimniecībai un ekonomiskajai attīstībai īpaši nozīmīga ir stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, autoceļu, dzelzceļa līniju, meliorācijas sistēmu u. c.) saglabāšana. Ilgtermiņā šie objekti sakārto vidi. Pateicoties sūkņu stacijai, teritorija tiek pasargāta no pārpurvošanās, attiecīgi tiek uzturēts ūdens līmenis.
“Ir paredzēts, ka ZMNĪ kopumā veiks atjaunošanas darbus 21 valsts meliorācijas sistēmu objektos: deviņās sūkņu stacijās, kuras atjaunojam, jo visas būvētas padomju laikā, 12 aizsargdambjos, kas tiek atjaunoti, ne būvēti no jauna; arī visi dambji būvēti pagājušā gadsimta 60., 70. gados,” sarunā ar Jauns.lv norāda ZMNĪ pārstāvis Māris Muižnieks.
Kopējā visam pasākumam atvēlētā summa ir 27,8 miljoni eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda naudas un kā līdzmaksājums – 5,8 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta. Investīcijas īstenošanas nosacījumi paredz, ka visi projekti īstenojami līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Šī projekta īstenotājs ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kas ir valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas būvju nodrošinātāja. Projekta līdzekļu izlietojumu kā maksājumu aģentūra administrē Lauku atbalsta dienests.
Ilgstoši ekspluatējot, fiziski un morāli nolietojusies
“Vēl 2024. gada septembrī tika sākta Reiņa poldera sūkņu stacijas modernizācija un pārbūve. Tas ir Latvijai stratēģiski svarīgs projekts. Stacija atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, un tās darbība kopumā ietekmē un nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu 763 ha platībā, ieskaitot nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, Nīcas pagasta apdzīvotās teritorijas un arī valsts galveno autoceļu A11 Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava),” zina teikt Muižnieks.
Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūve nepieciešama, lai nodrošinātu ūdens novadīšanas spējas, uzlabojot infrastruktūru, un mazinātu plūdu ietekmi uz apkārtni, norāda ZMNĪ pārstāvis.
“Reiņa poldera sūkņu stacija izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā tālajā 1978. gadā. To ilgstoši ekspluatējot, sūkņu stacija nu jau bija gan morāli, gan fiziski nolietojusies – faktiski darbojās tikai divi savu laiku pārdzīvojuši, videi nedraudzīgi iegremdējami sūkņi, kas patērēja neadekvāti lielu enerģijas daudzumu un bija ar zemu lietderības koeficientu. Saneši un citi atkritumi tika izvākti, izmantojot roku spēku, kas ir darbietilpīgs un maz efektīvs process, turklāt neizslēdz iespēju sūkņos iekļūt sanešiem, kas var izraisīt to bloķēšanu vai kā citādi tos bojāt. Apkalpes tiltiņa, kas paredzēts sanesumu tīrīšanai un sūkņu nomaiņai, metāla daļas bija korodējušās, betona daļas sākušas drupt, koka segums satrūdējis, tādējādi zaudējot noturību, apgrūtinot un padarot bīstamu sūkņu apkopi un sanesumu tīrīšanu,” detalizētāk skaidro Muižnieks.
ZMNĪ pārstāvis norāda, ka šajā projektā sūkņu stacija tiek pārbūvēta un modernizēta atbilstoši mūsdienu prasībām: “Tiek pārbūvētas sūkņu kameras, pazemes un virszemes, ieplūdes un izplūdes daļas, uzstādīti jauni energoefektīvi un videi draudzīgi sūkņi, automātiskais restu tīrītājs, veikta elektroapgādes un apgaismojuma pārbūve, ierīkota videonovērošana, ugunsgrēku atklāšanas un apsardzes sistēmas, iztīrīts krājbaseins, atjaunoti nostiprinājumi un caurteka-regulators, veikti teritorijas labiekārtošanas darbi. Šos būvdarbus plānots pabeigt 2025. gada decembrī.”
Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūves darbos plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda un Latvijas valsts budžeta.
Ir vajadzīgas arī citas stacijas
“Meliorācija ir ļoti svarīga lieta, un kopumā mūsu apsaimniekošanā ir 40 polderu visā Latvijā. Pārsvarā visi lielākie ieguldījumi ir saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļiem, iepriekš Eiropas Reģionālās attīstības fondā esam atjaunojuši sūkņu stacijas. Papildus mums ir Eiropas Tautsaimniecības fonds, ar kura atbalstu atjaunojām valsts nozīmes ūdens notekas, jo arī tām ir ļoti liela ietekme uz tautsaimniecību un ekonomiku,” uzsver Muižnieks.
“Mūsu atbildībā ir arī Rīgas HES, aizsargdambji Ogrē, Ikšķilē, kas tāpat aizsargā pilsētas. Cilvēki bieži izvēlas dzīvot tuvāk pie ūdens, bet nezinu, kas notiktu, ja apstādinātu sūkņu staciju darbību. Ja nemaldos, intensīvas lietavas bija 2017. gadā, un tad kopumā valstī tika nodarīti lieli zaudējumi, īpaši Latgales reģionā, – apmēram 300 miljoni eiro. Tas, ko mēs varam darīt, – plūdus kā tādus novērst nevarēsim, bet spējam mazināt sekas, regulāri uzturot sūkņu stacijas, valsts nozīmes ūdens notekas, lai novadītu liekos ūdeņus no lielām upēm. Visapdraudētākās ir vietas ap Lielupes baseina upēm. Šogad ar Eiropas Atveseļošanas fonda starpniecību esam paredzējuši iegādāties astoņus lieljaudas ģeneratorus, jo stacijām neder parasti sūkņi,” viņš piebilst, norādot, ka šobrīd jaunas polderu stacijas būvēšanai valstī finansējums nav paredzēts, un tās kopumā ir lielas izmaksas.
Viss ir pašu rokās
Taču būtiski, ka no 2024. gada 11. jūlija līdz 2026. gada 1. decembrim valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotāji var iesniegt projektus Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) programmā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībā".
“ZMNĪ plāno šajā periodā iesniegt Lauku atbalsta dienestā 145 projektu iesniegumus, lai apgūtu programmas kopējo finansējumu, kas ir 32,6 miljoni eiro. Projektu īstenošana veicama 2 gados. Šis finasējums ir ļoti būtisks, lai atjaunotu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, kas nākotnē mazinātu plūdu riskus, kā arī uzlabotu infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības palielināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī vispārēju lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu un, protams, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” uzsver Muižnieks.
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanā jāizvērtē arī vides prasības. Ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz ekosistēmām, Lauku attīstības plāna pasākuma ietvaros netiks atbalstīta jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, taču ir nozīmīga esošo sistēmu atjaunošana, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
Pasākumā tiks veicināta videi draudzīgu meliorācijas sistēmu un elementu izveide, piemēram, sedimentācijas baseini, akmeņu krāvumi, divpakāpju meliorācijas grāvji.
