Cik labi tu pazīsti Latvijas ģerboni? VIDEO
Ministru kabinets šogad festivālā "Staro Rīga 2014" stāsta Latvijas ģerboņa stāstu, tādējādi ļaujot ikvienam izprast tā veidošanās vēsturi un nozīmi. Šis simbols Latvijas pirmsākumos radīts, lai apvienotu latviešu tautu, un tas ir spēcīgs mūsu identitātes nesējs!
Jau emblēmā, ko nosacīti var uzskatīt par pirmo Latvijas valsts ģerboni, bija attēlota lecoša saule. Pastāvēja uzskats, ka tās 19 stari simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecākos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu). Saulīte tika izmantota arī Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku simbolikā.
Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.
Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam, sākumā kā Žečpospoļitas, vēlāk kā Krievijas impērijas sastāvdaļa.
Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir agrākās Pārdaugavas hercogistes ģerbonis un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tajos laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Latgali apvienoja, sauca par Pārdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģerboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā sudraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.
Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.
Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari — sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.
Kasjauns.lv / Video: valstskanceleja
