Rīgas dome skaidro, kā Čiekurkalna pamatskolā radās bēdīgā situācija ar latviešu valodas zināšanām

Jau ziņots, ka līdz ar jauno mācību gada sākumu Rīgā tika likvidēta Rīgas Čiekurkalna pamatskola. Tās izglītības programma un skolēni tika pievienoti Rīgas 45. vidusskolai, kur tās direktorei Baibai Neimanei atklājās skaudra aina - vairumam Čiekurkalna pamatskolas bērnu latviešu valodas prasmes ir ļoti sliktas. Neimane norādīja, ka "viņai grūti spriest, kā šāda situācija radās", bet skolas vēstures skolotājs savos spriedumos bija skarbāks un norādīja, ka "bērni bijuši savu vecāku un bijušās skolas vadības upuri".

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments Jauns.lv norāda, ka 2025. gada aprīlī skolā tika veikta skolotāju aptauja "EDURIO" par "Vienotas skolas ieviešanu skolā" un tā esot liecinājusi par progresu programmas ieviešanā, bet arī norādījusi uz daudziem veicamajiem darbiem.

Bez pedagogu aptaujas, Čiekurkalna pamatskolu aizvadītajā gadā apmeklēja "Izglītības kvalitātes dienests" un skolā tika veiktas valsts valodas pārbaudes, ko veica gan Rīgas pašvaldība, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Latviešu valodas aģentūra. Un pārbaudēs tika secināts, ka "pedagogi [klasēs] lieto latviešu valodu, un mācību stundās skolēni atbildēja latviešu valodā".

"Taču ne visi skolēni tika izsaukti atbilžu sniegšanai, un viņiem netika piedāvāta iespēja runāt latviešu valodā. Daudzi skolēni bija klausītāju lomā, par ko skolas vadībai Izglītības, kultūras un sporta departaments norādīja arī pārbaudēs," norāda departamenta pārstāvji.

Tomēr departaments uzsver, ka ""Izglītības kvalitātes valsts dienesta" veiktajā pārbaudē Rīgas Čiekurkalna pamatskolā tika konstatēts, ka izglītības iestādes vadītājs ir nodrošinājis pāreju uz "Vienotu skolu", izglītības programma izvērtējuma dienā tika īstenota latviešu valodā, un izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību raksturo labs kvalitātes līmenis."

Tikmēr vēstures skolotājs Spunde uzskata, ka "pāreja uz izglītību latviešu valodā lielā mērā ir bijusi fikcija" un "vismaz puse bērnu viņam uzticētajās klasēs (no 6. līdz 9. klasei) nerunā, nesaprot vai nelasa latviski" un viņam "klasē jābūt ne vien vēstures, bet arī latviešu valodas skolotājam".

Kā paredzēts situāciju uzlabot?

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka "Rīgas pašvaldība ir uzdevusi Rīgas 45. vidusskola vadībai rast iespēju nodrošināt lielāku atbalstu latviešu valodas apguvei gan formālajā, gan neformālajā mācību procesā". "Šobrīd skolas direktore plāno veikt arī skolēnu zināšanu diagnostiku, kā arī apzināt konkrētās izglītojamo grupas, ar kurām strādāt individuāli."

"Pašvaldība šobrīd sniedz atbalstu skolas mācību procesā, lai konkrētajās klasēs, kurās ir nepieciešams atbalsts latviešu valodas stiprināšanai, būtu klāt pedagogu palīgi. Mācību stundās pedagogi organizēs skolēncentrētu mācību procesu, lai latviešu valoda no skolēnu puses tiktu attīstīta ne tikai klausoties vai rakstot, bet arī vairāk runājot un strādājot ar teksta izpratni."

Tāpat Rīgas domes pārstāvji norāda, ka problēmas ir apzinātas vēl dažās skolās un 2025./2026. mācību gadā Rīgas pašvaldība plāno atbalsta pasākumus skolu vadības komandām un pedagogiem.

• Tiks organizētas stratēģiskās darbnīcas, kuru temati iekļaus skolas iekšējās vides auditu valodas lietojumam, datu izmantošanu lēmumu pieņemšanai un valodas politikas ieviešanu skolā.
• Tāpat tiks īstenota “Vadītāja mentors” programma, kur katrā problemātiskākajā skolā vai rajonā tiks piešķirts pieredzējis direktors vai vietnieks, kas būs mentors jaunākām vadības komandām. Mentors apmeklēs skolu, konsultēs par valodas vides veidošanu, pedagogu atbalstu un vecāku iesaisti.
• Tiks veidotas tematiskās vadītāju koprades grupas, kurās notiks labās prakses apmaiņa un tiks risināti valodas lietojuma jautājumi skolotāju un skolēnu ikdienas komunikācijā, kā arī izstrādātas atbildes stratēģijas par vadības komunikāciju ar vecākiem un sabiedrību.
• Pedagogiem tiks piedāvāta profesionālā pilnveide, kuru ietvaros tiks vērotas stundas, sniegta atgriezeniskā saite par mācību valodas lietojumu un metodēm, kā arī izstrādāti uzlabojumu plāni.
• Tiks organizētas metodiskās dienas un atklātās stundas, kurās priekšmetu skolotājiem tiks piedāvāti praktiski paņēmieni, kā izskaidrot jēdzienus latviešu valodā, izmantojot vizuālos atbalstus un vieglo valodu.
• Tiks īstenots arī mācību cikls “Valodas jutīgā mācīšana”, kas palīdzēs skolēniem saprast mācību saturu latviešu valodā, izmantojot instrukcijas, vizuālo atbalstu un grupu darbu.
• Tāpat būs tematiskās konferences un forumi, kur skolotāji dalīsies ar pieredzi, piemēram, par panākumiem 1.–2. klasēs. Pašvaldības skolas piedalīsies IZM rīkotajā aptaujā par Vienotu skolu un VIAA organizētajā diagnostikā un monitoringa darbā.