Andris Sprūds un ES komisārs Andrjus Kubiļus: Krievijas provokāciju apstākļos nepieciešama ātra un koordinēta rīcība aizsardzības spēju stiprināšanā
Šodien, 9. oktobrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) preses konferencē Rīgā uzsvēra, ka Krievijas provokācijas turpināsies, tādēļ aizsardzības spēju stiprināšana un plānoto pasākumu ieviešana, tostarp “Dronu mūra” izveide, ir jāīsteno ātri, koordinēti un ciešā NATO un Eiropas Savienības sadarbībā.
“Mēs speram praktiskus soļus, lai nodrošinātu Latvijas un visa reģiona drošību. Mūsu uzmanības centrā ir sauszemes kaujas spēju stiprināšana un austrumu robežas aizsardzība. NATO un Eiropas Savienības cieša sadarbība ir būtiska, lai garantētu kolektīvu atturēšanu un drošību,” uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
“Mēs skaidri izprotams draudus, ar kuriem saskaras Austrumu flanga valstis, tostarp Latvija. Tāpēc ir būtiski strauji attīstīt un stiprināt mūsu kopējo aizsardzību, sākot ar NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu,” uzsvēra Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Kubiļus.
Preses konferencē aizsardzības ministrs un Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs izcēla Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu stiprināšanas steidzamību, ņemot vērā Krievijas provokācijas Austrumeiropā. Viņi izcēla aizsardzības projektu – Baltijas aizsardzības līnija un Polijas Austrumu vairogs nozīmi, kas veido vienotu, reģionāli sasaistītu aizsardzības sistēmu.
Būtiskākais austrumu robežas aizsardzības projekts ir “Dronu mūris”, kas ietver fizisku robežas stiprināšanu gan gaisā, gan uz sauszemes, kā arī tehnoloģiski attīstītu aizsardzības risinājumu, tostarp dronu un pretdronu sistēmu integrāciju.
Aizsardzības ministrs Sprūds pauda Latvijas gatavību uzņemties vadošo lomu dronu spējās Eiropas Savienībā. Šī mērķa sasniegšanai izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs, kā arī tiek nodrošināta testēšanas vide Eiropas sabiedrotajiem.
Kubiļus atzinīgi vērtēja Latvijas iniciatīvu aizsardzības spēju stiprināšanā norādot, ka Latvija rāda priekšzīmi un dalās pieredzē, kas ir vērtīga gan pierobežas valstīm un Austrumu flangam, gan visām NATO dalībvalstīm Eiropā. Viņš atzīmēja, ka Latvija rāda piemēru, kā sagatavoties aizsardzībai un atturēt jebkādas provokācijas.
Amatpersonas norādīja, ka Austrumu flanga drošības stiprināšanai ir nepieciešama nacionālo resursu apvienošana un dziļi integrēta reģionāla pieeja. Šāda koordinēta rīcība ar NATO tiek uzskatīta par vienīgo efektīvo veidu, kā nodrošināt reālu kolektīvo aizsardzību un atturēšanu visai Eiropas Savienībai.
Tika izcelta arī Eiropas Komisijas nozīme, lai ātri nodrošinātu grantu pieejamību aizsardzības spēju stiprināšanai. Aizsardzības ministrs norādīja, ka jauni finanšu instrumenti, īpaši grantu mehānismi, ir būtiski, un atsevišķa budžeta izveide nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu nozīmīgs solis kopējās drošības stiprināšanā.
Tāpat uzvērta Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējuma nozīme aizsardzības gatavības paaugstināšanai. Sprūds norādīja, ka Latvijai 5.68 miljardi eiro, kas tiktu piešķirti no fonda, tiktu ieguldīti nacionālās aizsardzības un drošības stiprināšanai, galvenokārt, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju palielināšanā un NATO spēju mērķu ieviešanā.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas dronu un pretdronu nozare ir ļoti aktīva, un vietējai aizsardzības industrijai ir nozīmīga loma reģionālās drošības stiprināšanā un tehnoloģiskās neatkarības veidošanā.
