Saeimā sāk skatīt izstāšanos no Stambulas konvencijas - sēdē uzvirmo asās debates

Uz sēdi bija ieradušies ļoti daudz cilvēku, vairāki atnākušie stāvēja kājās, tāpēc tika meklēti papildu krēsli. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), sākoties sēdei, lūdza nodrošināt tai tiešraidi, jo komisija saņēmusi vēstuli, kurā Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa (P) paudusi, ka sēdē jānodrošina pēc iespējas plašāka pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība, turklāt virkne deputātu, kas nav pārstāvēti komitejā, vēlētos klausīties sēdi. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) tam sākotnēji pretojās, tomēr vēlāk sēdes tiešraide tika nodrošināta.

Sēdes ievadā likumprojekta iesniedzēju vārdā ziņoja Linda Liepiņa (LPV). Viņa sūkstījās, ka pirms diviem gadiem konvencijas ratifikācija notikusi lielā steigā un, viņasprāt, ar nepietiekamu viedokļu uzklausīšanu no dažādām pusēm. Liepiņa pauda, ka konvencijas ratifikācija notikusi "politiskās tirgošanās rezultātā", lai izveidotu Evikas Siliņas (JV) valdību.

Liepiņa pauda pārliecību, ka visi klātesošie ir pret jebkāda veida vardarbību. Viņa apgalvoja, ka arī pati piedzīvojusi dažādu veidu vardarbību, līdz ar to viņa apzinoties problēmu. Tomēr konvencija neesot vajadzīga, jo "nekāda veida vardarbību nevar novērst ne ar kādu papīru", sprieda Liepiņa.

Lai arī konvencija ir vērsta uz vardarbības izskaušanu, opozīcijas deputāte tradicionāli piesauca un izcēla vienā tās vietā pieminēto jēdzienu "sociālais dzimums", kas viņai radot satraukumu, "kā tas atsauksies uz Latvijas tiesību normām" un "finansējuma piešķiršanu NVO sektoram".

Kalniņa-Lukaševica vēlējās uzdot jautājumus Liepiņai, pret ko opozīciju pārstāvošā komisijas vadītāja Mūrniece iebilda un paziņoja, ka vēlas dot vārdu labklājības ministram Reinim Uzulniekam (ZZS).

Uzulnieks klāstīja, ka Labklājības ministrija (LM) 20 gadu laikā daudz veikusi, lai novērstu vardarbību, tostarp īstenojot starpinstitūciju sadarbību. Viņš uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem darbiem ir izveidotais Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029.gadam. Tas, viņaprāt, esot svarīgākais dokuments šajā jomā. Uzulnieks arī pauda, ka šim gadam vardarbības mazināšanai atvēlēti 7,4 miljoni eiro.

Pēc ministra stāstītā, viņš bijis daudzos novados un secinājis, ka situācija vardarbības jomā esot ļoti traģiska. Viņš pauda, ka jāstiprina Latvijas likumdošana, lai cīnītos pret vardarbību.

Mūrniece prasīja, vai kopš konvencijas ratifikācijas situācija esot kā uzlabojusies, uz ko Uzulnieks pauda vērtējumu, ka konvencija bijusi grūdiens, ka šajā virzienā aktīvi jāstrādā, turklāt, pateicoties konvencijai, cilvēki par šīs jomas problemātiku sākuši vairāk runā. Uzulnieka ieskatā, LM un citas ministrijas pēc tam izdarījušas "lielu darbu".

Tajā pat laikā Uzulnieks atkārtoja paša jau pausto, ka Stambulas konvencija esot "aizgājusi ideoloģiskā virzienā".

Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) sēdē dalījās ar stāstu par kādu sievieti, kura cietusi no vardarbības. Viņa uzsvēra, ka tieši konvencija radījusi nosacījumus pieprasīt, lai uz šādiem gadījumiem reaģētu.

Paegļkalna uzsvēra, ka attiekšanās no konvencijas būtu pretēji sabiedrības interesēm, tādējādi tiktu nodoti cilvēki, kuri uzticējušies, ka viņus pasargās. Viņa norādīja uz Ministru kabineta lēmumu, ka tas neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas. TM pārstāve vērsa arī uzmanību uz Satversmes tiesas lēmumu, ka konvencija atbilst Satversmes vērtībām.

Mūrnieci Paegļkalnas runas virziens neapmierināja, viņa TM pārstāvi pārtrauca un aicināja ziņot vien par ministrijas izdarīto, ko arī Paegļkalna darīja. Tad Mūrniece prasīja, kas neesot izdarīts, uz ko Paegļkalna atbildēja, ka Mūrniece uz šo konvenciju cenšoties skatīties šauri no viedokļa, kas izdarīts un kas nav.

Deputāts Edmunds Cepurītis (P) rosināja ļaut Paegļkalnai atbildēt uz jautājumiem, kam Mūrniece iebilda. Tam savukārt iebilda Kalniņa-Lukaševica - ja reiz sēdē paredzēti ministriju ziņojumi, būtu jādod iespēja ziņotājiem atbildēt arī uz jautājumiem. Mūrniece savukārt atteica, ka deputātiem nav jāpieņem lēmumi emocionāli - sākumā esot jāsaprot paveiktais un tad varēšot uzdot jautājumus.

Kalniņa-Lukaševica sprieda, ka Mūrniece kā sēdes vadītāja cenšoties kontrolēt, kurš teikums drīkst izskanēt, kurš ne, tādējādi cenzējot runātājus, kam Mūrniece nepiekrita un aicināja politiski nesaasināt situāciju. Cepurītis piebalsoja, ka šāds komisijas sēdes organizēšana nav pilnvērtīga, jo netiek pilnvērtīgi uzklausīti uzaicinātie. Savukārt Mūrniece viņai veltīto kritiku novērtēja kā "mēģinājumus torpedēt komisijas sēdi".

Mūrniece pārtrauca Paegļkalnas runu un deva vārdu Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvim. IeM valsts sekretāra vietnieks, Juridiska departamenta direktors Vilnis Vītoliņš informēja, ka IeM ieviesusi elektronisko uzraudzību, ieviests riska novērtējums, kam palīdzējusi starptautiskā prakse. Notiekot darbs pie kompetento iestāžu kvalifikācijas celšanas vardarbības izskaušanas jomā. Policija ik gadu reģistrējot ap 10 000 vardarbības incidentu. Pieaugot lietu apjoms kontekstā ar vardarbību pret tuviniekiem, pieaugot nošķiršanas skaits.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV) norādīja, ka jebkurš lēmums par starptautisku dokumentu denonsēšanu jāskata kompleksi un kontekstuāli. Viņš uzsvēra, ka Stambulas konvencijas saturs ticis izdiskutēts un vētīts vairākos līmeņos, un tikpat plaši esot analizēts tikai Latvijas-Krievijas robežlīgums.

Uršuļskis pauda, ka konvencija ir apliecinājums, ka Latvija tiešām pieder Eiropas valstu saimei un tā esot viens no lielākajiem cilvēktiesību panākumiem Latvijā. Uršuļskis sacīja, ka ikviena līguma pārskatīšana paprasa apjomīgu izvērtējumu, skatoties uz tā ietekmi uz valsts drošību un tās tēlu.

Viņš uzsvēra, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas, pat nesagaidot pirmo Ekspertu grupas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence - GREVIO) novērtējumu, iedragās Latvijas starptautisko tēlu, mazinās ārvalstu uzticību, kam var būt arī negatīva ekonomiska ietekme, jo uzticēšanās jautājumi ir svarīgi investoriem.

Uršuļskis norādīja, ka, denonsējot šo konvenciju apstākļos, kad Latvijai pirmo reizi iekļuvusi ANO Drošības padomē, mūsu valsts rīkotos pretēji savai ilgus gadus paustajai ārpolitiskajai stājai, bet daudzas sabiedrotās valstis varētu neizpratnē uzdot jautājumus.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens informēja, ka darbu drīz uzsāks seksuālajā vardarbībā cietušu personu atbalsta centrs, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izstrādājis vadlīnijas vardarbībā cietuša bērna atpazīšanai, rīkota informatīva kampaņa sabiedrībai, skaidrojot, kas ir ņirgāšanās un kā rīkoties ņirgāšanās situācijā.

Izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes (JV) padomnieks finanšu jautājumos Jānis Reirs (JV) vērsa uzmanību, ka dienas kārtībā nav bijis lūgums ziņot par "padarīto vai nepadarīto". Tam iebilda Mūrniece, apgalvojot, ka tāds lūgums esot bijis gan. Reirs sacīja, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas nozīmētu demokrātijas mazināšanu Latvijā.

Tiesībsardze Karina Palkova sēdē sacīja, ka būtiski, lai lēmums par izstāšanos no konvencijas tiktu pieņemts, īstenojot labu pārvaldību. Viņa norādīja, ka likumprojektam nav pat anotācijas, kas par labu pārvaldību noteikti neliecina. Mūrniece steidza pārtraukt Palkovu, paziņojot, ka labas pārvaldības principi tiekot ievēroti atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, bet anotācija topot.

Palkova turpināja, ka konvencija atbilst Satversmes vērtībām. Viņa skaidroja, ka konvencijas pretinieku izceltais termins "sociālais dzimums" attiecas uz cilvēku sociālo lomu, nevis bioloģisko dzimumu. Konvencija neparedz atzīt vēl kādu dzimumu, nerosina uz dzimumu maiņu, plaši izplatītos maldus komentēja Palkova. Viņa arī norādīja, ka konvencija nejaucas ģimenes terminā, tās galvenais mērķis ir novērst vardarbību ģimenē. Palkova norādīja, ka konvencija vardarbības novēršanu valstīm padara par pienākumu un disciplinē tās šajā jomā.

Pēc Palkovas uzrunas Mūrniece paziņoja, ka sēde tiks turpināta trešdien, 15.oktobrī. Tad būšot arī laiks politiskajai diskusijai.

Arī Cepurītis sēdes noslēgumā pārmeta, ka komisijas deputātiem aizvien nav likumprojekta anotācijas. Tagad sēdes norise tiek sadalīta, lai "Latvija pirmajā vietā" kopā ar komisijas vadību varētu izstrādāt šo anotāciju.

Kalniņa-Lukaševica savukārt vaicāja, kad tiks dots vārds nevalstiskajām organizācijām un citiem. Mūrniece uz to attrauca ar kritiku, ka konvencijas ratifikācija savulaik notikusi steidzamības kārtībā, priekšlikumu sagatavošanai dodot tikai 15 minūtes. Viņa nevarot pateikt, vai 15.oktobrī tiks beigts darbs pie likumprojekta skatīšanas, bet "šī komisija" strādāšot labāk un lēmums būšot balstīts faktos.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Siliņas valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

"Jaunajai vienotībai" Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. "Apvienotajam sarakstam" ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju