Raidījums: vairums ZZS biedru nevēlas palikt Siliņas valdībā

Notikumu eksplozijai šķietami bija jāsākas pēc tam, kad zaļie zemnieki bija atbalstījuši opozīcijas priekšlikumu nodot komisijām jautājumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka tas ir koalīcijas līguma pārkāpums. Solīja arī prasīt partijas un labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) paskaidrojumus. 

Taču drāma izpalika. Tik vien kā Uzulnieks kameru priekšā saņēma premjeres uzdevumu sagatavot progresa ziņojumu par konvencijas ieviešanu. “de facto” zināms, ka pat ZZS, kas bija gatavojušies nopietnam strīdam, bija pārsteigti par premjeres atturīgo reakciju. 

Sarunā ar “de facto” Siliņa arī neizrādīja satraukumu par “zaļzemnieku” tālākajiem plāniem: “Paredzēt to, kas būs pēc budžeta, šobrīd... ne tāpēc, ka es negribu, es vienkārši nevaru. Bet viennozīmīgi, ka ZZS nu ir noteikti kaut kāds savs redzējums. Šobrīd viņi nav man teikuši, ka viņi veidos citu spēku. Diezgan atklāti aizkulišu sarunās ZZS politiķi ir teikuši, ka viņi neies ar “Latvija pirmajā vietā” šobrīd koalīcijā. Bet tas ir tālu, ir jāpieņem budžets. Tas tiešām ir svarīgi. Un tad jau skatīsimies, kā darīt koalīcijai varbūt līdz Saeimas vēlēšanām. Vienmēr tas ir bijis turbulenti, vienmēr tas ir bijis izaicinoši pirms Saeimas vēlēšanām. Neredzu šobrīd nu tādu, kā lai es pasaku... Es neredzu to izveidoto jauno koalīciju.”

Viens no ZZS līderiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis arī apgalvo, ka balsojums pret Stambulas konvenciju nenozīmējot vēlmi gadu pirms vēlēšanām radikāli mainīt attiecības koalīcijā. Vaicāts, vai ZZS vispār ir izdevīgi iet uz vēlēšanām kā Siliņas valdības sastāvdaļai, Valainis pauž: “Tie ir politiskie jautājumi, kas saistīti ar priekšvēlēšanām. Tos arī mēs vērtēsim priekšvēlēšanu kontekstā, un tās jau ir priekšvēlēšanu stratēģijas. Bet šajā gadījumā mēs šobrīd strādājam un izturamies ļoti atbildīgi pret to darbu, kas mums šobrīd ir uzticēts, un tas ir valsts budžeta pieņemšana.” Vaicāts, vai ZZS ir mērījusi savu vēlētāju noskaņojumu un attieksmi pret dalību valdībā, viņš saka: “Mēs šobrīd neesam tādu jautājumu uzdevuši saviem vēlētājiem un sabiedrībai kopumā. Mēs esam uzdevuši daudzus citus jautājumus...”

Tikmēr ZZS veterāns, Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, kuru “Progresīvie” publiski sauc par vienu no valdības nestabilitātes kurinātājiem, sev piedēvēto lomu noliedz. Sarunā ar “de facto” viņš gan neslēpj, ka ZZS sastāvā ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības biedru aptauja uzrāda lielu neapmierinātību ar līdzšinējo situāciju.

“Tikko svaiga partijas biedru vidū aptauja – tā nav elektorāta vidū, bet partijas biedri, kuri uzskata, ka mums nevajag palikt šajā valdībā. Diezgan liels pārliecinošs daudzums, bija pāri  60 procentiem. Tāpat pāri par 70 procentiem uzskata, ka mēs pareizi darām, denonsējot šo Stambulas konvenciju,” stāsta Brigmanis. “Šajā brīdī tādu valdību nogāzt ir ārkārtīgi vienkārši. Tā ir ārkārtīgi nepopulāra valdība. Nepopulārākā valdība šajā gadsimtā. Visi ministri, ieskaitot premjeri, ir dziļos mīnusos. Faktiski lielu mākslu nevajag. Bet es nedomāju, ka tas ir mūsu mērķis.”

Brigmanis gan piebilst, uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis – ja nu kaut kas notiek ar šo valdību, tad ZZS nevajagot vadīt nākamo. Tas novērstu spekulācijas, ka “zaļzemnieki” kaut ko dara, lai gāztu Siliņas kabinetu.

Tomēr kuluāros ir diezgan liela pārliecība par ZZS daļas saskaņotu saspēli ar opozīciju. Līdz ar Brigmani pēdējās nedēļās visbiežāk kā gaisa jaucējs tiek piesaukts arī pavasarī labklājības ministra portfeli zaudējušais ZZS deputāts Uldis Augulis. Viņš pats par to ir neizpratnē: “Es neredzu, kāpēc mēs būtu ar Brigmani kaut kādi ļaunie vai kaut kas tamlīdzīgs. Neredzu pamatu tam.”

“Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs tikmēr norāda – lai gan partija centīsies darīt visu, lai Latvija no Stambulas konvencijas dalībvalstu vidus tomēr neizstātos, svarīgs jautājums ir arī par to, kā premjere spēs “savākt” šo koalīciju, jo arī pēc budžeta pieņemšanas līdz vēlēšanām vēl būs desmit mēneši, kuru laikā gan valdībā, gan Saeimā būs koalīcijai svarīgi jautājumi. 

“Ja ir situācija, kurā viens koalīcijas partneris sāk domāt par to, ka patiesībā viņam šajā koalīcijā nemaz nav jābūt, jo viņš, attiecīgi šajā gadījumā ZZS, nespēj atbildēt uz to, kāpēc vispār būt šajā koalīcijā, tad patiesībā tā jau ir problēma, kas ir ZZS. Bet tā ir arī problēma “Jaunajai Vienotībai” un Ministru prezidentei, kas tomēr aicināja ZZS būt šajā koalīcijā. Tāpēc man atkal ir jāatgriežas pie tā, ka šāds lēmums, kāds bija šonedēļ, tas ir – sniegt rezolūciju labklājības ministram, jau neatrisinās to pamata problēmu, kas šeit ir,” uzskata Šuvajevs.

No JV Saeimas frakcijas un nu jau arī partijas “Vienotība” vadītāja Edmunda Jurēvica teiktā noprotams, ka padziļināt konfliktu ar ZZS premjeres apvienība negrib, taču sūta brīdinājuma signālus gan koalīcijas partneriem, gan opozīcijai. “JV savu valdību negāzīs un ar gāzējiem nestrādās. Un es esmu pārliecināts, ka šai koalīcijai ir visas iespējas nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Bet kopumā JV pozīcija nav mainījusies: mēs nestrādāsim ar populistiskiem un prokremliskiem spēkiem nedz šajā parlamentā, nedz nākamajā parlamentā,” apgalvo Jurēvics. “Es domāju, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) jau šobrīd varētu saviem vēlētājiem mēģināt paskaidrot, kādēļ viņi ir gatavi strādāt hipotētiski kādā nākamā valdībā ar Šlesera frakciju. Es domāju, ka NA vēlētājam būs ļoti daudz jautājumu.

AS savas kādreiz pret ZZS novilktās sarkanās līnijas jau kādu laiku ir padzēsis. Pēc Aināra Šlesera aiziešanu no Saeimas uz Rīgas domi AS arī nesaka kategorisku nē sadarbībai ar “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputātiem, secināms no Saeimas frakcijas vadītāja Edgara Tavara teiktā: “Tīri teorētiski, ja šī valdība krīt, viņi var arī nekrist, bet tīri teorētiski, ja viņi krīt, tad tas, kurš faktiski apstiprinās, piekritīs rīcībspējīgākajai programmai, tad ar to mēs strādājam. (..) Pret LPV – vismaz tā politika, kas bija Krievijas, Baltkrievijas kontekstā nebija pieņemama. Mums ir atšķirīgas sarkanās līnijas. Drošība pirmām kārtām. Ja viņi pēkšņi nāk un parakstās zem visiem punktiem, kas ir Latvijas drošību stiprinoši, un ja viņu balsīm nav izšķiroša loma, tad...”

Ja AS pauž gatavību valdību vadīt arī paši, tad NA gaida, ka iniciatīvu uzņemtos ZZS. Kā partnerus “nacionāļi” redzētu arī “Jauno Vienotību”, tomēr arī LPV šobrīd netiek noraidīti. “de facto” vaicāja NA valdes priekšsēdētājai Ilze Indriksone, kā būtu iespēja nodrošināt valdībai vairākumu, jo ZZS, NA un AS trijatā 51 balss nesanāk. Tas nozīmētu, ka jāstrādā vai nu ar JV, vai LPV. Vai LPV varētu piekrist pārtraukt Latvijas sadarbību ar Krieviju? “Tas noteikti ir jautājums viņiem, bet “Vienotības” viedoklis arī šīs Saeimas laikā ir vairākkārt mainījies un, nonākot līdz konkrētām sarunām un konkrētajai situācijai, noteikti ir arī Saeimā deputāti, kas nepieder pie frakcijām. Noteikti tādi varētu rasties vēl vairāk pēc valdības krišanas. Laiks nāks, tad arī lemsim,” saka Indriksone.

Lai gan visas opozīcijas partijas apgalvo, ka nekādas aizkulišu pat pusoficiālas sarunas par jaunas valdības veidošanu līdz šim nav notikušas, bijušā ceļu policijas priekšnieka, tagad “Latvija pirmajā vietā” deputāta Edmunda Zivtiņa paustais uz to liek raudzīties skeptiski. Zivtiņš klāsta: lai kāda valdība nākošā arī nebūtu, tai būtu jābūt bez JV, un “tikai tā mēs varēsim valsti pacelt un attīstīt”. Uz norādi, ka tad LPV jāiet koalīcijā, LPV frakcijas vadītāja vietnieks saka: “ Ja mēs gadījumā nonāksim līdz tādam jautājumam, tad mēs arī domāsim un risināsim.” Uz tiešu jautājumu, vai ir bijušas sarunas, kurās runāts par viņu kā iekšlietu ministru vai LPV deputāti Ramonu Petraviču kā labklājības ministri, Zivtiņš ar smaidu atbild, ka tādu neesot bijis, tomēr atzīst: “Virsnieka goda vārdu nevaru dot.”