Ļaudis pārgājienā un talkā sakopj Alūksnes upi

Pasākumu organizēja Pasaules dabas fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi”, turpinot darbu pie Latvijas upju atjaunošanas “Par tīrām upēm!” projekta ietvaros. Organizēto pārgājienu un talku galvenais mērķis šajā projektā bija ne tikai paveikt praktiskus darbus, bet arī parādīt sabiedrībai cik ātri un efektīvi upes spēj atjaunoties pēc aizsprostu nojaukšanas, un kā pareizi apsaimniekot ūdenstilpes.

Dalībnieki devās pārgājienā pie Bejas, gar Alūksnes upi kopā ar Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magdu Jentgenu un saldūdeņu un zivju ekspertu Matīsu Žagaru, iepazīstot dabas procesus un vienlaikus praktiski iesaistoties talkā. Pasaules dabas fonda eksperti skaidroja, kā rīkoties ar upju šķēršļiem – ne visi kritušie koki ir jāizvāc, bet bebru aizsprosti un lielie sanesumi bieži kavē ūdens brīvu tecējumu un zivju un citu organismu migrāciju pa upi. Kopumā šajā pārgājiena posmā un talkā gar Alūksnes upi piedalījās 30 cilvēki.

“Pārgājieni un talkas projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros ir ne tikai praktisks veids, kā atjaunot upes dabisko plūdumu, bet arī būtiska iespēja sabiedrībai labāk saprast upju ekosistēmas un to izaicinājumus. Šāda tieša iesaiste palīdz novērtēt, cik nozīmīgi ir nojaukt šķēršļus un atjaunot straujteces, lai zivis un citi ūdens organismi varētu brīvi migrēt un veidotu stabilas populācijas. Projekta panākumi ir iespējami arī pateicoties minerālūdens zīmolam “Mangaļi”, kas atbalsta aktivitātes un veicina plašāku sabiedrības līdzdalību, ļaujot šiem procesiem veiksmīgi arī realizēties. Tas pierāda, ka ilgtspējīga upju apsaimniekošana prasa gan ekspertu zināšanas, gan aktīvu sabiedrības iesaisti,” komentē Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Pasākums sākās ar pārgājienu gar upi, dodoties augšup no bijušā Bejas dambja, kur eksperts Matīss Žagars parādīja un pastāstīja dalībniekiem par to, kā upe un tās iemītnieki ir atjaunojušies pēc šķērļa nojaukšanas. Pēc tam, dalībniekiem bija iespēja pielikt savu roku pie tā, lai atjaunotu upes dabisko plūsmu, nojaucot bebru dambi, kā arī atjaunojot upes straujteci bijušā Bejas aizsprosta vietā. Atjaunojot upju straujteces, mēs uzlabojam ūdens kvalitāti, palielinām skābekļa daudzumu ūdenī un radām piemērotus apstākļus zivju nārstam. Rezultāts bija redzams uzreiz – upe uzreiz sāka plūst un čalot, ļaujot dalībniekiem novērot straujteces atjaunošanos. Darbos varēja iesaistīties gan pieaugušie, gan bērni, jo darbi tika sadalīti atbilstoši dalībnieku spējām, padarot pasākumu gan praktisku, gan izglītojošu.

Minerālūdens zīmols “Mangaļi” jau vairākus gadus sadarbojas ar Pasaules dabas fondu, atbalstot upju atjaunošanu un sabiedrības izglītošanu par ūdens ekosistēmām projektā “Par tīrām upēm!”. Zīmola iesaistīšanās projektā ir daļa no tā ilgtspējības un vides atbildības stratēģijas – uzņēmums vēlas veicināt dabas resursu saglabāšanu un rosināt sabiedrību aktīvi piedalīties vides aizsardzībā. Līva Cēbere, minerālūdens zīmola “Mangaļi” vadītāja, norāda: “Mēs uzskatām, ka ilgtspējīga darbība un dabas aizsardzība ir cieši saistīta ar mūsu zīmola vērtībām. Iesaistoties šajā projektā, ne tikai palīdzam Latvijas upēm atgūt brīvu plūdumu, bet arī sniedzam iespēju cilvēkiem praktiski iesaistīties un saprast, kā katrs var palīdzēt dabai.”

Pārgājiens un talka turpināja darbu pie Alūksnes upes ekosistēmas atjaunošanas, kas aizsākās ar Bejas dambja nojaukšanu, kas līdz tam kavēja upes brīvu plūdumu un zivju migrāciju. Šķēršļa likvidēšana atbrīvoja Alūksnes upi visā tās garumā – jeb 24 kilometrus, nodrošinot barības vielu, zivju un citu ūdens organismu brīvu pārvietošanos, un atjaunoja dabiskos upes posmus. Alūksnes upe, kas savienojas ar Pededzi, tagad ir atbrīvota, ļaujot forelēm un citām sugām migrēt, nārstot un piekļūt dzīvotnēm, kas atradās virs Bejas dambja. Latvijā kopējais upju garums ir vairāk nekā 37,000 km, taču tikai aptuveni pusē ir saglabājušies dabiski posmi, un daudzus ietekmē cilvēku veidoti aizsprosti, kas kavē zivju migrāciju, kā arī upju pašattīrīšanās spējas, tādēļ dabisko posmu atjaunošana ir būtiska, lai saglabātu zivju populācijas, uzlabotu ūdens kvalitāti un atjaunotu ekosistēmu veselību. Jau šobrīd makšķernieki un eksperti novērojuši, ka upes augštecē palielinājies foreļu skaits.

Šajā gadā projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros Pasaules dabas fonds kopā ar “Mangaļi” organizēja divus izglītojošus pārgājiena un talkas ciklus Bejas upē, turpinot darbu pie upju ekosistēmu atjaunošanas. Turklāt no 2024. gada 1. augusta līdz 2025. gada 31. augustam fonda un zīmola sadarbībā “Open Rivers Programme” ietvaros tika īstenots nozīmīgs Vildogas upes atjaunošanas projekts Līgatnes pagastā, kura laikā pārbūvētas divas problemātiskas caurtekas, kas ilgstoši ierobežoja zivju un citu ūdens organismu brīvu migrāciju.

Piecu projekta gadu laikā ir veikti nozīmīgi soļi upju ekosistēmu uzlabošanā un ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanā, iesaistot gan vietējās kopienas, gan vides ekspertus un sadarbības partnerus. Šobrīd, projekta ietvaros nojaucot Bejas dambi un atbrīvojot caurtekas pie Sveķupes un Vildogas, Latvijā atbrīvoti apmēram 50 km upju. Lai gan Latvijas nacionālais mērķis ir līdz 2027. gadam atbrīvot tikai 50 km upju, Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula nosaka daudz ambiciozāku mērķi – līdz 2030. gadam atbrīvot vismaz 25 000 km upju Eiropā. Tas uzsver, cik nozīmīga ir aktīva darbība un sadarbība starp sabiedrību, uzņēmumiem un valsts institūcijām, lai nodrošinātu upju brīvu plūsmu un veselīgu ekosistēmu, vēsta "Alūksniešiem.lv".

Latvijas upju kopējais garums ir aptuveni 37 500 km, valstī ir apmēram 2000 aizsprostu un vēl aptuveni 30 000 problemātisku caurteku, kas kavē ūdensceļu dabisko plūsmu.

Par projektu “Par tīrām upēm!”

Minerālūdens zīmols “Mangaļi” ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2021.gadā uzsāka ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!”, ar mērķi rūpēties par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta pirmajā darbības gadā tika iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, par kuriem ziņoja sabiedrība, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Kopumā tika identificēti 70 aizsprosti, no kuriem 10 noteikti kā aizsprosti, kas nodara nozīmīgu kaitējumu kopējai Latvijas upju ekosistēmai. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana.