"Es rakstu, jo parunāt vairs nespēju." Ar vēzi slimais Viesturs lūdz palīdzību

Pēdējās pāris nedēļās populārs kļuvis 44 gadus vecā Viestura blogs (http://viestursbundza.webs.com), kurā viņš raksta par savu cīņu ar vēzi. Raksta tādēļ, ka viņš pagaidām nevar parunāt… Vienlaikus viņš lūdz palīdzību – ziedojumus. Kopumā vajadzīgi mazliet vairāk par 35 tūkstošiem eiro, savākti ap septiņiem tūkstošiem.

Viesturs Kasjauns.lv pastāstīja: „Ziedot var brīvprātīgo ziedojumu Viestura medicīnas fondā (http://www.gofundme.com/g4zn3s), kura mērķi es esmu noteicis 35 000 eiro apjomā. Tā summa ir liela, apzinos, ka kādam tā var šķist vājprātīga. Tomēr tā ir maksimālā summa, kas man nepieciešama, lai es gada laikā varētu atgūt veselību, izveseļoties un neraizēties, nekrist panikā par līdzekļu trūkumu.

Par savu dzīvi Viesturs teic: „Pēdējo gadu es nostrādāju Vācijā, augustā paņēmu atvaļinājumu un atbraucu uz Latviju, lai atpūstos un izietu veselības pārbaudes. No maija man bija problēmas ar mēli, kas pastiprinājās. Latvijā man konstatēja vēzi trešajā, tuvu ceturtajai stadijai. Vēzi klasificēja, kā agresīvu un strauji augošu. Septembrī man bija operācija. Pirms tam es informēju darba devēju un iesniedzu dokumentus Vācijas slimo kasē slimības pabalsta saņemšanai. Tad jau pēc operācijas uzzināju, ka darba devējs ir nekavējoši mani atbrīvojis, nav veicis iemaksu par pēdējo mēnesi slimo kasē un līdz ar to slimo kase man pabalstu atteica.

Tas nozīmēja, ka es palieku pilnīgi bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Pirms tam es biju tas, kurš uzturēja ģimeni. Lai arī sieva strādā, mums ir divi bērni, dzīvoklis, par kuru jāmaksā vēl 15 gadi un tagad nav reāli to pārdot. Līdz ar to pēc operācijas mēs bijām situācijā, ka vairāk nebija ko ēst - ne bērniem, ne man un sievai. Tad arī sāku vākt ziedojumus. Vienlaicīgi iesniedzu dokumentus tiesā pret darba devēju Vācijā un vērsos pie Latvijas sociālās apdrošināšanas daļas ar jautājumu, ko man darīt un kā nodrošināt sev iztiku. Atbildi tā arī neesmu saņēmis. Tāpēc vienīgais iztikas avots man ir šis ziedojumu fonds.

Man vēža forma ir smaga, šobrīd es nevaru runāt, varu ēst tikai šķidru un speciālu pārtiku, kājās stāvot, dzerot no krūzītes. Tomēr es esmu apņēmības pilns gada laikā pilnībā atgūt veselību, runas un fiziskās spējas un spēju ēst kā visi. Šobrīd man rit starošana (kopumā 32 reizes) un ķīmijterapija.”

Par savas atveseļošanās gaitu Viesturs Kasjauns.lv raksta: „Operācija noritējusi veiksmīgi un labāk nekā plānots. Pēc operācijas bija gan daži sarežģījumi - bija plaušu karsonis, ilgstoši nevarēju aizmigt un vēl šādas tādas ķibeles, bet pēc mēneša no slimnīcas ārā tiku un tagad jau mēnesi eju uz starošanu. Atlikušas vēl divas nedēļas. Bet no jaunā gada ķeršos klāt pie runas un normālas ēšanas spēju atgūšanas. Savukārt februārī būs pats kritiskākais, tad būs pārbaudes, kas notiek ar pašu vēzi. Vai ir metastāzes vai nav, vai tas atgriežas vai nē. Vai ir recidīvi, vai nē… un tādas pārbaudes pēc tam būs regulāras un pašam tam visu laiku jāseko līdzi”.

„Šis laiks ir sevišķi smags manai sievai, kurai praktiski jātiek vienai ar visu galā un vēl jāpalīdz, cik vien spēj, arī man. Sandrai darbs ir smags, un tā kā viņa palikusi vienīgā pelnītāja, tad regulāri ceļas piecos, sešos no rīta, iet gulēt 23.00.

Tas ir arī smags laiks bērniem. Viņiem jākļūst daudz pieaugušākiem, kā līdz šim, un jāsaprot, kāpēc mamma tagad reizēm ir tik neiecietīga pret blēņām un prasa visu izdarīt. Pēc operācijas, kad atnācu mājās, kādu nedēļu vēl braucu viņiem pakaļ uz skolu ar riteni, bet tagad jau sen vais nav spēka. Viegli nav nevienam, ne tikai man, bet arī sievai un bērniem. Visiem mums četriem jāpiemērojas jaunajiem apstākļiem un jābūt pacietīgiem. Brīžiem tas nav viegli.

Vēža slimniekiem bieži seko noslēgšanās, depresija un cīņas uzdošana. Iemesls ir sajūta, ka neviens tevi nesaprot, ka nevienam neesi vajadzīgs, ka labāk, ja tevis nebūtu, jo savā jaunajā stāvoklī esi visiem traucēklis. Es tādas domas cenšos sevī nelaist, lai gan kārdinājums brīžiem ir. Bērni tagad reizēm paši nāk un mammu samīļo un mierina. Viņi jau jūt cik mammai grūti.

Vienīgi abiem mūsu kaķīšiem nekas nav mainījies, kaķenēm kā bija zelta dzīve, tā turpinās, pat vēl labāk palicis. Tas dod cerību, ka viss ar manu draugu un atbalstītāju kopīgiem spēkiem izdosies,” savās pārdomās dalās Viesturs.

Vēža slimniekam, lai atveseļotos mēnesī nepieciešami teju 3000 eiro

Viesturs arī atšifrē, kāpēc viņam nepieciešams ziedojums tieši 35 000 eiro apmērā. Tas ir uz gadu un viņš piebilst: „Ja nauda pēc gada paliks pāri un es ļoti ceru, ka paliks, tad atlikušo naudu plānoju publiski veltīt labdarībai citiem vēža slimniekiem, kuriem nav iespējas vākt sev ziedojumus”.

Mēnesī viņam nepieciešami 2960 eiro (gadā – 35 520 eiro). Lūk, šīs naudas izlietojuma atšifrējums:

* izmaksas par speciālo pārtiku, kamēr tiks atgūta spēja normāli ēst: 810 eiro mēnesī. Vienas „Nutridrink” pudeles cena Latvijā ir 3 eiro, dienā Viesturam jāizdzer 9 pudelītes, lai nezaudētu un atgūtu svaru. Mēnesī tas ir 810 eiro;

* izdevumi par pārējo pārtiku vēža slimniekiem – 300 eiro mēnesī;

* par uztura bagātinātājiem un vitamīniem speciāli vēža slimniekiem - 200 eiro mēnesī;

* izdevumi par homeopātiju un citām pretvēža zālēm – 500 eiro mēnesī;

* izdevumi ārstiem un citi medicīnas izdevumi atveseļošanās periodā – 200 eiro mēnesī;

* izdevumi rehabilitācijas periodā, lai atgūtu runas spējas, fiziskās spējas un ēšanas spējas – 500 eiro mēnesī;

* citi dzīvošanas izdevumi – 450 eiro mēnesī.

Ziedot Viestura atlabšanas procesam var vairākos veidos:

* personiskajā medicīnas fondā ar kredītkarti vai debetkarti: http://www.gofundme.com/g4zn3s;

* uz Viestura sievas Sandras Svaras konta: LV28PARX0000524174006, AS Citadeles  banka, PARXLV22:;

* sazinoties privāti rakstot uz e-pastu: viesturs_bundza@inbox.lv vai arī zvanot Viestura sievai Sandrai – 29229512.