Jurēvics: nepieciešams sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai pieņemtu likumu austrumu robežas stiprināšanai
Tā kā Saeimas kārtējā sēde ceturtdien kvoruma trūkuma dēļ tika slēgta, "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicina sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai vismaz pieņemtu likumu austrumu robežas stiprināšanai.
Saeimas ārkārtas sēde notiks plkst. 10.15.
Saeimas ceturtdienas sēde tika slēgta, Saeimas opozīcijai "noraujot kvorumu" balsojumā par grozījumiem likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta sesto priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.
Opozīcija "kvorumu norāva" arī iepriekšējā Saeimas sēdē, tāpēc tā tika slēgta, deputātiem neizskatot virkni likumprojektu.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Savukārt atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputātu, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.
Tāpat Saeimas kārtējās sēdes dienaskārtībā bija arī jautājums par demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS). Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp "Jauno vienotību" (JV), "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu".
Opozicionāri šoreiz demisijas pieprasījumu bija pamatojuši, apgalvojot, ka "valdība ilgstoši nespēj pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju".
"Jaunajai vienotībai" Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, NA - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daļa no kuriem Siliņas valdībai nodrošina pavisam minimālu balsu vairākumu parlamentā.
Siliņa par valdības vadītāju kļuva 2023. gada 15. septembrī, Saeimā saņemot 53 deputātu atbalstu. Jaunas valdības izveide bija nepieciešama, jo iepriekšējais premjers - Krišjānis Kariņš (JV) - 17.augustā demisionēja.
