Viltus faktu viltus pārbaude – Krievijas propaganda meklē jaunas formas
foto: EPA/Scanpix
Viena no klasiskajām propagandas metodēm ir mīmikrija. Ja augu un dzīvnieku pasaulē spēja pielāgoties apkārtējai videi ar savu formu un krāsu pamatā kalpo drošības nolūkos, šī maskēšanās slēpj tiešu apdraudējumu informatīvajai videi.
Sabiedrība

Viltus faktu viltus pārbaude - Krievijas propaganda meklē jaunas formas

Guntars Meluškāns

Jauns.lv

Aprīlī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova paziņoja par “Global Fact-Checking Network” (GFCN) izveidi, raksturojot to kā platformu, kas veicinās informācijas pārbaudi un “godīgu un atklātu pieeju faktu pārbaudei”. Par spīti košajam pieteikumam, starptautiskā žurnālistu organizācija “Reportieri bez robežām” (“Reporters sans frontières”) atļāvās apšaubīt tajā sludinātos cēlos mērķus un paziņoja, ka GFCN ir “jaunākais Kremļa propagandas rīks”.

Viltus faktu viltus pārbaude – Krievijas propagand...

“Šī iniciatīva ir daļa no labi iesakņotas stratēģijas: atdarināt neatkarīgas institūcijas, lai labāk izplatītu savu propagandu,” teikts starptautiskās bezpeļņas organizācijas ziņojumā.

Zīmīgi, ka izvēlētais nosaukums ir teju identisks vienam no starptautiski atzītajiem faktu pārbaudes resursiem “International Fact-Checking Network” (IFCN), kurā apvienotas 170 faktu pārbaudes organizācijas no visas pasaules. GFCN atklāti sludina, ka vēlas kalpot kā pretsvars Rietumu faktu pārbaudes dienestiem, tostarp IFCN, kas dibināts 2015. gadā un darbojas, balstoties uz vienotu faktu pārbaudes prakses ētikas kodeksu.

Viena no klasiskajām propagandas metodēm ir mīmikrija. Ja augu un dzīvnieku pasaulē spēja pielāgoties apkārtējai videi ar savu formu un krāsu pamatā kalpo drošības nolūkos, šī maskēšanās slēpj tiešu apdraudējumu informatīvajai videi. GFCN vizuālā izpildījuma un satura struktūras līdzība ar IFCN ir acīm redzama. Arī Kremļa tīklam ir “atbildīgas faktu pārbaudes kodekss”, kas ietver tādas vērtības kā objektivitāte un pārbaudītu datu izmantošana. Kopš jūnija sākuma tas piedāvā arī kursus par faktu pārbaudes metodēm, kā arī sniedz padomus, kā cilvēkiem labāk iemācīties atpazīt mākslīgā intelekta radītus video.

Mīmikrijas eksperta jaunais darbiņš

Kā vēsta “Deutsche Welle”, GFCN līdzdibinātāji ir Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS un bezpeļņas organizācija ANO “Dialogs” – abas cieši saistītas ar Kremli. 2022. gadā tika apturēta TASS darbība Eiropas Ziņu aģentūru aliansē (EANA) saistībā ar bažām par tās redakcionālo neatkarību. 2023. gadā Eiropas Savienība noteica sankcijas ANO “Dialogs” par tās lomu dezinformācijas izplatīšanā un prokremliskās tīmekļa vietnes “War on Fakes” uzturēšanā. Rietumvalstu ekspertu un valdību vidū šai NVO ir nepārprotama propagandas instrumenta reputācija. Tā ir pakļauta ASV sankcijām un pazīstama ar vairākām dezinformācijas operācijām.

Tās ģenerāldirektors Vladimirs Tabaks, kam vairākas rietumvalstis ir noteikušas sankcijas, ir dzīva propagandas leģenda, mediju mīmikrijas lielmeistars un tagad arī GFCN prezidents. Tabaks ir viens no galvenajiem dalībniekiem dezinformācijas operācijā “Doppelgänger”, kurā tiek radītas viltus tīmekļa vietnes, kas atgādina Rietumu ziņu medijus, lai izplatītu nepatiesu informāciju.

Eksperti ar lielo E!

Lai radītu uzticama resursa iespaidu, GFCN “pētījumos” iesaistīti vairāki starptautiski “eksperti”. Kā vēsta “France24”, autori, kas parādās GFCN tīmekļa vietnē, regulāri izplata nepatiesu informāciju un izmanto nepārbaudītu saturu. “Daudzi autori šajā sarakstā ir ārkārtīgi neobjektīvi, un viņiem trūkst leģitimitātes,” medijam saka ASV Klemsona universitātes profesors Darens Linvils, kas zināms kā vairāku ziņojumu par Krievijas tiešsaistes dezinformācijas tīkliem autors.

Pirmais eksperts GFCN lapā ir Tims Andersons, Centra pret-hegemoniskajiem pētījumiem vadītājs. Viņa vadītā centra lapā mēs varam atrast “atmaskojošu” materiālu par nacistiem Ukrainā un Baltijas valstīs: “Tāpat kā Ukrainā, arī katrā no Baltijas valstīm bija nacistu SS divīzijas, un tās katru gadu rīko piemiņas pasākumus. Tās apgalvo, ka cīnījušās par “brīvību” pret Padomju Sarkano Armiju, vienlaikus idealizējot Ādolfu Hitleru kā šīs cīņas vadītāju.” Tāpat var atrast arī “pētījumu” par ebreju slaktiņu Ukrainā 1941. gadā, ko esot sarīkojuši ukraiņu nacionālisti, “Russia Today” materiālu par to, kā Krima negodīgi kļuva par Ukrainas teritoriju, utt.

“France24”, izpētot gan Andersona, gan citu “ekspertu” sociālos tīklus, atklājuši, ka viņus visus vieno niķis dalīties ar nepārbaudītu vai bieži vien atklāti nepatiesu informāciju, kas īsti nepiestāv faktu pārbaudītājiem. Mazliet komiski, ka šo personu vidū ir arī cilvēki, kuriem ar žurnālistiku vai pētniecību nav nekāda sakara, piemēram, Lopess Rivass ir Venecuēlas Nacionālā mazo un vidējo uzņēmumu attīstības institūta prezidents. Šis “pētnieks” ir publicējis divus materiālus. Viens no tiem ir apmēram lappusi garš savārstījums ar virsrakstu “Neoliberāļi un LGBTQ pārņem varu Moldovā”. Ar faktu pārbaudi šim materiālam ir visai attāla saikne, drīzāk tā žanru varētu dēvēt par “dvēseles kliedzienu” vai “žults izspļaušanu”. Piezīme raksta beigās, ka materiāls ir autora viedoklis, ir klajā pretrunā faktu pārbaudes žurnālistikas principiem.

Rakstā, ko maijā publicējusi Francijas pilsone Kristela Neāna, kas 2023. gada jūlijā naturalizācijas ceļā kļuva arī par Krievijas pilsoni un ir zināma propagandiste, viņa apgalvo, ka civilo mājokļu konfiskācija Mariupolē no okupācijas spēku puses esot “legāla”, nepieminot ne Krievijas okupāciju, ne piespiedu civiliedzīvotāju pārvietošanu. Faktu pārbaude, ignorējot būtiskus faktus, ir kārtējais apliecinājums, ka GFCN publikācijām ar šo žanru nav nekā kopīga.

“Euronews” ziņo, ka “Reportieri bez robežām” jūnijā veica 39 GFCN publicēto rakstu analīzi. RSF konstatēja, ka vismaz 15 no 39 analizētajiem rakstiem galvenokārt kalpoja GFCN tīkla un tā dalībnieku popularizēšanai, piemēram, veicinot viņu dalību Krievijas forumos.

Kā atklājuši “France24” žurnālisti, GFCN ekspertu sarakstā ir vārdi, kas ekspertu sabiedrībai labi pazīstami no darbības citos prokrieviskos tiešsaistes dezinformācijas tīklos. Tajā skaitā ir nīderlandiešu neatkarīgā žurnāliste Sonja van den Ende un brazīliešu analītiķis Lūkass Leiross, kurus gan Klemsona institūts, gan Francijas valdības aģentūra aizsardzībai pret ārvalstu digitālo iejaukšanos “Viginum” uzsver kā svarīgas personas Krievijas dezinformācijas operācijā “Storm-1516”. Tā ir vērienīga operācija, kuras galvenais mērķis ir izplatīt nepatiesu informāciju, galvenokārt par karu Ukrainā un rietumvalstīm. Viņi izmanto dažādas izplatīšanas metodes, bet visbiežāk šos stāstus pārraida caur viltus ziņu vietnēm.

Starp GFCN dalībniekiem ir arī vairākas organizācijas. Bez jau minētajām Kremļa struktūrām sarakstā var atrast visādas jauno žurnālistu skolas un tamlīdzīgus veidojumus bez konkrētas norādes, kas tās tādas un no kurienes. Ir arī eksotiskāki dalībnieki, piemēram, “Wollo University” no Etiopijas vai “ziņu aģentūra” “African Initiative”, kas pēc būtības ir Krievijas propaganda, kas vērsta uz Āfrikas valstīm.

Spoguļošana un patiesības devalvācija

Aiz šķietami neveiklajiem propagandas mēģinājumiem slēpjas daudz dziļāka un bīstamāka stratēģija. Dezinformācijas pētnieks un politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs norāda, ka šāda pieeja nav nekas jauns: “Kremlis jau kopš 2017. gada veido savus “faktu pārbaudes rīkus”, lai, imitējot Rietumu mediju metodes un terminus (dezinformācija, viltus ziņas, faktu pārbaude utt.), tos  pagrieztu pret pašiem Rietumiem. Viņu uzdevums ir šos terminus un metodes saindēt, padarīt toksiskas.”

Šo metodi var dēvēt par “spoguļošanu”. Kā skaidro Hiršs, tiek atdarināti ne tikai mediju nosaukumi un dizains, bet arī retorika. Spilgtākais piemērs ir kanāls “Russia Today”, kura sauklis kādreiz bija “Question More” (“Jautā vairāk”): “Tas izklausās pēc aicinājuma uz kritisko domāšanu, bet patiesībā veicina cinismu – neuzticies nevienam, visi tev melo. Ir nevis viena versija, kurš notrieca Malaizijas lidmašīnu virs Ukrainas, bet mēs iedosim tev desmit versijas. Tu būsi informētāks, kritiskāk domājošāks nekā tie dumjie rietumnieki, kuriem Rietumu mediji piedāvā tikai vienu “propagandas” stāstu.”

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš uzskata, ka viens no šādu viltus platformu mērķiem ir devalvēt pašu faktu pārbaudes instrumentu kā tādu: “Viens no mērķiem noteikti ir iedarbināt šo instrumentu brīdī, kad tas var izrādīties vajadzīgs, bet otrs – parādīt, ka šādu faktu pārbaudītāju ir vesela jūra un gan jau neviens no viņiem nav pilnīgi uzticams un neatkarīgs.”

Kāds ir GFCN mērķis un uzdevums?

Var, protams, smieties par propagandas šķībajām konstrukcijām, bet svarīgi ir saprast, ka tās nemaz nav domātas cilvēkiem, kas spēj kritiski izvērtēt mediju saturu. To mērķauditorija ir cita. “Deutsche Welle” faktu pārbaudes komanda uzsver, ka GFCN atbilst senai Krievijas taktikai: atdarināt leģitīmas institūcijas, lai izpludinātu robežu starp žurnālistiku un propagandu.

“Mēs neuzskatām, ka viņu darbība ietilpst profesionālajā faktu pārbaudes ekosistēmā,” “Deutsche Welle” sacīja IFCN direktore Endžija Drobniča-Holana. “Profesionāla faktu pārbaude prasa spēju neatkarīgi pārbaudīt apgalvojumus visā politiskajā spektrā. Žurnālistiem jābūt brīviem publicēt atklājumus, kas ir pretrunā ar valdību. Mēs ļoti šaubāmies, ka šī iniciatīva to atļauj.”

Savukārt Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) politikas žurnālists Tommazo Kaneta sarunā ar “Deutsche Welle” šo dēvē par klasisku politiskās piesavināšanās gadījumu: “Šī ir taktika, ko esam redzējuši daudzas reizes; pārņemt uzticamus terminus, piemēram, “faktu pārbaude”, un atņemt tiem nozīmi.”

RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš norāda uz vēl vienu stratēģisku virzienu – ilgtermiņa ietekmi uz tehnoloģijām: “Tas varētu būt turpinājums “Pravda network” iesāktajam virzienam – barot mākslīgo intelektu ar viltus ziņām un “alternatīviem viedokļiem”. Kaut kādi pētnieki, kaut kādi faktu pārbaudītāji – izskatās ticami. Pat ja mākslīgais intelekts varētu atpazīt, ka šī tīmekļa vietne potenciāli saistīta ar Krieviju, tekstu, kas izrauts no konteksta, ir ļoti grūti identificēt.”

Lai arī GFCN veidots, lai izskatītos maksimāli uzticams un Rietumu standartiem atbilstošs, tas neiztur kritiku, ja vien tā apmeklētājs vēlas kaut mazliet iedziļināties un saprast, cik uzticams ir šis resurss. Problēma tajā, ka iedziļinās ne tuvu ne visi. Propagandas struktūru uzdevums ir sēt šaubas un radīt alternatīvo realitāti. To, kurā zirgi ir suņi un karš ir miers. Paradokss, bet visvieglāk tam notic cilvēki, kuri nevienam neuzticas.

Vitālijs Rakstiņš uzsver, ka katrs atsevišķs propagandas rīks nav tik bīstams kā sistemātiska pieeja mērķu sasniegšanai: “Pat ja šis faktu pārbaudes projekts būs naudas izmešana un nesasniegs noteiktus mērķus, bīstama ir Krievijas sistēmiskā pieeja investēt dažādos graujošo tehnoloģiju projektos un iniciatīvās, jo beigās kāds no šiem instrumentiem varētu izrādīties ļoti efektīvs informatīvajā karā.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Viltus faktu viltus pārbaude – Krievijas propaganda meklē jaunas formas" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.