Igauņi nobijušies, ka Rīgas lidostā saņems sodu - situāciju komentē Latvijas Iekšlietu ministrija

No 2025. gada 1. septembra stājas spēkā jauni iebraukšanas noteikumi Latvijā trešo valstu pilsoņiem, tostarp Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Turpmāk vismaz 48 stundas pirms robežas šķērsošanas ir jāiesniedz attiecīgs pieteikums, kuru var noraidīt, un iebraukšana var tikt liegta. Noteikumu pārkāpējiem draud naudas sods līdz 2000 eiro.

Šī jaunā kārtība pagaidām neattiecas uz Igaunijas nepilsoņiem, kā iepriekš skaidroja Latvijas Iekšlietu ministrija portālam "Postimees.ee". Tāpat tā neattiecas uz ES, NATO valstu pilsoņiem un dažām citām personu grupām.

Jaunie noteikumi izraisījuši virkni jautājumu Igaunijā. Pēc tam ar atsevišķiem skaidrojumiem Igaunijas iedzīvotājiem personīgi uzstājās Latvijas Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. "Nē," atbildēja Kozlovskis uz "Postimees.ee" jautājumu, vai ceļotāju reģistrācijas sistēma informēs Latvijas Iekšlietu ministriju, ja ārzemniekam tiks liegta iebraukšana Latvijā.

"Darbojas vienīgi princips: vismaz 48 stundas pirms robežas šķērsošanas jāreģistrējas. Protams, iesniegtie dati tiek pārbaudīti drošības nolūkos. Ja trešo valstu pilsoņi pareizi aizpilda anketu, uz robežas problēmu nebūs. Esmu pārliecināts, ka tie, kas ievada datus sistēmā, nav drauds nacionālajai drošībai."

"Postimees.ee" vēlreiz vērsās pie Latvijas Iekšlietu ministrijas pēc precizējumiem, jo lasītāji, kuri Rīgas lidostu izmanto kā tranzīta zonu, baidās tikt sodīti par jauno noteikumu neievērošanu uzmanības trūkuma vai nepietiekamas informētības dēļ. Atbildes sniedza Latvijas Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas nodaļa.

Vai jaunie noteikumi attiecas uz tranzīta ceļotājiem, kuri lido no Tallinas caur Rīgu uz citām valstīm?

Grozījumi attiecas uz visiem trešo valstu pilsoņiem, kas noteikti Imigrācijas likumā, kuriem nav vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi Latvijas Republika, neatkarīgi no tā, vai ārzemnieks šķērso Latviju tranzītā vai Latvija ir viņa galamērķis.

Vai tiks uzskatīts par pārkāpumu, ja ārzemnieks, uz kuru attiecas pienākums aizpildīt attiecīgo anketu, tranzītā ierodas Rīgā?

Ņemot vērā, ka šis pienākums attiecas arī uz personām, kas minētas Imigrācijas likuma 4.4. pantā, kuras šķērso Latviju tranzītā, jāņem vērā, ka par šī pienākuma neizpildi likums paredz administratīvo atbildību.

Tajā pašā laikā vēlamies uzsvērt, ka administratīvā soda piemērošana par attiecīgas informācijas nesniegšanu nav pats mērķis. Galvenais uzdevums ir nodrošināt prasību izpildi un iegūt informāciju valsts un sabiedriskās drošības garantēšanai.

Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā arī pārejas periodu, kad ārzemnieki objektīvi varēja nezināt par šiem pienākumiem.

Ja tiek konstatēts, ka persona nav iesniegusi anketu vai sniegusi nepilnīgu informāciju, vispirms tiek noskaidroti apstākļi, tostarp administratīvā procesa ietvaros, un administratīvā sodīšana tiek piemērota tikai kā pēdējais līdzeklis. Šādai personai tiek piedāvāts aizpildīt anketu.

Vienlaikus atgādinām, ka, ja ārzemnieks pārkāpj likumu Latvijā, viņš tiek sodīts saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

Vai pēc 1. septembra ārvalstu pasažieri, kas izmanto Rīgas lidostu kā pārsēšanās punktu, ir saskārušies ar nepieciešamību ievērot jaunos noteikumus? Vai viņus pārbaudīja Rīgas lidostā atbilstoši jaunajām prasībām?

Kontrole par to, vai trešās valsts pilsonis ir aizpildījis noteikumos paredzēto anketu, tiek veikta robežšķērsošanas procesā. Tomēr izlases veida pārbaudes iespējamas arī valsts iekšienē vai vietās, kur nav pastāvīga robežkontroles punkta (piemēram, lidostas tranzīta zonā). Par prasību izpildi savas kompetences ietvaros atbild Valsts robežsardze vai Valsts policija.

Vai Krievijas pilsoņi vai citi trešo valstu pilsoņi ar uzturēšanās atļauju Latvijā, ja viņi izbrauc un pēc tam pārkāpj jaunos noteikumus, var zaudēt iespēju atgriezties Latvijā? Vai pārkāpums var būt pamats uzturēšanās atļaujas anulēšanai?

Nē. Ja personai ir Latvijas Republikas izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, informācija par sevi nav jāsniedz.

Deklarācija ir jāiesniedz visiem ārvalstniekiem, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsoņiem, kuri ieceļo Latvijas Republikā un kuriem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas.

Lai ieceļotu Latvijā, nav jāgaida atsevišķa atļauja pēc informācijas iesniegšanas.
Sniegtā informācija ļaus valsts drošības iestādēm identificēt un novērst potenciālus draudus valstij un sabiedrībai. Ja šādi riski tiks konstatēti, kompetentās valsts iestādes varēs izmantot esošos tiesiskos instrumentus to novēršanai, tostarp ierobežot personas ieceļošanas iespējas Latvijā.