Opozīcija vēlas grozījumus skolu finansēšanā - valsts segtu pedagogu algas vienīgajās pašvaldības vidusskolās
Nacionālās apvienības (NA) deputāti Ilze Indriksone un Artūrs Butāns rosina papildināt Izglītības likumu, paredzot, ka pašvaldībās, kurās darbojas tikai viena vispārējās vidējās izglītības programmu īstenojoša izglītības iestāde, šīs iestādes pedagogu darba samaksa tiek pilnībā nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.
Šāds priekšlikums iesniegts likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" otrajam lasījumam. Pirmajā lasījumā likumprojekts Saeimā tika atbalstīts jūnija izskaņā. Tas paredz Ministru kabinetam noteikt deleģējumu izstrādāt noteikumus, nosakot kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās skolotāju darba samaksas finansēšanā.
Kā vēstīts, ieviešot jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā, nākamajā mācību gadā plānots noteikt pārejas posmu vidusskolu finansēšanā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra.
Reforma paredz, ka valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam pilnā apmērā piešķirs tām skolām, kas sakārtotas atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kurus valdība plāno apstiprināt līdz šī gada nogalei.
Sākotnējais piedāvājums paredzēja, ka pašvaldībām no sava budžeta nāksies segt trūkstošo finansējumu, ja skola neatbildīs optimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klašu posmā.
Vienlaikus politiskā vienošanās par 2026.gada valsts budžetu paredz, ka nākamajā mācību gadā ieviestu pārejas posmu vidusskolu finansēšanā. Tas nozīmē, ka skolām, kas neatbildīs noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, valsts finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiski reģistrēto skolēnu skaitam.
Piemēram, ja kritērijos noteikts 120 skolēnu skaits, bet skolā mācīsies tikai 60, valsts segs 50% no aprēķinātā finansējuma, bet pārējo daļu nodrošinās skolas dibinātājs. Lielākajā daļā gadījumu tās ir pašvaldības.
Atbilstoši IZM piedāvātajiem kritērijiem, zemākais slieksnis skolēnu skaitam vidusskolās - 30 - ir pieejamības skolās un skolās, kas atrodas 15 kilometru pierobežas joslā. Uz tām minētais proporcionalitātes princips netiks attiecināts.
Par panākto vienošanos gala lēmumus pieņems valdība un Saeima, piebilda ministrijā. Pārejas posmu plānots noteikt tikai 2026./2027.mācību gadā.
Proporcionalitātes principa ievērošana vidusskolas līmenī bija viena no koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības prasībām.
