Gulbenes Dzirnavu dīķī ievietotas peldošās salas, lai iedzīvotājus iepriecinātu tīrāka un skaistāka ūdenstilpe
Gulbenes Dzirnavu dīķī sagatavotas un iepludinātas 3 peldošās salas. Tā kā salu rāmji jau bija izgatavoti, tad augsnes un augu daļas savietošana notika pie paša Dzirnavu dīķa.
Peldošās salas Dzirnavu dīķī tiek uzstādītas ar mērķi mazināt dīķī esošo piesārņojumu, kā arī paaugstināt informētību par Dzirnavu dīķi kā vienu no pilsētas ūdenskrātuvēm, palielināt izpratni par zaļo infrastruktūru kā bioloģiskās daudzveidība patvērumu pilsētā.
Aktivitātes norisinās projekta “Floating islands as biodiversity pit stops and pollution cut outs towards more resilient cities”/“Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai” jeb BioFloat ietvaros, ko Gulbenes novada pašvaldība īsteno no 2023. gada beigām.
Portāla "lsm.lv" rakstā par šīm salām norādīts, ka mākslīgās salas gan neko pašas nefiltrē un nevāc, bet galveno darbu veiks uz tām uzstādītie augi, kas absorbēs dažāda veida piesārņojumu.
"Fitoremidiācija, tātad augu izmantošana ūdens attīrīšanai, – to izmanto ne tikai pie mums, to izmanto Skandināvijas valstīs, kuri ir pionieri. Viņi ar augu palīdzību attīra arī zemes piesārņojumu, kur pēc rūpnīcām zeme ir piesārņota ar smagajiem metāliem; arī Ķīnā un Āzijas valstīs modernākās pilsētās izmanto augus, lai attīrītu ūdenstilpes un tās būtu piemērotas rekreācijai," sacīja novada pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders.
"Tehnoloģija ir tāda, ka šīs peldošās salas tiek apstādītas ar augiem un augi tiek izvēlēti tādi, kas maksimāli ar saknēm uzsūc negatīvās vielas un tādā veidā attīra ūdeni. Šo risinājumu mums izstrādāja ainavu darbnīca "Alps", kas pētīja, kādā veidā šie te pontoni – vai kā viņus nosaukt – varētu tikt izvietoti, cik lielā izmērā. Un šī konstrukcija sastāv no tādām peldošām caurulēm, plus vēl sietiem. Tad ir augsnes kārta un dabisks kokosšķiedru pārklājs gan apakšā, gan virspusē, lai augsne neizslīdētu ūdenī, tad paši augi," norādīja Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Elīna Strode.
Gulbenieši stāstīja, ka vēl viens mērķis ir arī, lai šīs salas būtu ainaviski pievilcīgas un piesaistītu cilvēku uzmanību. "Ir arī ziedoši augi izvēlēti, protams, jāņem vērā, ka daba darīs savu, gan arī putni ieviesīs savas izmaiņas, citus augus šeit ienesīs, bet ceram, ka saglabāsies ziedošais elements un viņas būs arī vizuāli skaistas un pievilcīgas. Viens no tiem mērķiem projektam bija pievērst uzmanību šai ūdenstilpei, nevis tikai attīrīt. Domāju, ka mēs jau diezgan labi to esam panākuši, gan dažādus seminārus organizējot, gan arī projekta ietvaros to turpināsim darīt, jo arī šo dīķi paredzēts ietvert kopējā maršrutā pa pilsētu, un šis būs viens no pieturpunktiem, kur apstāties, iepazīties ar ūdenstilpi, vēsturi, gan arī apskatīties šīs salas," atzina Strode.
Oktobrī peldošās salas paredzēts uzstādīt arī Cēsu Pils parka dīķī. Turpināsies izziņas darbs, lai skaidrotu, vai peldošās salas dod rezultātu un vai un kā tās var uzlabot ūdeņu kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, norāda "lsm.lv".
Projektu "BioFloat" (EE-LV00026) finansē Interreg VI-A Igaunijas - Latvijas programma 2021.-2027.gadam.
Projekta vadošais partneris ir Latvijas Hidroekoloģijas institūts, pārējie projekta partneri ir Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs, Igaunijas Dabaszinātņu universitāte, Latvijas ornitoloģijas biedrība, ALPS ainavu darbnīca, Gulbenes novada un Cēsu novada pašvaldība.
Gulbenes novada pašvaldības projekta daļas izmaksas – 80 000,00 EUR, no tā ERAF finansējums 80% – 64 000,00 EUR, Valsts budžeta līdzfinansējums 10 % – 8 000,00 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 10 % – 8 000,00 EUR.
