Mana sūdzība pret bijušo ģenerālprokuroru
Mani sauc Igors Sičevs. Latvijā esmu ieguvis politiskā bēgļa statusu, taču pat šeit turpinu saskarties ar draudiem savai dzīvībai. Krievijā mani mēģināja nogalināt konflikta ar Putina tuvumā esošiem oligarhiem dēļ. Tagad draudi tiek izteikti jau Latvijā. Un pats dīvainākais — vietējās tiesībsargājošās iestādes būtībā vienkārši aizvēra acis uz šo lietu un pat spēlē līdzi tiem, kas man draud.
Kāpēc vērsos Tieslietu padomē
Kriminālprocess par draudiem man tika uzsākts Latvijā 2022. gada oktobrī. Tomēr jau 2024. gada februārī tas tika izbeigts — pilnīgi nepamatoti. Neviens no tiem, kas izteica draudus, pat netika atzīts par liecinieku. Tas rada ļoti daudz jautājumu. Viens no jautājumiem attiecas uz prokuratūras iestāžu meliem, kas manām sūdzībām par procesa vilcināšanos atbildēja, ka vilcināšanās iemesls esot bijis tiesiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšana vairākās valstīs, no kurām es saņēmu draudus. Šo pieprasījumu mērķis bija iztaujāt oligarhus un cilvēkus, caur kuriem man tika nodoti draudi. Izrādījās, ka tie bija primitīvi meli, kā noskaidrojās pēc krimināllietas izbeigšanas un kad man bija iespēja iepazīties ar tās materiāliem. Prokuratūra nekur nekādus pieprasījumus neesot nosūtījusi, un nevienam pat nebija piešķirts liecinieka statuss, tas ir, prokuratūras iestādes vienkārši man meloja oficiālos dokumentos.Tāpēc es nosūtīju Tieslietu padomei iesniegumu ar lūgumu sākt pārbaudi par bijušo ģenerālprokuroru Juri Stukānu, jo uzskatu, ka tieši viņš spēlēja galveno lomu izmeklēšanas pārtraukšanā. Iesniegums adresēts gan Tieslietu padomei kopumā, gan katram tās loceklim personīgi. Tajā aprakstīti lietas apstākļi, kā arī manas aizdomas. Teksts ir publiski pieejams.
Absurdi iemesli lietas izbeigšanai
Par pamatu lietas izbeigšanai tika izmantotas viena “liecinieka” — vietējā uzņēmēja, ar kuru man pirms pieciem gadiem bija finanšu konflikts — liecības. Kopš tā laika mēs neesam tikušies, bet lielākā daļa draudu radās tieši pēc attiecību pārtraukšanas ar šo cilvēku. Viņš izmeklēšanai stāstīja pilnīgi nereālas lietas. Piemēram, ka es esmu viņam teicis, ka Krievijā mani nemaz neviens nav mēģinājis nogalināt, bet it kā pats esmu apmānījis oligarhus, neviss otrādi. Turklāt viņš apgalvoja, ka es esot iztērējis fantastisku summu, miljons eiro, lai nopirktu žurnālistus, kuri par mani rakstītu pozitīvas ziņas. Tāpat viņš sacīja, ka es ar viņu esot apspriedis draudu organizēšanu pats pret sevi. Tas viss ir pilnīgs absurds.
Kad lieta vēl bija procesā, man tika piedāvāta konfrontācija ar šo liecinieku un arī poligrāfa pārbaude. Es piekritu visam. Taču ne konfrontācija, ne pārbaude netika veikta, bet lietu izbeidza, balstoties uz nepārbaudītām “liecinieka” liecībām.
Tiešie draudi
2023. gada vasarā sāku saņemt e-pastus no nezināma cilvēka. Tajos tika rakstīts, ka oligarhi “jau ir pasūtījuši” manu slepkavību, un tai jānotiek Latvijā — kā negadījumam, pašnāvībai vai saindēšanai. Saņēmu apmēram desmit šādus e-pastus. Ņemot vērā šos draudus, policija piedāvāja iekļaut mani liecinieku aizsardzības programmā. Četru pratināšanu laikā astoņi policisti mani mēģināja pārliecināt piekrist. Es piekritu divas reizes. Tomēr programma netika iedarbināta. Man šķiet, ka tas tika darīts tikai, lai vēl vairāk mani iebiedētu, jo pratināšanās policisti ļoti “uztraucās” par manu dzīvību.
Draudi turpinās
Pēc kriminālprocesa izbeigšanas draudi nepazuda. Tika uzlauzta manas mājas pastkastīte un tajā sāka mest dīvainus priekšmetus: monētas, saburzītas salvetes, dzelzs gabalus. Tādējādi man parādīja, ka zina, kur dzīvoju. Sāka zvanīt pie durvīm agrās rīta stundās un uzreiz aiziet. Vairākas reizes kāds nakts vidū raustīja dzīvokļa durvju rokturi — lai es pamostos bailēs. Pastāvīgi nāca zvani no nezināmiem numuriem — vai nu klusēja, vai pajautāja, kā man iet, un uzreiz atvienojās.
Pie manas lietas strādāja vismaz 14 policijas un prokuratūras darbinieki. Tomēr lieta tika izbeigta — un tas šķiet ļoti aizdomīgi, jo izskatās, ka process tika virzīts tā, lai oligarhu intereses necietu, bet es būtu pēc iespējas vairāk nobiedēts.
Es runāju atklāti par savām aizdomām
Es neklusēju. Rakstu par to sociālajos tīklos — atklāti, ar faktiem un pierādījumiem. Šie ieraksti iegūst desmitiem tūkstošu skatījumu. Tajā pašā laikā bijušais ģenerālprokurors un tiesībsargājošā sistēma varētu mani juridiski apturēt — piemēram, ierosinot pret mani kriminālprocesu par neslavas celšanu. Bet nekas nenotiek. Visi izliekas, ka nekas nenotiek.
Kāpēc aizbraucu no Krievijas
Daudzus gadus strādāju vienā no lielākajiem Krievijas ķīmijas uzņēmumiem — “FosAgro” un tiku akcionāru apkrāpts uz 1% akciju (aptuveni 100 miljonu dolāru vērtībā). Pašlaik lietu izskata Anglijas un Velsas Augstākā tiesa.
“Jukos” liktenis ir zīmīgs piemērs. Pēc nodokļu uzbrukuma, valsts uzņēmumu iznīcināja, bet Mihails Hodorkovskis un citi īpašnieki un darbinieki nonāca cietumā. Līdzīgs uzbrukums tika sākts arī pret “FosAgro” — “Jukos” meitasuzņēmumu. Pateicoties maniem pūliņiem, uzņēmums spēja aizstāvēties. Bet man pašam šī uzvara pārvērtās traģiskā nelaimē.
Kad visiem trim maniem auto Krievijā vienlaikus atdalījās priekšējie riteņi un pret mani tika ierosināts kriminālprocess, es sapratu, ka valstī palikt nevar. Pārcēlos uz Rīgu. Bet, kā rāda pieredze, pat šeit nevaru justies droši un redzu, ka tas, kas iespējams Krievijā, ir iespējams arī Latvijā. Ceru, ka mana sūdzība pret bijušo ģenerālprokuroru kaut nedaudz mainīs situāciju, un esmu pārliecināts, ka tas (it īpaši tiesiskuma ievērošana) ir visas sabiedrības interesēs.
