Eiropas Parlamenta deputāte nosoda labējo politiķu centienus padarīt Kērku par Eiropas varoni
foto: REUTERS/SCANPIX
Eiroparlamenta deputāti pārsteidz labējo politiķu centieni padarīt ASV nonāvēto aktīvistu par Eiropas varoni.
Pasaulē

Eiropas Parlamenta deputāte nosoda labējo politiķu centienus padarīt Kērku par Eiropas varoni

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Eiropas Parlamenta deputāte Natālija Luāzo, norāda, ka viņai nav izprotami labējo politiķu centieni padarīt ASV nonāvēto konservatīvo aktīvistu Čārliju Kērku par Eiropas varoni.

Eiropas Parlamenta deputāte nosoda labējo politiķu...

Politiķe norāda, ka Eiropas galēji labējie politiķi parasti izturas naidīgi pret globalizāciju, tādēļ viņu stipri pārsteidza šo politiķu centieni padarīt Kērku par Eiropas varoni un uzsākt kampaņu aktīvista heroizācijai. "Kāpēc gan nepiešķirt viņam Saharova balvu par vārda brīvību?" rosināja labējā partija "Reconquête".

"Kādēļ gan nepieprasīt Kērkam par godu klusuma brīdi Eiropas Parlamenta plenārsēdē?" vaicāja Zviedrijas labējais deputāts. "Kādēļ gan nepārveidot populāro saukli "Es esmu Čārlijs" [kas tika izveidots, lai paustu solidaritāti ar musulmaņu sarīkotā slaktiņa žurnāla “Charlie Ebdo” redakcijā, upuriem] par godu Kērkam," rosināja labējais politiķis Džordans Bardella.

"Mani pārsteidza, ka viņi vēlējās padarīt Čārliju Kērku nevis par upuri, bet gan par Eiropas varoni. Ka viņi uzdrošinājās lūgt mūsu Parlamentu izrādīt cieņu aktīvistam, kurš slavināja rasu segregāciju, verdzību, aicināja sievietes atgriezties pie plīts, apvainoja Ukrainu, vainoja ebrejus imigrācijas veicināšanā un aicināja piespriest nāvessodu Džo Baidenam," norāda Luāzo.

Politiķe norāda, ka viņa, izdzirdot šos labējā spārna ierosinājumus nespēja klusēt. Bet par to pretī saņēma nāves draudus sociālajos tīklos. Tāpat viņa norāda uz absurdajiem apgalvojumiem no Kērka atbalstītāju vidus. Viņi esot norādījuši, ka ar Kērka slepkavību notika mēģinājums apklusināt vārda brīvību, bet tajā pat laikā viņi sociālajos tīklos pieprasīja, lai politiķe neuzdrošinās atvērt muti, draudot viņai ar tādu pašu likteni kā Kērkam. 

Luāzo norādīja, ka šie cilvēki patiesībā neaizstāv vārda brīvību un nenosoda politisko vardarbību, bet gan cenšas apklusināt tos, kuri nedomā tāpat kā viņi.

ASV prezidents Donalds Tramps Kērku pēc viņa nāves nodēvēja par "dižu amerikāņu patriotu" un lika nolaist ASV karogus pusmastā. Tāpat Tramps slepkavību sasaistīja ar politisko situāciju valstī un vainoja tajā radikāli kreiso politisko spārnu, ko vainoja naida veicināšanā. Viņš arī apbalvoja Kērku ar "Prezidenta brīvības medaļu", kas ir augstākais civiliedzīvotāja apbalvojums ASV.

Tikmēr trīs mēnešus iepriekš, šī gada 14. jūnijā, Minesotas štatā tika noslepkavota demokrātu politiķe un bijusī štata Pārstāvju palātas spīkere Melisa Hortmane un viņas vīrs, bet ievainots tika arī štata senators Džons Hofmans. Tramps apšaudi nodēvēja par "briesmīgu", taču valsts līmeņa godināšana slepkavībām nesekoja. Tikmēr republikāņu senators Maiks Lī vietnē "X" par slepkavību izteicās ciniski. "Šādi notiek, kad marksisti nepanāk savu," pauda politiķis.