Kur aiziet un ko redzēt? Baltais heteroseksuālis mītisko zirgu ielenkumā, Ventspils sarkanie fabriciusi un dievturu jubileja: izstāžu ceļvedis

Mistisku auru var sastapt vēl vienā Liepājas muzeja izstādē, kur eksponēti mūsdienu Ķīnas mākslinieku zīmējumi gan kalnos, gan ezeru dzīlēs. Savukārt Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā varam iegrimt mūsu pašu maģijā – dievturībā, kuras nosaukums šogad atzīmē savu simtgadi. Pāris jaunu ekspozīciju pievēršas arī vēsturei – Ventspilī mākslinieks Jānis Kupčs aicina reflektēt par diskutablo sarkanā komisāra Jāņa Fabriciusa pieminekli, kas jau vairāk nekā 70 gadus “rotā” pilsētas centru. Savukārt Rīgas Motormuzejs aicina uz izstādi, kas veltīta leģendārās “Škodas” 13. jubilejai.

* Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē (Brīvdabas ielā 21, Berģos), līdz 26. oktobrim skatāma izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai - 100”, kas veltīta dievturības simtgadei. Šo ceļojošo izstādi Latvijas Dievturu sadraudze sadarbībā ar muzejiem un izstāžu zālēm izveidojusi, svinot dievturības vārda simtgadi.

“Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām. Tā aptver latviskās dzīvesziņas dievestības sešus posmus tautas vēsturē, atklājot personības un viņu veikumu — tostarp arī to, kas labi pazīstams un iemīļots, nezinot, ka nācis no dievturiem; aicina dalīties liecībās par savu un savu tuvinieku saskarsmi ar dievturību un dievturiem; iezīmē dievturības vietu Latvijā un pasaulē, rosinot turpināt iepazīt gan dievturību un tās līdzinieces - citas etniskās reliģijas, gan mūsu kultūrvēsturisko mantojumu; kā arī ceļ latviešu pašapziņu par to, ka viņiem ir sava, no aizmūžiem nākoša Dieva atskārsme, sava, ne no viena nepatapināta reliģija, ko jau 100 gadus pazīst ar dievturības vārdu,” stāsta izstādes kurators Uģis Nastevičs.

Izstāde notiek Veļu laikā un tādēļ tā ir papildināta ar vairāk nekā divdesmit izstādes organizatoru izraudzītiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma priekšmetiem, kas saistīti gan ar latviešu pasaules redzējumu, gan latviskās dzīvesziņas gadskārtas un dzīves godu norisēm.

Līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem, uz galdiem un vitrīnās izvietoti eksponāti - lielākā daļa no tiem aptaustāmi, tostarp Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi, atvieglojot satura uztveramību, un papildus paplašinātais saturs viedtālruņos pieejams caur kvadrātkodiem.

Paralēli izstādei notiks arī izglītojoši pasākumi un lekcijas par dievturību un latvisko dzīvesziņu (tie notiks septembra beigās un oktobrī sestdienās: * 27. septembrī, kad Brīvdabas muzejā svinēs Miķeļdienu, un 25. oktobrī, pulksten 13:00 izstādes kurators Ph.D., Mg. paed. Uģis Nastevičs vadīs divas lekcijas - “Dievturu laikskaite un gadskārta” un “Mezglu raksti - zudusī latviešu valodas rakstības sistēma” un radošās aktivitātes, kurās ikviens interesents varēs izmēģināt iesiet mezglu rakstus; * 11. oktobrī, pulksten 13:00 kokļu meistars Rihards Valters skaidros “Mītu par pirmo kokli” un dievturu dižvadonis un dizainers Andrejs Broks runās par “Saules rotāšanās simboliku Dainās un latviskajā dievestībā”; * 18. oktobrī, pulksten 13:00 dievturu goda dižvadonis un semiotiķis, Mg. art. Valdis Celms vadīs lekciju “Latvju raksts un zīmes kā baltu tradīcija, simbolu pieraksta sistēma un kultūras atjaunotne” un būs Jāņa Kušķa priekšlasījums “Tradicionālo reliģisko priekšstatu liecības Latvijas arheoloģiskās izpētes materiālos”. Sīkāk internetā: brivdabasmuzejs.lv.

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) Mazajā zālē līdz 3. novembrim skatāma tēlnieka Egona Peršēvica personālizstāde “Mīti un pasakas”, kurā caur vispārzināmu mītu interpretāciju mākslinieks skatās uz sabiedrību un tās vērtībām.

“Lai nesajuktu prātā nedrošajā un mainīgajā pasaulē, mēs atrodam izskaidrojumus notikumiem ap mums, vai vismaz izgudrojam to iemeslus, izdomājot mītus un stāstot pasakas,” par izstādes tēmas nebeidzamo aktualitāti stāsta tēlnieks Egons Peršēvics un turpina: “Tas mums palīdz justies drošāk, sniedzot kārtības un likumsakarību ilūziju.”

Personālizstādē skatāma Egona Persēvica mītisko zirgu skulptūru sērija, ko mākslinieks veidojis kā turpinājumu savai Marka Rotko mākslas centra Daugavpils cietokšņa spoku zirga tēmai. Šīs sērijas idejas pamatā ir stāsts par mūsdienu racionālā prāta uzvaru pār mītisko domāšanu. “Bet tad nāca kovidlaiks, kas spilgti parādīja, ka mīts kā domāšanas forma ir dzīvs un kritiski nepieciešams sabiedrības mentālajai noturībai krīzes brīžos,” atminas tēlnieks.

Izstādē ir izcelti četri mītiskie zirgi: Pēgass, Kentaurs, Vienradzis un Zelta zirgs. Tā ir tēlnieka versija par četru dažādu konceptu mītiskās interpretācijas transformāciju. Savukārt izstādes centrā ir lielformāta darbs “Mūsdienu mīts” par visas liberālās Rietumu pasaules ļaunuma avotu – baltu heteroseksuālu vīrieti. Mākslinieks uzsver, ka tas ir mīts, kas šodien tiek aktīvi pārdefinēts.

Tēlnieks Egons Peršēvics ir viens no pirmajiem mākslas doktoriem Latvijā, šobrīd arī docents Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņš ir autors tādiem popularitāti iemantojušiem lielformāta mākslas darbiem kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Spoku zirgs, lotosa pozā sēdošā Milda, daudzviet Latvijā eksponētā “Jūras mātes nolaupīšana”, savulaik jūrā pie Liepājas Ziemeļu mola skatāmā Karostas nāra un skulptūra par psiholoģiskajām kara radītajām traumām “Projekts 613”, kas eksponēta Karostas tilta pakājē. Mākslinieka daiļradē dominē lielformāta publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģija, dzimumu vienlīdzība, dažādas formas diskriminācija un brīvības ideja. Par savulaik izveidoto Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences projektu, kas piedzīvojis jau piecas sezonas, Egons Peršēvics ir novērtēts ar Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras”. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Savukārt Liepājas muzeja Lielajā izstāžu zālē (turpat līdzās Egona Peršēvica personālizstādei) līdz 5. oktobrim skatāmi Ķīnas mākslinieku gleznojumi izstādē “Kalnos un ezeru dzīlēs”, kurai, lai radītu priekšstatu par Ķīnas glezniecības tradīcijām, īpaši apkopoti un rūpīgi atlasīti 35 oriģināli mākslas darbi, kurus radījuši 19 profesionāli mūsdienu mākslinieki - Džedzjanas (Džedzjana - viena no Ķīnas 22 provincēm, kas atrodas Lielajā Ķīnas līdzenumā) Mākslinieku asociācijas biedri, ļaujot labāk izprast Ķīnas kultūras tradīcijas un pamatvērtības.

Izstādē eksponētie darbi aptver plašu tēmu loku, atspoguļojot gan seno tradīciju turpināšanu un padziļināšanu, gan inovatīvus meklējumus mūsdienu kontekstā. Tie iemieso mākslinieku pārdomas par dabu un dzīvi, paužot ķīniešu tautas estētiskās vērtības un atklājot garīgo pasauli. Ķīniešu māksla ir viena no senākajām un bagātākajām pasaulē, pazīstama ar savu unikalitāti un gadsimtiem senām tradīcijām. Tradicionālajai ķīniešu glezniecībai piemīt īpašības, kas padara to atšķirīgu un aizraujošu, informē Liepājas muzejs.

Džedzjanas Mākslinieku asociācija ir vadošā un ietekmīgākā profesionālā mākslas organizācija Džedzjanas provincē, kurā dzīvo ap 65 miljoniem iedzīvotāju. Asociācija regulāri organizē plaša mēroga izstādes. Tai ir svarīga loma starptautiskajā un vietējā kultūras apmaiņā, popularizējot Džedzjanas provinces mākslu ārpus valsts robežām.

Džedzjanas province, kas atrodas Ķīnas dienvidaustrumu piekrastē un Jandzi upes deltas dienvidu spārnā, ir apveltīta ar skaistām ainavām un ir pazīstama kā “zivju un rīsu zeme, zīda un tējas mājvieta, kultūras relikviju dārgumu krātuve un paradīze zemes virsū”. Kā viens no Ķīnas civilizācijas šūpuļiem, Džedzjana radīja Šanšanas kultūru, kas aizsākās pirms 10 000 gadiem, Hemudu kultūru pirms 7000 gadiem un Lianžu kultūru pirms 5000 gadiem, kas 2019. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tās dziļās un tālejošās kultūras tradīcijas gadu tūkstošiem ilgi ir kopušas šo zemi un tās iedzīvotājus, padarot to par vietu, kur senā civilizācija un mūsdienu vitalitāte nemanāmi saplūst.

Jāpiebilst, ka Džedzjana jau izsenis ir nozīmīgs ķīniešu glezniecības centrs. Tā ir ne tikai tūkstošgades tradīciju mantiniece, bet arī mūsdienu ķīniešu glezniecības reformu un inovāciju ieviesēja, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Ķīnas mākslas un kultūras bagātināšanā un attīstībā. Izstāde Liepājas muzejā tapusi sadarbībā ar Džedzjanas Mākslinieku asociāciju, Džedzjanas provinces Literatūras un mākslas aprindu federāciju un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecību Latvijas Republikā. Sīkāk internetā:  www.liepajasmuzejs.lv.

* Ventspils Galvenajā bibliotēkā (Akmeņu ielā 2) līdz 31. oktobrim skatāma mākslinieka Jāņa Kupča personālizstāde “Akmens, šķēres, papīrīt’s”, kas rosina sarunu arī par vēsturi un pieminekļiem, it sevišķi ventspilnieku vidū. Izstādes nosaukums norāda uz trim mākslas veidiem, kurā  darbojas Kurzemē pazīstamais mākslinieks – glezniecību, grafiku un keramiku.

Lielu interesi šajā izstādē izraisa Jāņa Kupča keramikas figūriņu sērija ”fabriciusi”. Mākslinieks Kurzemes Televīzijai skaidro, ka viņu, tāpat kā jebkuru, neatstāj vienaldzīgu Ventspils vecpilsētas centrā esošais piemineklis sarkanarmijas komisāram Jānim Fabriciusam (1877, Ventspils apriņķis -1929, Soči/Krievija). Šobrīd Ventspilī turpinās diskusijas par un pret pieminekļa aizvešanu no vecpilsētas, un Jānis Kupčs mākslas valodā izstādē izstāsta sava laikmeta aktualitāti. Jāatgādina, ka pašlaik vietnē manabalsss.lv pašlaik tiek vākti paraksti par “slavenajam” Ventspils novadniekam, komunistam Jānim Fabriciusam 1954. gadā uzstādītā pieminekļa demontāžu (pašlaik no nepieciešamajiem 10 000 parakstiem, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, parakstījušies vairāk par 1110 pilsoņu).

Jānis Kupčs dzīvo Ventspils novadā, un novērtē Kurzemes ainavu, kuģus ostā, dodas ekspedīcijās pa zvejniekciemiem. Tā tapušas vairākas gleznu sērijas. Pastaigā pa Ventspils vecpilsētu piemiņas vieta sarkanarmijas komisāram Jānim Fabriciusam atgādinājusi: “Re, ku! Fabriciuss stāv! Un kāpēc viņš tur stāv!? Jo es neesmu galīgā sajūsmā par to. Bet no otras puses, ja tā padomā – vai mēs ar ēnām cīnāmies? Nojaukt, tas ir bezjēdzīgs pasākums. Un nevienam no tā labāk nepaliek.”

Izstādē ir arī Jāņa Kupča sēpijas zīmējumi, kas ir kā piezīmes no dienasgrāmatas, kas ļauj ielūkoties mākslinieka pastaigās gan Latvijas, gan Lejasvācijas pilsētās. Nozīmīgu izstādes daļu veido arī porcelāna un keramikas tēli, kas risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties dažādus artefaktus vai pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu, Milicis vai karatists (kurš stiprāks).

Pašlaik Jāņa Kupča glezniecības izstāde “Bez pieturzīmēm” skatāma arī Liepājas “Lielā dzintara” izstāžu telpā “Civita Nova”. Sīkāk intrenetā: www.ventspils.lv.

* Vēstures tēmai pievēršas arī Rīgas Motormuzejs (Sergeja Eizenšteina iela 8, Mežciemā), kas gan nepiedāvā tik diskutablus tematus kā Ventspils bibliotēka, bet ir ne mazāk aizraujoši. Tur līdz pat nākamā gada 1. februārim skatāma izstāde “Škoda 130 gadi”, kas veltīta vienam no pasaulē senākajiem automobiļu zīmoliem. Tās ekspozīcijā apmeklētāji var iepazīties ar “Škodas” vēstures pašiem pirmsākumiem – velosipēdu un motociklu ražošanai – līdz pat mūsdienām. “Škoda” zīmols bijis veiksmīgs spējot izgatavot pieprasītus spēkratus, kā arī aktīvi darbojies autosporta tehnoloģiju attīstībā, sasniedzot augstākās virsotnes pasaules rallija trasēs.

1895. gadā čehu uzņēmēji Vaclavs Klements un Vaclavs Laurins ar moto “Mūsu klientiem pietiekami labs ir tikai vislabākais” uzsāka velosipēdu izgatavošanu. Sākotnēji tā bija drosmīga atbilde uz Eiropas ražotāju neapmierinošo kvalitāti, ar ko saskārās Vaclavs Klements, taču jau drīz viņu uzņēmums kļuva par vērā ņemamu spēlētāju transporta līdzekļu ražošanā. Pēc veiksmīgiem velosipēdu un motociklu modeļiem 1905. gadā tapa pirmais automobilis, aizsākot garu un nepārtrauktu stāstu, kurā “Škoda” spējusi pārvarēt divus pasaules karus, nacionalizāciju un citus vēstures izaicinājumus, kļūstot par vienu no retajiem autoražotājiem pasaulē, kas darbojas bez pārtraukuma jau vairāk nekā gadsimtu.

“Vairāk nekā gadsimtu atpakaļ cilvēku mobilitāte bija nozīmīgā pagrieziena punktā, attīstoties tehniskiem transportlīdzekļiem radās jaunas iespējas pārvietoties. “Škoda” šajā ceļā ir bijusi no pirmsākumiem, uzsākot ražot velosipēdus tad, motorizējot velosipēdus tika uzsākta motociklu ražošanas un visbeidzot, automašīnas kuras zīmols veiksmīgi turpina attīstīt un ražot arī šobrīd. “Škoda” ceļš ir bijis neticami veiksmīgs, izaugot par vienu no Eiropas lielākajiem auto ražotājiem. Mums ir liels prieks parādīt plašākai sabiedrībai arī tās vēstures lappuses kas līdz šim daudziem iespējams paskrējušas garām un iepazīt piesātināto 130 gadu stāstu,” aicina Škoda automašīnu izplatītāja vadītājs Latvijā Māris Jansons.

“Rīgas Motormuzejam ir gods kļūt par vietu, kur Latvijā pirmo reizi tik plaši tiek atspoguļota “Škoda" vēsture. Mūsu misija vienmēr ir bijusi saglabāt un stāstīt automobiļu kultūras mantojumu, un šī izstāde ir spilgts piemērs, kā vēsture savijas ar mūsdienām. Tā ir iespēja ne tikai iepazīt unikālus spēkratus, bet arī saprast, kā šie auto ietekmējuši sabiedrību un kļuvuši par nozīmīgu Eiropas kultūras daļu,” piebilst Rīgas Motormuzeja direktors Agris Šmits.

Izstādē skatāmi gan unikāli vēsturiski eksponāti, gan modeļi, kas kļuvuši par savas ēras ikonām: L&K “Slavia” velosipēds (1900), “Octavia Combi” (1963), sportiskais kupejas modelis “110 R” (1977), populārais “120” (1988), neparastais “Felicia Fun” (2000), 2021. gada Pasaules hokeja čempionātam radītais elektroauto “Enyaq” (2021), kā arī jaunākais rallija sacīkšu automobilis “Fabia RS Rally2”. Oktobra vidū ekspozīcija tiks atjaunināta ar citiem nozīmīgiem zīmola modeļiem – “L&K 110” (1926), “Škoda 645” (1930), leģendāro rallija auto “130 RS” (1976), “Rapid” (1988) un “Tour de France” direktora auto “Superb” (2004). Sīkāk internetā: www.motormuzejs.lv.