Diskusijās par skolu reformu panākts progress - plānots elastīgāks skatījums uz skolēnu skaitu
Iesaistītās puses ir ceļā uz vienošanos skolu pieejamības jautājumā, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi (JV) teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Pēc tikšanās viņš uzsvēra, ka skolēnu skaita kritērijiem izglītības iestādēs ir jābūt elastīgiem - īpaši pierobežas teritorijās ar zemu apdzīvotības blīvumu. "Katrā no pašvaldībām, kuru šobrīd ir nedaudz vairāk par 40, situācija ir ļoti atšķirīga, un individuāli risinājumi ir iespējami," viņš paskaidroja.
Turpinot runāt par lauku skolu nākotni, Rokpelnis norādīja, ka būtisks elements, kas ietekmēs arī budžetu, ir ZZS uzstādījums, ja izglītības iestāde nesasniedz minimālo skolēnu skaitu, kas, viņaprāt, jau šobrīd ir adekvāts, lai skola vispār varētu funkcionēt, tad valstij vismaz daļēji būtu jāpiedalās šīs skolas finansēšanā.
Pašvaldībām savukārt jābūt tiesībām līdzfinansēt šādu izglītības iestādi, uzskata Rokpelnis, uzsverot, ka tas dotu brīvākas rokas pašvaldībām izvērtēt, kuras skolas ir svarīgas konkrētajām kopienām un kuras ir jāsaglabā par katru cenu.
Jau ziņots, ka lauku skolu uzturēšana ir viena no ZZS nākamā gada budžeta prioritātēm. Iepriekš Rokpelnis norādījis, ka jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana nozīmētu būtiski sašaurināt lauku skolu skaitu, kas ZZS nav pieņemami. Partija uzskata, ka mazajām skolām attālākos lauku novados ar pašvaldību un valsts atbalstu ir jāturpina darbu.
Arī pierobežas pašvaldības turpina aicināt pārskatīt skolēnu skaita kritērijus, kas noteiks, kuras skolas pilnā apmērā saņems valsts finansējumu pedagogu atalgojumam. Pirmdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, atsaucoties uz ierobežoto budžetu, skaidroja, ka izmaiņas pagaidām neplāno.
Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, par ko IZM un pašvaldības diskutē jau kopš reformas pieteikšanas 2023.gadā.
IZM šovasar "detalizēti izvērtējusi" iespējamās izmaiņas, taču ierobežotā finansējuma dēļ nolemts palikt pie iepriekš izziņotajiem kritērijiem.
"Šobrīd budžeta situācija ir ļoti saspringta, tādēļ faktiski ir skaidrs, ka papildu finansējums nebūs iespējams," pirmdien sēdē sacīja IZM valsts sekretāra vietniece Karīna Caunīte-Orupe.
Valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu algām paredzētas tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda noteiktās prasības par minimālo skolēnu skaitu un pieļaujamo atkāpi.
Pierobežas un pieejamības skolām piedāvāts zemāks minimālais skolēnu skaits, tomēr pašvaldību pārstāvji uzstāj, ka kritēriji jāpārskata, jo pastāv risks, ka vairākas izglītības iestādes nespēs tos izpildīt.
