4,3 miljoni vējā? Opozīcija pieprasa skaidrojumus par gaisa kvalitātes mērītājiem skolās

Kā informēja partijā, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par Valsts kontroles slēgto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) finanšu revīziju 2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem tika izlietoti 4,3 miljoni eiro, lai iegādātos vairāk nekā 13 000 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros.

Revīzijā konstatēts, ka no 2024.gada decembra IZM vairs nenodrošina gaisa kvalitātes datu uzkrāšanu un regulāru analīzi - monitoringu. Attiecīgi par vairākiem miljoniem iegādātās mērierīces netiek izmantotas ilgtermiņā. LPV uzskata, ka "šāda bezatbildīga valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana" neesot pieļaujama nekādos apstākļos un ministrei ir jāatbild uz deputātu jautājumiem par to, kas šobrīd notiek ar mērierīcēm un kas notiks turpmāk.

LPV vēlas noskaidrot, cik konkrēti no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem tika izlietoti gaisa kvalitātes mērītāju iegādei izglītības iestādēm un cik mērītāju ir uzstādīti.

Tāpat LPV grib zināt, vai ir uzstādītas visas iegādātās mēriekārtas, un, ja nav, tad kādi tam ir iemesli. Līdztekus LPV vaicā, kādēļ IZM vairs nenodrošina gaisa kvalitātes datu monitoringu, kā arī, vai, kļūstot par izglītības un zinātnes ministri, Melbārde veica pārbaudi par konkrēto iepirkumu.

LPV arī prasa, vai šāds valsts budžeta līdzekļu izlietojums un sekojoša iegādāto mēriekārtu neizmantošana ilgtermiņā, ministresprāt, ir pamatots un racionāls.

Līdztekus LPV lūdz sniegt informāciju par IZM rīcību laikā, kad monitorings vēl tika veikts - vai tika sagatavoti priekšlikumi ilgtermiņa risinājumam gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs, un kādi tie bija.

Partijā arī vaicā, kādas pārbaudes šobrīd tiek veiktas, lai noskaidrotu gaisa kvalitātes atbilstību, un, vai, ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu apjomu, kas izlietots mēriekārtu iegādei, to neizmantošana ilgtermiņā atbilst labas pārvaldības principam?

Kā vēstīts, Valsts kontroles šonedēļ izplatītajā paziņojumā tika norādīts, ka 2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem par 4,3 miljoniem eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 000 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros, bija iecerēts uzkrāt un regulāri analizēt gaisa kvalitātes datus trīs gadu periodā.

Tajā pašā laikā, beidzoties vienošanās termiņam 2024.gada decembrī, Izglītības un zinātnes ministrija vairs nenodrošina šo datu monitoringa sistēmu. Līdz ar to visaptveroši gaisa kvalitātes mērījumi vairs netiek iegūti un analizēti. Šobrīd, kā norāda Valsts kontrole, gaisa kvalitāte mācību vidē ir atkarīga no katras skolas un tās dibinātāja labās gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.