Izpētīts, kā dzīvo Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar pārējo Eiropu

Atšķirībā no ASV, kur nabadzība galvenokārt tiek noteikta pēc ienākumu līmeņa (vai tas ir pietiekams, lai iegādātos pārtiku), Eiropas Savienībā tiek izmantoti trīs savstarpēji saistīti kritēriji. Persona tiek uzskatīta par pakļautu nabadzības riskam, ja izpildās vismaz viens no šiem nosacījumiem:

• Ienākumi ir zemāki par 60% no nacionālā mediānā ienākumu līmeņa;
• Materiālā nenodrošinātība - trūkst vismaz 7 no 13 pamatnosacījumiem (piemēram, nespēja segt neparedzētus izdevumus, uzturēt mājokli pietiekami siltu, piekļūt internetam u. c.);
• Zema darba intensitāte - pieaugušie (vecumā no 18 līdz 64 gadiem) mājsaimniecībā strādājuši ne vairāk kā 20% no gada mēnešiem.

Līderpozīcijās pēc nabadzības riska Eiropā ir Turcija (30,4% iedzīvotāju), Bulgārija (30,3%) un Rumānija (27,9%).

"Šie augstie rādītāji atspoguļo zemāku vidējo algu līmeni, lielāku ienākumu nevienlīdzību un vājāku sociālās aizsardzības sistēmu, salīdzinot ar ES kodolu," ziņo "Visual Capitalist".

Latvija no šīm valstīm nav tālu - 24,3% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Lietuvā šis rādītājs ir vēl nedaudz augstāks - 25,8%, savukārt Igaunijā tas ir 22,2%. Arī tas ir augsts un tikai nedaudz labāks par situāciju Latvijā.

TOP 15 valstis pēc nabadzības vai sociālās atstumtības riska (% iedzīvotāju):

Turcija - 30,4%
Bulgārija - 30,3%
Rumānija - 27,9%
Grieķija - 26,9%
Spānija - 25,8%
Lietuva - 25,8%
Latvija - 24,3%
Itālija - 23,1%
Igaunija - 22,2%
Horvātija - 21,7%
Vācija - 21,1%
Francija - 20,5%
Ungārija - 20,2%
Luksemburga - 20,0%
Malta - 19,7%

Vidējais rādītājs ES ir 21,0%. Grieķija (26,9%) un Spānija (25,8%) izceļas Dienvideiropā, kur pēc parādu krīzes 2008.-2014. gadā bezdarba līmenis tā arī nav atjaunojies. Ilgstošs jauniešu bezdarbs apgrūtina kapitāla uzkrāšanu jaunajām paaudzēm.

"Lietuva (25,8%) un Latvija (24,3%) ir līderes nabadzīgāko Baltijas valstu topā, kas atspoguļo pastāvošo plaisu starp pilsētu un laukiem. Ieņēmumi lauku apvidos ir aptuveni par 20% zemāki nekā pilsētās, kas palielina sociālās izolācijas risku," ziņo "Visual Capitalist".

Zemākais nabadzības riska līmenis ir Čehijā - 11,3%. Tai seko Slovēnija (14,4%) un Nīderlande (15,4%). Šīs valstis apvieno augstākus mediānos ienākumus ar labi attīstītu sociālās aizsardzības sistēmu, kas mazināt ekonomisko satricinājumu sekas.

Skandināvijas valstis ir tuvu ES vidējam rādītājam: Somija - 16,8%, Zviedrija - 17,5%, Dānija - 18,0%.

Vācija (21,1%) atrodas nedaudz virs ES vidējā līmeņa (21,0%), kas atspoguļo plaisu starp industriālajiem dienvidrietumu reģioniem un mazāk nodrošinātajām austrumu zemēm. Šie ir dažādi faktori, kas radušies pēc valsts apvienošanās un joprojām ietekmē dzīves līmeni.