
Aromātu aizliegums e-cigaretēm un tabakas aizstājējproduktiem Latvijā audzē melno tirgu un samazina akcīzes ieņēmumus

Nesaņemtie akcīzes ieņēmumi par elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem Latvijā turpina pieaugt, un tendences liecina par arvien spēcīgāku nelegālā tirgus ietekmi.
Nozares veiktais aprēķins, kas balstīts Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajos datos, atklāj, ka 2025. gada pirmajā pusgadā akcīzes nodokļu ieņēmumi no tabakas aizstājējproduktu aprites, salīdzinot ar 2024. gada tādu pašu periodu, samazinājušies par 62,5% jeb 1,4 miljoniem eiro, bet akcīzes ieņēmumi no e-šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām, samazinājušies par 39,6% jeb 2,3 miljoniem eiro. Kopā tie ir jau 3,7 miljoni eiro, kas izrādījušies valstij nevajadzīgi.
Ņemot vērā pusgada datu analīzi, kas ir ar pieauguma tendenci, varam izteikt prognozi, ka valsts gada laikā neiegūs vismaz 7,5 miljonus eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas saistīti ar tabakas aizstājējproduktu un e-šķidrumu apriti. Salīdzinot ar 2025. gada pirmā ceturkšņa datiem, kad prognozētie zaudējumi sasniedza 6,3 miljonus eiro, redzam, ka patlaban situācija pasliktinās, jo kopējais zaudējumu apmērs turpina pieaugt.

Kamēr šie miljoni laipni tiek “atdoti” nelegālajam tirgus sektoram un sabiedrības veselība pakļauta lielākam riskam, publiskajā telpā arvien skaļākas kļūst diskusijas par nepieciešamību rast papildus ietaupījumus, lai īstenotu virkni būtisku politisko ieceru, piemēram, jauna skolu finansēšanas modeļa ieviešanu, demogrāfijas atbalsta pasākumus un hospisa pakalpojumu nodrošināšanu. Tā vietā, lai koncentrētos uz jau tā ierobežotā budžeta turpmāku samazināšanu, noteikti efektīvāks risinājums būtu novērst neapdomīgi radītos apstākļus, kas liedz valstij iekasēt nodokļu ieņēmumus no legālas, kontrolētas un attīstītas nozares.
Kancēvičs: “Aromātu aizliegums ir palielinājis nelegālo tirgu”
Beztabakas Produktu Asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs uzsver, ka šī tendence ir tieši saistīta ar aromatizētāju aizliegumu, kas Latvijā ieviests ar mērķi ierobežot e-cigarešu un tabakas aizstājējproduktu lietošanu jauniešu vidū.
“Dati skaidri parāda, ka aromātu aizliegums nav devis gaidītos rezultātus – mazināt produktu patēriņu. Tieši pretēji – tas ir samazinājis legālā un kontrolētā tirgus daļu un akcīzes ieņēmumus, vienlaikus audzējot kontrabandu un nelegālo e-šķidrumu apriti,” saka Kancēvičs.
Viņš norāda, ka legālie tirgotāji tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo pieprasījums pēc aromatizētiem produktiem aizlieguma rezultātā nav pazudis, tas nav pat mazinājies:
“Mēs redzam, ka cilvēki joprojām vēlas aromatizētus produktus, taču tagad tos vienkārši iegādājas no nelegāliem avotiem. Rezultātā valsts zaudē šobrīd tik ļoti nepieciešamos nodokļu ieņēmumus, bet sabiedrība tiek pakļauta nekontrolētu un nedrošu produktu lietošanai.”
Pieaug arī riski sabiedrības veselībai
Pēc asociācijas vadītāja domām, melnā tirgus nostiprināšanās ne tikai grauj legālo uzņēmējdarbību un mazina valsts ienākumus, bet arī rada papildu riskus sabiedrības veselībai:
“Nelegālie produkti bieži vien netiek ražoti atbilstoši drošības standartiem, to sastāvs nav pārbaudāms, un tie var būt bīstami patērētājiem. Tas nozīmē, ka ar labiem nodomiem, bet nepārdomāti pieņemts aizliegums faktiski ir pasliktinājis situāciju.”
Asociācija aicina valdību pārvērtēt politiku
Kancēvičs aicina politikas veidotājus izvērtēt pašreizējo regulējumu un ņemt vērā pieredzi citās Eiropas valstīs, kur aromatizēti e-šķidrumi tiek regulēti, bet nav aizliegti:
“Mēs iestājamies par sabalansētu pieeju – nodrošināt stingru uzraudzību un kvalitātes kontroli, vienlaikus ļaujot legālajam tirgum darboties. Pretējā gadījumā turpināsies valsts budžeta zaudējumi un nelegālā tirgus izaugsme.”