Politiķi priekšvēlēšanu laikā apgrūtinās skolu tīkla sakārtošanas lēmumus, norāda Dace Melbārde
Priekšvēlēšanu laikā politiķi vairāk domās par saviem novadiem, padarot lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu sarežģītus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).
Saskaņā ar IZM datiem par 2024./2025.mācību gadu 12 pašvaldības vēl turpina darbu pie skolu tīkla sakārtošanas, un tajās nepieciešami vairāki būtiski lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu izglītības pakalpojumu pieejamību.
Tikmēr astoņās pašvaldībās skolu tīkla sakārtošana ir gandrīz noslēgusies, un šobrīd vēl nepieciešami lēmumi par vienu līdz divām izglītības iestādēm.
Politiķe piekrīt, ka jebkuras skolas slēgšana vai izglītības līmeņa samazināšana ir jūtīgs jautājums pašvaldībām un vietējām kopienām. Tomēr, sarūkot bērnu skaitam, izmaksas uz vienu skolēnu pieaug, un izglītībai atvēlētie resursi kļūst sadrumstaloti.
"Priekšvēlēšanu gadā būs virkne politiķu, kuri skatīsies tikai uz savu novadu, savu vēlētāju. Lielais izaicinājums ir, vai mēs būsim spējīgi pieņemt šos lēmumus," sprieda Melbārde, norādot uz politiskā atbalsta nozīmi.
Kā vēl viens izaicinājums reformas ieviešanai joprojām izskan finansiālā puse. Nākamgad modeļa ieviešanai pilnā apmērā būs jāatrod būtiski papildu līdzekļi. Pēc iepriekš veiktiem aprēķiniem 2027.gadā nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet jaunie aprēķini par reformai nepieciešamo finansējumu gaidāmi oktobra vidū. Taču budžeta fiskālā telpa 2027. un 2028.gadā jau šobrīd tiek prognozēta ar mīnus zīmi.
"Tas reāli maksā naudu," uzsvēra izglītības ministre.
Jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā" pakāpeniski tiek ieviests no šī mācību gada, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Melbārde atzina, ka skolās joprojām ir atbalsta personāla vakances.
"Labā ziņa ir, ka skolas meklē personālu, un vakanču skaits samazinās," sacīja politiķe.
Kā vēstīts, pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Šogad maijā valdība vienojās modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviest no 2026.gada septembra, reformai nepieciešamos miljonus vēl meklējot valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā. Starp trīs nākamā gada budžeta prioritātēm, kuras definējusi gan Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ir arī "Programma skolā" ieviešana.
IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gada un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem 2024./2025.mācību gadā.
Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt šos kritērijus, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.
