Pēc 34 gadu pauzes “Posolnīcā” atkal parādījies sevišķi reti sastopams augs
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) paziņojuši, ka biotopa atjaunošanas darbi dabas liegumā “Posolnīca” sekmējušies rezultātiem: pēc 34 gadu ilgas pauzes šajā vietā atkal parādijies Latvijā sevišķi reti sastopamais augs – smiltāju esparsete.
2023. un 2024. gadā LVM dabas liegumā “Posolnīca”, veica liela mēroga biotopa atjaunošanas darbus, pielietojot dažādas mežsaimniecības metodes. Kopumā darbi ritēja vairāk nekā 50 hektāru platībā un to galvenais mērķis bija atjaunot un uzturēt šeit esošo un Latvijā ļoti reti sastopamo ES nozīmes biotopu skujkoku meži uz osveida reljefa formām 9060, vienlaikus atjaunojot arī dzīvotspējīgas, Latvijā īpaši aizsargājamu augu sugu populācijas.
Un pūles vainagojās panākumiem - pēc 34 gadu pauzes dabas liegumā atkal parādījos ļoti reti sastopamā smiltāja esparsete - skaists augs, kas jūlijā zied rozā ziediem. “Smiltāju esparsetes atrašana šajā vietā pēc tik daudzu gadu pārtraukuma ir tiešām nozīmīgs notikums!" norāda LVM Ziemeļlatgales reģiona vides plānošanas speciāliste Diāna Marga.
"Pēdējo reizi dabas liegumā pētnieki to piefiksējuši 1991.gada jūlijā un kopš tā laika suga vairs nebija manīta, zinājām tikai vēsturisko atradņu vietas," pauž speciāliste.
"Posolnīcā" smiltāju esparsete šovasar konstatēta tieši vietās, kur mūsu veikto darbu laikā ir notikuši zemsedzes traucējumi – pārvietojusies mežistrādes tehnika, kas biotopa apsaimniekošanas ietvaros veica pameža un otrā stāva egļu izciršanu, kā arī vietās, kur mērķtiecīgi atsedzām zemsedzi. Kopumā esparsete no jauna parādījusies gan uz osa kores, jaunizveidoto mineralizēto laukumu vietā, uz tehnoloģiskajiem koridoriem, gan arī osa pakājē uz mineralizētās joslas, pa kuru pārvietojās tehnika.”
LVM veikto darbu galvenais uzdevums bija uzlabot biotopam nepieciešamos gaismas apstākļus un dažādot kokaudzes struktūras. Tāpat bija būtiski radīt zemsedzes traucējumus, kas veicinātu biotopam tipisko un reto augu sugu izplatīšanos ar sēklām. Lai to paveiktu, osu meža stāvajās nogāzēs ar harvesteru tika izcirsti nevēlamie koki, pārsvarā egles un krūmi, veidojot atvērumus, kurus apspīdēt saulei. Ciršanas atliekas tika savāktas un kontrolēti sadedzinātas ugunskuros.
No aizauguma atbrīvotajā teritorijā tika veidoti 150 mineralizēti laukumi – ar grābekli noņemta zemsedzes virsējā kārta, radot vietas, kur iesēties biotopam raksturīgajām un Latvijā reti sastopamām augu sugām. Šiem augiem nepieciešami specifiski augšanas apstākļi – nabadzīga augsne un liels gaismas daudzums.
