Nerimstošais konflikts: autovadītāji pret riteņbraucējiem

“Precīzi kāpēc jūs tā darāt, kur tas moments, kurš traucēja apsteigt? Braucot domāju – pats esi seju pamazgājis ar to ķīmiju, ko uzlēji man uz sejas un rokām?” vaicā Santa. 

Komentāros liela daļa nosoda šādu rīcību, bet ir arī dažs, kas, šķiet, gatavs riteņbraucējus arī nobraukt...

Artūrs: “Es nevaru iedomāties kā kaut kas tāds vispār reāli var ienākt prātā. Un tādi acīmredzot ir vairāki.”

Raitis: “Atbilde ir tāda pati, kā uz jautājumiem: kādēļ Latvijā ir tik daudz avāriju un bojāgājušo?; kādēļ daudzi autovadītāji atļauto ātrumu pārsniedz arī x2? Iemesls tam visam ir ļoti zema braukšanas kultūra un augsts egoisma līmenis.”

Moonmurmurrr: “Tas, protams, nav smuki, un es tā nedarītu, bet jāteic, ka ir bijušas situācijas, kurās riteņbraucēji ir parādījuši sevi ne no tās labākās puses... Piemēram, braucot pa lielo šoseju, vai tiešām nevar piebremzēt un nobraukt malā, ja no abām pusēm brauc auto?”

Arnis: “Šķidrumu neleju virsū. Bet man ir stipri par jums bail, par tiem, kas uz šosejām trenējas. Manuprāt, tas ir kaut kāds pašiznīcināšanās akts, ar saukli, varbūt paveiksies, un neviens mani neaizķers vai neuzbrauks virsū.”

Laima: “Un tad man gribas pajautāt, kā var gribēt lai bērni neuzvestos agresīvi, ja pieaugušie rāda tieši šādu piemēru – atriebties, nosist, nošaut, pakārt, uzbraukt, nobraukt, traucēt utt. Tāda neiecietība vienam pret otru. Vienam riebjas riteņbraucēji, otram šoferi, trešajam gājēji.” 

Sporta Avīze: “Visiem autovadītājiem, kuriem ceļas asinsspiediens katru reizi, kad pieklājīgi jāapsteidz riteņbraucējs, noteikti iesakām piedalīties Vienības braucienā un izjust īstu draudzības un vienotības sajūtu. Distanču garums ir visdažādākais, un tās spēs pieveikt ikviens.”

Andris: “Nezinu, kāpēc autobraucēji tā dara. Tāpat arī nezinu, kāpēc velobraucēji brauc pa ceļu, ja blakus ir veloceliņš, kāpēc ignorē luksofora signālus, kāpēc ignorē CSN, braucot divi vai vairāk blakus, aizņemot burtiski visu joslu. Ja atbilde ir “saproti, treniņš taču!”, tad jāgaida uz ceļiem tīkli volejbolistiem, grozi basketbolistiem, vārti futbolistiem, galdiņi šahistiem, jārēķinās, ka kāds nesīsies līkumā pretī sānslīdē, gatavojoties rallijam.”

Mairis: “Es pats esmu gan riteņbraucējs, gan autobraucējs. Es gan izvēlos braukt ar MTB un ne pa šoseju, jo esmu bijis notriekts 4 reizes. Bet teikšu tā, nu nav ko riteņbraucējiem ko līst, tur kur mašīnas brauc. Vai arī, ja brauc ar velo pa šoseju, tad kā minimums, 3 vai 4 velosipēdisti, lai tas tiešām izskatās pēc treniņa.”  

Emīls: “Tā noteikti nevajadzētu darīt. Pats arī nekad to nedarītu. Bet ir viena lieta. Nekur attīstītajās valstīs riteņbraucēji pa A klases ceļiem nebrauc. Tam ir iemesls, jo tas ir bīstami dēļ lielas satiksmes plūsmas. Bet Latvijā ir cilvēki, kuriem īsti dzīvot negribas vai kāds ir iemesls tam. Īpaši braukt pa kalnu uz Murjāņiem. Lai nu kādi būtu šoferi, bet daudzi jūs, riteņbraucēji, neesat pārāk gudri. Varbūt jūs tā nedarāt. Nesaku par jums.” 

lilly_go_candle: “Viņi nekad nepadomā, ka kādreiz riteņbraucēja vietā var būt arī viņa bērns, māsa, tētis vai mamma...”

Elīna: “Latvijā tiešām ir tik briesmīgi cilvēki?! Labi, ka esmu velo cilvēks, kurš dzīvo Zviedrijā un nekad neko šādu nepiedzīvo. Drausmīgi!” 

Oskars: “Nīderlandē tas pats – uz lauku ceļiem it īpaši – autovadītāji ir kulturālāki nekā Latvijā. Bet Nīderlandē arī ceļi ir labākā kvalitātē...”

Artūrs: “Pie Berģiem. 5–6 šosejas velo braucēji. Brauc bariņā (čupā), regulāri maina trajektorijas, viens otru apsteidz, dažbrīd aizņemot visu labo malējo joslu. Labi, aizņem, bet visu laiku nav prognozējama kompānijas trajektorija un nākamais manevrs. Tieši tāpēc jūs uz ceļa necieš. Nekad neesmu tā redzējis braucam MTB un tūristniekus.”

Mārtiņš: “Vakar mani uz grants ceļa gandrīz nonesa, tā ka nav tikai uz šosejām bīstami. Runa ir par kopējo kultūru.”

Elīna: “Es nebūtu iedomājusies, ka kāds tā dara. Es vasaras sezonā vienmēr pirms mazgāju logu, pat paskatos, vai aizmugurē nesēž vai netuvojas kāds moto braucējs. Tādus cilvēkus vajadzētu slānīt ar slapju dvieli.”   

Aigars: “Nu, to šķidruma uzspricēšanu neesmu izbaudījis vai izteiktu agresiju Latvijā, bet turu acis vaļā, arī pakausī. Šogad sanāca daudz pa Norgi (Norvēģija – Red.) pabraukāt ar velo, tad minoties pat pa salīdzinoši platu ceļu, autobraucejs mierīgi brauc no muguras, gaidot ceļa posmu, kur 200% droši var apdzīt, dažkārt pilnīgi neērti sametās, māju ar roku, lai droši brauc garām.” 

Diāna: “Tāpēc es gandrīz vienmēr braucu pa krūmiem, pļavām un grāvjiem. Jo vienreiz nācās braukt pa šosejas maliņu... Burtiski pa zāli braucu, bet tāpat atradās gudrinieki, kuri centās mani “iestumt” grāvī.”  

Arturs: “Šādi gan nebija vēl ne reizi gadījies, kaut gan velobraukšana pa šosejas malu pats par sevi ir diezgan riskants pasākums.”

Aivis: “Oho, klasiskā Goliāta cīņa pret Dāvidu. Nabaga autovadītāji, sāk citēt CSN, izrādās, ka tos zina ļoti labi.” 

Kaspars: “Drausmīga kultūra, ko veicina atsevišķu interneta kareivju polarizējošās idejas, īpaši par to, kā velobraucēji (nešķirojot) ir sabiedrības pabiras. Bet tas mainās, un tas pāries.”

Kristīne: “Man atkal ir gadījies pāris reizes autostāvvietā. Es izkāpu no savas mašīnas, lai ietu uz veikalu, tad pēkšņi no blakus mašīnas izšļācas logu tīrāmais. Pirmajā brīdī es nesapratu, kas noticis, bet pēc tam sajūtu logu tīrāmo smaržu un arī garšu. Es tajā brīdī pieliecas, paskatīties mašīnas salonā un sapratu, ka sēž sieviete. Es skatos uz viņu izbrīnīta, bet viņa pat neatvainojas. Un tajā brīdī arī nesapratu, vai tas bija speciāli vai neapzināti.” 

Zvārgulīte: “Nu, ja man izskatās, ka gar ceļa malu ir ierīkots veloceliņš, bet velosipēdists braši rullē pa brauktuvi, un aiz viņa pulcējas auto kolonna, es, to apsteigusi, mēdzu nomazgāt gan logu, jo maz kas – varbūt tas netīrs, un es nepareizi redzu to veloceliņu, ko ritenists acīmredzot nemana.” 

Svjatoslavs: “Smaržo pēc administratīvās vai pat krimināllietas jo šādā veidā taču var izraisīt avāriju ar potenciāli lētākām sekām...” 

Artūrs: “Un tad vaino JV un Pro, un ko tik vēl, ka cilvēki pamet Latviju.”  

Sandra: “Jāpamēğina.” 

Andris: “Šķiet, man līdz šim ir paveicies, jo lai arī diezgan bieži braucu ar velo, nevar teikt, ka bieži saskaros ar negatīvu attieksmi no autobraucējiem, bet, protams, gan autobraucēju, gan velobraucēju pusē ir savas “darvas karotes”... Kārtības labad, iespējams, ir vērts braukt ar pastāvīgu video ierakstu un ziņot attiecīgajām iestādēm par tiem, kas nav apguvuši CSN.”

Džī Maple: “Pfff, ļoti bieži, kad ar moci kādam no aizmugures pietuvojies, tas pats. Sauss laiks, bet logi jāmazgā, lai paspētu man nošļacīt ķiveri vai seju, kamēr neesmu vēl pabraukusi garām.”

Artūrs: “Velosipēdistam nav jābrauc pa veloietvi, kuru Jūs visticamāk uzskatāt par veloceļu. Un ir vēl 1000 iemesli nebraukt pa veloceļu. Tas ir tāpat kā visi auto pārsniedz ātrumu par +10. Ko, visiem liesim šķidrumu sejā?”

Vineta: “Nākamreiz paņem akmenīšus kabatā un met pa logu. Ļauni, bet varbūt taisnīgi.”  

Ivo: “Ir vienkārši tādi cilvēki, kam patīk citiem speciāli ieriebt.”

Sorenta: “Un tad vēl ir tādi, kuri speciāli piebrauks nereāli tuvu Tev, lai mēģinātu nostumt nost no ceļa ar visu to, ka jau atrodies aiz līnijas.”   

Minim: “Ja cilvēki šādi viens pret otru izturas ikdienā, un tas tiešām ir tik izplatīti, tad diemžēl jāsecina – tauta ir morāli novājināta.” 

Kaspars: “Nu, Tevi vismaz nespieda nost no ceļa un nemācīja dzīvot.”  

Sanita: “Daudz pārvietojos ar velo, sanāk arī šoseja Ventspils-Rīga. Ir gadījies, ka trāpa, bet domāju, ka cilvēks varbūt neaizdomājas. Bet izrādās, ka tas tiešām tiek darīts tīšām?”

lidotajs89: “Tāpēc, kad braucu ar velo, izvēlos ceļus ar mazu satiksmi. Kad braucu ar auto, pašam besī velobraucēji. Koks ar diviem galiem.”