Valsts līmenī iebilst pret ieceri aizliegt LGBTQIA+ karogu lietot kopā ar Latvijas valsts karogu

TM atzinumā Saeimas Juridiskajai komisijai pauž, ka likumprojekta anotācijā nav saskatāms pamatojums, lai ierobežotu privātpersonu tiesības kopā ar Latvijas valsts karogu lietot arī LGBTQIA+ varavīksnes karogu. "Gadījumā, ja arī šādam ierobežojumam būtu leģitīms mērķis, pastāv risks, ka tas neatbilstu Satversmē ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas," pauž TM, atsaucoties uz Satversmes 91.pantu.

TM akcentē, ka, aizliedzot kopā ar valsts karogu lietot vienas konkrētas organizācijas karogu, to varētu vērtēt kā diskriminējošu attieksmi pret organizācijas pārstāvēto personu grupu. Ja valsts atļauj lietot citus karogus, kas arī simbolizē kādas kopienas, personu grupas, vietas un citu identitāti, tā būtu uzskatāma par nevienlīdzīgu attieksmi, uzsver ministrijā.

Papildus TM norāda, ka tiesības uz vārda brīvību un diskriminācijas aizliegums ir nostiprinātas vairākos Latvijai saistošos starptautisko tiesību aktos.

Savukārt attiecībā uz karogu lietošanu pie publiskām personām piederošām ēkām vai citās tām piederošās vietās TM ieskatā valstij ir plašāka rīcības brīvība noteikt ierobežojumus, taču arī tiem ir jābūt samērīgiem, un tie nevarētu būt vērsti tikai pret kādas konkrētas personu grupas pārstāvošu organizāciju.

Tiesībsarga birojā atzīmē, ka no Latvijas valsts karoga likuma izriet, ka Latvijas valsts karogs var tikt lietots kopā ne tikai ar citu valstu karogiem un starptautisku publisku organizāciju karogiem, bet arī ar starptautisku nevalstisku organizāciju un citiem karogiem. Savukārt varavīksnes karogs vai praida karogs ir LGBTQ lepnuma un LGBTQ sociālo kustību simbols, atzīmē birojā.

Kā norāda birojā, varavīksnes karoga izkāršana ir vārda brīvības izpausme, kas izsaka atbalstu un solidaritāti ar LGBTQ kopienu, kura ilgstoši cietusi no diskriminācijas. Tādējādi tiek arī manifestēts visu cilvēku vienlīdzības princips atbilstoši Satversmes 91.pantam, pauž birojā.

Tiesībsarga birojā uzskata, ka nav pamata liegt varavīksnes karoga izkāršanu grozījumos noteiktajās vietās. Tāpat biroja ieskatā nav pamata aizliegt lietot šo karogu kopā ar Latvijas valsts karogu. "Šāds noteikums novestu pie absurda, ka varavīksnes karogu būtu aizliegts lietot ne tikai pie valsts un pašvaldību ēkām, bet arī pie privātām ēkām un privātu pasākumu laikā," norāda Tiesībsarga birojā.

Arī VHK norāda, ka likumprojektu neatbalsta. Skaidrojumā komisija uzsver, ka tiesības uz izteiksmes brīvību ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un attiecas arī uz LGBTQIA+ jautājumiem. VHK akcentē, ka dažādu simbolu lietošana ietilpst tiesībās uz izteiksmes brīvību, tādēļ simbolu lietošanas aizliegumi un ierobežojumi ir vērtējami atbilstoši Satversmes 100. pantam un Satversmes tiesas judikatūrā definētajiem kritērijiem.

Vienlaikus VHK norāda, ka valstij ir tiesības noteikt, kādi karogi var tikt lietoti pie valsts iestādēm un uz publiska īpašuma. Reizē, ja Saeima to vēlētos regulēt, liedzot noteikta veida simbolu lietošanu, tad to, pēc komisijas domām, var panākt tikai ar vispārīgu regulējumu, kas noteiktu, ka pie valsts institūciju ēkām kopā ar Latvijas valsts karogu drīkst pacelt tikai oficiāli noteiktus valsts vai starptautisko organizāciju karogus, neparedzot konkrēta privāta vai tematiskā karoga pieminēšanu.

"Šāda norma gan varētu radīt arī kādus neparedzamus ierobežojumus, piemēram, karogus, kas tiek izmantoti vēsturiski vai lokāli. Specifiska aizlieguma noteikšana attiecībā uz vienu konkrētu karogu radītu nepieciešamību īpaši pamatot, kāpēc tieši šis simbols tiek ierobežots, un tas varētu radīt nevienlīdzīgas attieksmes risku," norāda VHK.

Tāpat VHK norāda, ka Latvijas valsts karoga likums neparedz detalizētu citu - privātu vai tematisku - karogu uzskaitījumu vai to lietošanas aizliegumu ārpus īpaši noteiktiem gadījumiem. "No juridiskās tehnikas viedokļa raugoties, specifiska atsevišķu tematisku karogu vai simbolu pieminēšana šāda veida vispārējā likumā rada risku, ka regulējums kļūs fragmentēts, mazāk pārskatāms un pakļauts biežām izmaiņām, reaģējot uz konkrētām sabiedriskām vai politiskām debatēm," pauž komisijā, akcentējot, ka šāds risinājums var radīt nevienlīdzīgu pieeju, ja viens karogs tiks īpaši minēts, bet citi līdzīga rakstura simboli - nē.

Tādējādi no tā varot secināt, ka kādu citu sabiedrībai nepieņemamu karogu, kas nav LGBTQIA+ karogs, drīkstētu lietot kopā ar valsts karogu, lai gan tas pēc būtības nebūtu pieļaujams. "Tādēļ fragmentēts regulējums nav labākais risinājums," pauž VHK.

Līdztekus VHK norāda, ka LGBTQIA+ karogs Latvijas normatīvajos aktos nav definēts kā konkrēts objekts vai oficiāls simbols, lai uz to atsauktos normatīvajos aktos. Tādējādi, lai to iekļautu likumā, būtu nepieciešams vispirms izstrādāt juridisku definīciju, noteikt tā izskata, izmēra un lietošanas parametrus, kas radītu plašu papildu un nevajadzīga regulējuma apjomu. Tas, kā norāda VHK, būtu pretrunā ar līdzšinējo likuma uzbūves praksi, kas balstās uz vispārīgām normām, nevis uz konkrētu tematisko simbolu individualizāciju.

"Lai nodrošinātu tiesību normas stabilitāti, sistēmiskumu un vienveidīgu piemērošanu, ieteicams saglabāt vispārīgus formulējumus, piemēram, "citi oficiāli noteikti karogi", "citi karogi, kas …", neparedzot konkrētu privātu vai tematisku karogu pieminēšanu," pausts VHK atzinumā.

VHK norāda, ka savā praksē ir vērtējusi individuālus gadījumus, kad kāds privāts karogs tiek lietots kopā ar valsts karogu, tostarp pulcēšanās gadījumā cilvēktiesību jautājumos, un sniegusi atšķirīgus vērtējumus atkarībā no konteksta un mērķa, izpildījuma. Tādēļ pamatotāk risinājumu esot rast katra gadījuma individuālā izvērtēšanā, konstatējot, vai pret valsts karogu tiek nodrošināta pienācīga cieņa, tas netiek zaimots.

Savukārt attiecībā uz publisku īpašumu valsts var noteikt specifiskus vispārīgus nosacījumus, kādus karogus vispārīgi lieto vai nedrīkst lietot kopā ar valsts karogu. Tomēr arī šeit rūpīgi jāvērtē, lai šādi papildu noteikumi ir visaptveroši, nevis fragmentēti, uzsver komisijā.

"Mūsuprāt, spēkā esošie normatīvie akti nodrošina pietiekamu valsts karoga aizsardzību," uzskata VHK.

Kā vēstīts, Saeima jūnijā nodeva skatīšanai parlamenta Juridiskajā komisijā LPV piedāvāto Latvijas valsts karoga likuma grozījumu projektu, kas paredz aizliegt LGBTQIA+ varavīksnes karogu un tā paveidu lietošanu kopā ar Latvijas valsts karogu.

Līdztekus LPV aicināja aizliegt to lietot Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences Rīgas pilī, pie Latvijas Valsts prezidenta vasaras rezidences Jūrmalā, virs Saeimas galvenās ēkas un pie Saeimas galvenās ēkas, pie Ministru kabineta un ministriju ēkām.

Politiskais spēks aicināja arī aizliegt šo karogu novietot pie tiesu ēkām, Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja ēkas, pie Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas, kā arī pie Latvijas Bankas centrālās ēkas un tās filiāļu ēkām.

Tāpat frakcijas deputāti rosināja aizliegt karogu novietot pie pašvaldību domju ēkām, robežšķērsošanas vietās, pie Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, kā arī pie izglītības iestāžu ēkām.