Ekonomisti nobažījušies: iespējams, Latvijas iedzīvotājiem jau maksā pārāk daudz

"Tas, cik konsekventi algu pieaugums gadu no gada pārsniedz gaidas, ir vienkārši pārsteidzoši," komentē ekonomists Pēteris Strautiņš. 2023. gadā vidējā alga pieauga aptuveni par 12%, pagājušajā gadā - par 10%, bet šogad līdz šim aptuveni par 8%, precīzāk - par 8,2%.

Kā norāda ekonomists, uzņēmējiem tā nav pārāk laba ziņa, izņemot tos, kuru galvenie klienti ir fiziskas personas iekšējā tirgū. Uzņēmumu vidējā rentabilitāte (peļņas pirms nodokļu attiecība pret neto apgrozījumu) tendējas samazināties: pagājušajā un šajā gadā tā ir ap 4%, kamēr iepriekšējos trīs gados tā bija 5 līdz 6%.

Tomēr, pēc Pētera Strautiņa domām, ir grūtāk pateikt, vai tas kaitē ekonomikas attīstībai - dārgāka darbaspēka izmaksas rada finanšu riskus, uzņēmums var pat pamest darba tirgu, tas ir, pārtraukt darbību, taču vienlaikus tas stimulē ražīguma pieaugumu.

Nav šaubu, ka tas palielina Latvijas konkurētspēju kā dzīvesvietu, kā arī motivē cilvēkus būt strādīgākiem: nodarbināto skaits vairāk nekā 10 gadus turas ap 900 tūkstošiem, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos.

"Reālās algas pieaugums saglabājas ļoti patīkamā līmenī: 2. ceturksnī par vidējo neto algu varēja nopirkt par 6,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Domāju, tas palīdz samierināties ar faktu, ka samazinās "iekšzemes kopprodukts", ko uz ielas taču neredz," norāda ekonomists.

Iepriekš portāls Jauns.lv vēstīja, ka Latvijas darba ņēmēju vidū novērojama neapmierinātība ar pašreizējo atalgojumu. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un darba tirgus pārmaiņas, vairāk nekā 43% aptaujas dalībnieku norāda, ka ir neapmierināti ar savu atalgojumu, un tikai 20% aptaujāto sagaida, ka tuvāko sešu mēnešu laikā atalgojums tiks paaugstināts.