Valsts ir gatava mainīties ar zemju īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas aizsargājamās teritorijās

Likumprojekta paskaidrojumā norādīts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 1 190 540 hektārus jeb 18,44% Latvijas sauszemes teritorijas, ieskaitot iekšzemes ūdeņus.

Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 49 520 hektāru jeb 0,77% sauszemes teritorijas.

Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, vienlaikus salāgojot arī teritorijas attīstību un sabalansētu saimniecisko darbību, likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" nosaka septiņu dažādu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Tās savukārt tiek iedalītas stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālā zonā.

Katrai funkcionālajai zonai tiek noteikti dažādas stingrības saimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai, tostarp tā tiek pilnībā aizliegta, tiek aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, tiek aizliegta galvenā cirte, tiek aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi.
Šādi ierobežojumi neļauj zemes īpašniekam gūt no sava īpašuma plānotos ienākumus.

Pašlaik privātā īpašumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atrodas 73 895 hektāri meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo mežaudžu tīrā pašreizējā vērtība ir 765,4 miljoni eiro.

Likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" paredz zemes īpašniekiem kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piemērot zemes atpirkšanu vai arī saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Atbalsta maksājuma summa ir atkarīga no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida un ir no 52 līdz 196 eiro par hektāru.

2024.gada 5.martā mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu laikā Ministru kabinetā tika iesniegta Latvijas mežu nozares organizāciju pārstāvju vēstule, kurā pieprasīts nekavējoties pieņemt izmaiņas regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem, nosakot taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas.

Esošais Kompensāciju likums šobrīd kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem paredz vienīgi zemes atpirkšanu dabas rezervātā vai arī iespēju saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus.

Tādēļ plānots likumu paplašināt ar jaunu kompensācijas veidu - aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu.

Paredzēts, ka mainīt zemes gabalu varēs, ja tas nav apbūvēts un īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai tam ir noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.

Uz šādu zemes vienības nodalīšanu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvos noteiktais aizliegums par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās.

Likumprojekta publiskā apspriešana notiks līdz 10.septembrim.
Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMĪB) norādīja, ka VARAM piedāvātie grozījumi kompensāciju sistēmas pilnveidošanai ir nepilnvērtīgi.

Biedrībā atzīmē, lai arī likumprojekts paredz jauna kompensācijas veida - zemes maiņas ieviešanu, šādam kompensācijas veidam būtu jābūt nevis pamatveidam, bet kā alternatīvai tiem zemes īpašniekiem, kuri nevēlas saņemt vienreizēju kompensāciju, kas segtu pilnu mežaudzes vērtību.

"Sabiedriskajai apspriešanai nodotā likumprojekta saturs būtiski atšķiras no vairāku gadu diskusiju rezultātā darba grupās panāktās vienošanās par taisnīgas kompensācijas veidiem un Ministru kabinetā apstiprinātā informatīvā ziņojuma redakcijas. Tas ir solis atpakaļ. Vai tiešām darba grupas tiek rīkotas tikai formāla ķeksīša pēc un lai novilcinātu lēmuma pieņemšanas brīdi?" uzsver LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš akcentē, lai gan valstij nauda ir nepieciešama daudzām svarīgām vajadzībām, noteiktajiem ierobežojumiem ir ietekme uz ģimenēm un to spēju uzturēt mājsaimniecības, segt medicīnas izdevumus un cieņpilni sagaidīt vecumdienas.

Tāpēc biedrība iepriekš piedāvāja vairākus kompromisus, tostarp kompensāciju izmaksu vairāku gadu garumā, ne viena gada laikā, kompensāciju izmaksu tikai par audzēm, kas sasniegušas vecumu, kad var veikt koksnes ražas ieguvi, kā arī citus, skaidro Muižnieks, piebilstot, ka iepriekš darba grupā un informatīvajā ziņojumā akceptētā norma par vienreizēju kompensāciju noteikšanu likumprojektā ir pazudusi.

LMĪB uzsver, ka biedrība paudīs iebildumus sabiedriskās apspriešanas laikā un izsaka cerību, ka turpmākās redakcijas atbildīs darba grupas rezultātiem un meža nozares protesta akcijā izteiktajām prasībām.