Vai Latvijā vēl kādreiz būs "normālas vasaras"?

Bija vai nebija?

Neskatoties uz to, ka augusta vidū sinoptiķi ziņoja par meteoroloģiskā rudens iestāšanos, meteoroloģiskā vasara Latvijā šogad ir bijusi, mierina eksperti. Meteoroloģijas entuziasts, TV3 laika ziņu moderators Martins Bergšteins atgādināja, ka pirmais šī gada karstuma vilnis tika piedzīvots vēl pavasarī – 18.aprīlī, gaisam uzkarstot līdz 28,4 grādiem. Kopš tā laika reģionā dominējuši cikloni. Virs Rietumeiropas izvietojies anticiklons, kas griežas pulksteņrādītāja virzienā un, satiekoties ar ciklonu, kas griežas pretējā virzienā, mūsu reģionā nodrošinājis regulāru aukstā gaisa ieplūšanu. Tam līdzi nākuši arī nokrišņi, un Latvija šovasar bijusi zonā, kur visu laiku līst. Tik liels nokrišņu daudzums gan varētu nodrošināt gruntsūdens līmeņa normalizēšanos pēc netipiski sausām vasarām iepriekšējos gados, piebilda Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Diezgan spēcīgais reģionā esošais ciklons šovasar bloķējis Rietumeiropā esošo anticiklonu. Parasti siltajās vasarās no dienvidaustrumiem, Krievijas puses ieplūst siltās gaisa masas, tomēr šovasar ciklona dēļ pamatā pūtuši rietumu vēji. Arī augusta pēdējā nedēļā Latvijā intensīvi ienācis aukstais gaiss no Skandināvijas. Daudz lietus Rīgā līst arī tā dēvētā līča efekta dēļ, norādīja Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) aviācijas sinoptiķe Sintija Moldengauere.

Atmiņas par saulainām bērnības vasarām melo

Cilvēkiem raksturīgi atmiņā paturēt spilgtākos pagātnes notikumus, un nereti arī atmiņas par laikapstākļiem zīmē vienmēr saulainu vasaru un sniegotu ziemu bildi. Tomēr dati nepārprotami norāda uz klimata pārmaiņām. Jāsaprot, ka, raugoties tikai uz vienas sezonas laikapstākļiem, nevar pateikt, vai laikapstākļi kādā konkrētā vasarā bijuši normāli – norma nosakāma vismaz 30 gadu periodā. Klimata pārmaiņu noteikšanai salīdzina references un klimatiskās normas periodus – pirmais ir laiks no 1961. līdz 1990.gadam, savukārt otrais - no 1991. līdz 2020.gadam.

Dati apliecina – klimats mainās. Vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 1,2 grādiem, vasaras kļuvušas siltākas, mitrākas, pieaugot arī vasaras dienu, kad gaisa temperatūra pārsniedz +25 grādus, skaitam. Nākotnē, gadsimta vidū, beigās, vasaras dienu skaits arvien pieaugs, līdzi nesot arvien vairāk tropisko nakšu, skaidroja LVĢMC centra datu analītiķe Agate Baumane-Kuka. Lai saprastu vidējās gaisa temperatūras pieauguma ietekmi, Kalvāne aicina iedomāties, kā jūtas cilvēks, kura ķermeņa temperatūra palielinās par pusotru grādu – no 36,6 līdz 38 grādiem. “It kā viens grāds, bet pašsajūta ir pilnīgi diametrāli pretēja,” piebilda zinātniece. Tas pats notiek ar planētu un tās ekosistēmām – jebkāda iejaukšanās dabīgajā sistēmā atstāj iespaidu. Vasarām kļūstot siltākām, to laikapstākļi vienlaikus taps arvien nepastāvīgāki.

Uzresnējusi krusa

Pieaugot gaisa temperatūrai, sagaidāms arvien vairāk negaisu. “Jo gaiss siltāks, jo vairāk mitruma tas spēj saturēt,” norādīja Bergšteins. Viņš atgādina, ka 11.jūlijā Smiltenes novada Palsmanē negaisa laikā nokritis krusas grauds 11,5 centimetru diametrā. “Negaisi barojas no ļoti lielā gaisa mitruma,” piebilda Bergšteins. Tomēr postošus negaisus prognozēt ir sarežģīti – to, ka tāds notiks kādā konkrētā vietā, faktiski var paredzēt vien pirms 10-15 minūtēm.

Ilgtermiņa modeļi rāda, ka līdz gadsimta beigām kopumā nokrišņu daudzums Latvijā palielināsies, bet sausākas varētu kļūt vasaras, kad gan iespējams vairāk dienu ar spēcīgiem nokrišņiem.

Tas, ka Latvijā nav iespējami virpuļviesuļi, ir mīts, norādīja Bergšteins. Katru gadu tie tiek fiksēti dažādos Latvijas reģionos. Par to nu iespējams uzzināt, pateicoties tam, ka teju katram kabatā ir telefons ar kameru un pieslēgumu internetam, kas ļauj redzēto publicēt. Šādu novērojumu publicēšana un iesūtīšana pētniekiem ļauj analizēt situāciju, saprotot, kādos apstākļos viesuļvētra vai kāda cita dabas parādība notikusi, vienlaikus iekrājot nepieciešamos datus. Sabiedriskās zinātnes nozīme pieaug arī meteoroloģijā, cilvēku iesūtītos novērojumus izmantojot modelēšanā un turpmāku prognožu veikšanai. Šādi dati palīdzēs, piemēram, saprast, kādi apstākļi sekmējuši milzu krusas attīstību šīs vasaras vidū, lai nākotnē veidotu automatizētas prognozes. Vienlaikus gan eksperti uzsver, ka nokrišņus prognozēt ir ārkārtīgi grūti, jo te jāņem vērā simti fizikālu faktoru un parametru.

Sniegs Ziemassvētkos kā brīnums

Lai arī pērn Ziemassvētki aizvadīti bez sniega, balti Ziemassvētki klimatiskās normas periodā bijuši 63% gadu, pastāstīja Baumane-Kuka. “Tas vairs neliekas tik dramatiski maz,” vērtējot cilvēku subjektīvās sajūtas par sniega neesamību Ziemassvētkos, noteica eksperte.

Sniegs Ziemassvētkos varētu kļūt arvien ekskluzīvāks – lai arī nokrišņu daudzums pieaugs, nokrišņu sniega formā varētu kļūt vēl mazāk.

References periodā vidēji bijusi septiņus centimetrus bieza sniega sega, tomēr klimatiskās normas periodā sniega segas biezums nu ir tikai četri centimetri. “Gadsimta beigās mēs trakākajā klimata pārmaiņu scenārijā skatāmies uz vienu centimetru sniega vidēji Latvijā,” atklāja Baumane-Kuka. Šādas prognozes gan neizslēdz lokālas dziļas kupenas. Tomēr prognozes liecina, ka saruks ne tikai sniega segas biezums, bet arī ilgums.

Ziemā klimata pārmaiņas ir dramatiskākas - ja gada griezumā vidējā temperatūra pieaugusi par 1,2 grādiem, tad ziemā – pat par diviem. Līdzīgi kā ar vasarām, arī ziemas kļūs arvien neprognozējamākas. “Strauji silti, strauji auksti,” piebilda Baumane-Kuka. Tās lokāli var nest ekstremāli stiprus nokrišņus, kas nozīmēs lielāku elektrības patēriņu, lai novāktu sniegu, kas, saskaņā ar laikapstākļu modeļiem, varētu kļūt arvien blīvāks. Tas savukārt var nest arvien jaunus riskus – lielāku slodzi dažādām konstrukcijām.

Klimata pārmaiņas - briesmīgāk par globālo sasilšanu

Arī šī augusta visai drēgnais laiks ne vienu reizi vien mudinājis klimatskeptiķus ironizēt par to, ka te nu bija – globālā sasilšana. Kalvāne akcentē, ka iepriekš izmantotā jēdziena “globālā sasilšana” vietā nācis “klimata pārmaiņu” jēdziens, kas nozīmē krietni lielākas problēmas. Klimata pārmaiņas atšķirībā no globālās sasilšanas, kas paredzēja tikai viena parametra pasliktināšanos, ietver komplicētu parametru klāstu. “Te mēs runājam par sausumu un mitrumu, par to, kā mēs jūtamies, par mūsu labklājību, ekosistēmu, bioklimatoloģiju, CO2 emisijām un tā tālāk,” skaidro Kalvāne. Eksperte uzsver, ka neesot pareizi runāt par cīņu ar klimata pārmaiņām, jo tā nav cīņa – ir svarīgi saglabāt ekosistēmu tās pazīstamā veidā.

Klimata pārmaiņu skeptiķi nereti norāda uz to, ka mūsdienās sinoptiķi pārlieku dramatizē, piemēram, izvēloties krāsas meteoroloģiskajām kartēm – ka neesot pareizi +28 grādu prognozi iekrāsot sarkanā krāsā. Baumane-Kuka skaidro, ka karšu krāsojums balstās Latvijas vēsturiskajos laikapstākļu ekstrēmos, kur ir noteikta minimālā un maksimālā fiksētā temperatūra. Ja minimālā gaisa temperatūra Latvijā bijusi -43,2 grādi, bet maksimālā - +37 grādi, tad krāsojums noteiktai gaisa temperatūrai izriet no šādām robežām. “+28 grādi Latvijā ir tuvu rekordam, tas ir daudz, tāpēc kartē būs spilgtāka, košāka krāsa,” norādīja speciāliste, akcentējot, ka arī šādos apstākļos daudzām sabiedrības grupām ir grūti. “Ne visi mēs esam mūsu vislabākajos brieduma gados un ar stipru veselību, ir vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, kurām arī +28 grādi ir ļoti augsta temperatūra. Tāpēc ir jāsaprot, ka krāsu skala ir domāta visai sabiedrībai, nevis konkrēti vienam cilvēkam,” sacīja Bergšteins. Turklāt ne tikai grādu skaits nosaka, cik labi vai slikti cilvēks var justies – svarīgs ir arī gaisa mitrums, vēja ātrums un virziens.

Neesot taisnība tiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka kādreiz vasarās esot bijis regulārs +35 grādu karstums, un tāpēc tagad +28 grādu krāsošana sarkanā krāsā esot histērijas radīšana. “Ir svarīgi saprast, kur novietots termometrs. Ja tas ir dienvidu pusē, skaidrs, ka tas rādīs +35 grādus, vai arī saulē uzkarsušā mašīnā - +40 grādus,” norādīja eksperte. Kalvāne uzsvēra, ka meteorologi strādā ar rūpīgi ievāktiem un apstrādātiem datiem – meteostaciju termometri ir smalki kalibrēti.

Kalvāne gan ir pārliecināta, ka klimata pārmaiņu skeptiķos ir jāieklausās, nevis jācīnās. Ir būtiski saprast, kā veidojas viņu viedoklis. “Mums ir jārunā vienā valodā par klimatu, rosinot klimata zinību un izpratni par procesiem,” pauda Kalvāne.

Saulaina vasara maksā dārgi

Mainoties klimatam, Latvijā izzūd skaidrs četru gadalaiku dalījums. “Pazūd mums ierastais sezonālais ritms,” akcentē eksperti. Laikapstākļu izmaiņas traucē lauksaimniekiem paredzēt ražas apjomu un kvalitāti. Tāpat silts un mitrs laiks patīk ne tikai sēnēm, kuru šovasar Latvijas mežos bijis ļoti daudz, bet arī baktērijām un slimību izraisītājiem. Arī piena cenas saistītas ar mainīgo klimatu, jo karstā laikā piena iegūšanas apjomi samazinās. Līdztekus govīm produktivitāte samazinās arī cilvēkiem – pētījumi liecina, ka karstā laikā cilvēku produktivitāte sarūk pat par 10%. “Ja ofisa cilvēkiem tas vēl ir nekas, tad cilvēkiem, kas dara fizisku darbu, ir cita tēma,” skaidroja Kalvāne.

Vēl sadārdzinās kokvilna, jo fabrikās ir par karstu un darbiniekiem grūti strādāt un par to vairāk jāmaksā. Arī vīndarītavām šāda situācija par labu nenāktu – Kalvāne zināja stāstīt, ka garāks nogatavināšanās periods vīnogās rada ievērojami lielāku cukura daudzumu. Tā dēļ no šādām vīnogām radītais vīns ir stiprāks. “Ja agrāk vīns bija 9,5 – 10 grādi, tad tagad – 11-12,” stāstīja Kalvāne.

Klimata pārmaiņas kopumā ietekmēs to, kā izskatās cilvēka ēdamšķīvis. Jau tagad redzams, kā pieaug kafijas un kakao cenas, jo kafija ir ļoti sensitīva pret jebkādām izmaiņām, pat nedaudz mainoties gaisa temperatūrai. “Šokolāde arī nekad nav bijusi tik dārga kā šobrīd,” secināja Kalvāne. Turklāt nozīme ir ne vien gaisa temperatūrai, bet arī, piemēram, vētru intensitātei – vaniļas plantācijas arvien biežāk noposta viesuļvētras, sadārdzinot arī šī garšauga cenu.

Mēģinot saprast, vai klimata pārmaiņas var radīt arī kādu ieguvumus, Kalvāne mudina domāt, par ko varētu būt runa – tautsaimniecību vai ekosistēmu. “Latvijas ekosistēmai no klimata pārmaiņām es neredzu nevienu labumu,” secināja Kalvāne. Cilvēkiem gan varētu patikt apstāklis, ka jāmaksā mazāk par apkuri, jo apkures sezona paliek īsāka. Pagarinās arī veģetācijas periods, kas nozīmē, ka varētu rēķināties ar ilgāku nogatavošanās laiku, palielinot ražas potenciālu.

Ieguvums Latvijas tautsaimniecībai ekspertu ieskatā varētu tūrisma attīstība, cilvēkiem no vietām, ko skar dramatiski karstuma viļņi, izvēloties vēsāku Latviju.

Klimata pārmaiņas ietekmē arī cilvēces nemateriālo mantojumu. “Daudzas tautasdziesmas vairs nevar attiecināt uz Latvijas teritoriju, jo, piemēram, Pēteros kaut kas vairs nezied, 1.septembrī gladiolas jau ir pārziedējušas, bet Jāņos grūti uzpīt bagātīgu vainagu,” pauda Kalvāne. Klimata pārmaiņas ietekmē arī fenoloģiju – sezonālus dabas ritmus. Mainās augu attīstības laiks un periods, un, piemēram, jau augustā zeme ir nosēta ar ozolzīlēm – rudens simbolu.

Nelūgto viesu paradīze

Siltās un mitrās ziemas dēļ šogad bijis ļoti daudz knišļu. Tāpat šovasar Latvijā piedzīvota līdz šim neredzēta Spānijas kailgliemežu izplatība. Lai arī neesot tiešas korelācijas starp klimata pārmaiņām un invazīvo sugu parādīšanos, Kalvāne atklāja, ka tieši invazīvajām, nevis vietējām sugām, ir vieglāk pārdzīvot mainīgos laikapstākļus. “Invazīvās sugas ir ieguvējas no klimata pārmainām, tās pielāgojas ārkārtīgi strauji,” uzsvēra pētniece, mudinot cilvēkus cīnīties ar invazīvajām sugām – pat tad, ja tās ir skaistas puķes, piemēram, lupīnas jūnijā.

Klimatam mainoties, pašlaik grūti pateikt, vai Latvijā varētu parādīties arī kādas eksotiskas invazīvās sugas – šādi procesi notiek ļoti pakāpeniski. Tomēr ātrums, ar kādu Latvijā izplatās invazīvās sugas, ir satraucošs, uzsver Kalvāne. Īpaši trauksmaini ir tas, ka ne visas invazīvās sugas ir tik viegli pamanāmas, piemēram, tās, kas dzīvo upju dzīlēs. “Gan zivis, gan arī dažādi krabjveidīgie, ko neredzam, arī ļoti izposta mūsu vietējo ekosistēmu,” pauda pētniece.

Postu ekosistēmai nodara arī vēlme izskaistināt vidi, piemēram, augsnē stādot dažādas krāšņumpuķes, kas nav raksturīgas Latvijas dabai. Tāpēc Kalvāne aicina būt vērīgiem, savos dārzos sējot dažādus augus un izvēloties tikai Latvijai raksturīgus ziedus un citus augus.

Vai līs manā pagalmā?

Reizēm šķiet, ka sinoptiķi sabiedrībā varētu būt tikpat nemīlēti, cik politiķi, atzīst eksperti. Cilvēkiem patīk apspriest laikapstākļus un to, vai kārtējā laikapstākļu prognoze piepildījusies. Bergšteins atzīst, ka cilvēki nereti pārprot, ko tad īsti viņi ierauga sinoptiskajās kartēs. Tāpēc viņš ir sācis veidot “vētru tiešraides” – sociālajos medijos veidot tiešraides vētru laikā, skaidrojot, kādi procesi ietekmē vētru rašanos, kur varētu virzīties negaisa mākoņi un kā attīstīties negaisa scenārijs. Šādus video skatās pat tūkstoši cilvēku. Bergšteina mērķis ir ar šādiem video veicināt iedzīvotāju izpratni par laikapstākļiem un klimatu. Viņš arī atzīst, ka ir pieaugusi cilvēku vēlme pēc ārkārtīgi precīzām prognozēm, gribot zināt, vai konkrētā minūtē līs kādā ļoti konkrētā vietā. Līdz ar to noteikti nevar teikt, ka laikapstākļu prognozes kļuvušas neprecīzākas – tās ir būtiski uzlabojušās, bet cilvēki kļuvuši prasīgāki.

Kalvāne atzīst, ka laika gaitā, paļaujoties uz lietotnēm un citiem palīgrīkiem, cilvēkiem ir zudušas spējas pašiem prognozēt laikapstākļus. “Ja mans vectēvs paskatījās debesīs, viņš zināja, vai lietussargu ņemt vai neņemt līdzi,” pauda pētniece. Viņas ieskatā agrāk cilvēki bijuši daudz vērīgāki, taču tagad sabiedrība pārāk uzticas tehnoloģijām. “Mēs esam pazaudējuši vērīgumu, jo patiesībā ikvienā no mums ir iekšējais meteorologs,” pārliecināta zinātniece.