No neliela lietotu auto parka par flagmani savā jomā: kā "STIGA RM" kļuva par Latvijas veiksmes stāstu?

Kokrūpniecības milža “STIGA RM” stāsts aizsākās 1994. gadā, kad tā pašreizējais īpašnieks Andris Ramoliņš uzņēmumu pārņēma no sava tēva. Kopš tā laika tas no neliela ģimenes uzņēmuma ar pārdesmit darbiniekiem izaudzis par vērienīgu grupu ar vairāk nekā 600 strādājošo un eksportē savus ražojumus uz visām pasaules malām.

Šobrīd “STIGA RM” darbojas mežizstrādē, metālapstrādē, kokmateriālu transportēšanā un arī nekustamā īpašuma attīstīšanā darbinieku vajadzībām, taču pamatdarbības virziens joprojām ir kokapstrāde. Rūpnīcā Kuldīgā ik mēnesi tiek saražoti 5500 kvadrātmetru bērza saplākšņa, kamēr pirms desmit gadiem apjoms bija tikai 300 kvadrātmetru mēnesī.

Kā fēnikss no pelniem

Izaugsmes pirmais posms aizsākās, kad Andris Ramoliņš sāka iegādāties mežus un saprata, ka, lai tos apsaimniekotu, nepieciešama arī tehnika. No Zviedrijas tika iegādātas pirmās lietotās baļķvedēju mašīnas, kas kļuva par pamatu “STIGA RM” autoparka izveidei. Attīstoties tālāk, nostiprinājās doma – Latvijā iegūto koksni nedrīkst vienkārši izvest kā izejmateriālu, tai jāpiešķir pievienotā vērtība. Šī pārliecība materializējās 2014. gada beigās, kad “STIGA RM” iegādājās bankrotējušu bērza saplākšņa rūpnīcu Kuldīgā.

“Tobrīd rūpnīca bija faktiski pilnībā izlaupīta – esošās iekārtas atradās nožēlojamā stāvoklī, trūka tehnikas. Strādājām milzīgā tempā, jo tuvojās ziema un bija būtiski atjaunot ražošanu. Šā gada novembrī rūpnīcai apritēs 11 gadi, un pa šo laiku esam ieguldījuši vairāk nekā 70 miljonus eiro,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta “STIGA RM” valdes loceklis, rūpnīcas vadītājs Viesturs Krēvics.

Ne viņam, ne Andrim Ramoliņam tolaik nebija pieredzes kokapstrādes nozarē, taču vienoja kopīgs redzējums un spēcīga motivācija izveidot modernu, konkurētspējīgu uzņēmumu ar starptautiskām ambīcijām.

“Ar Andri bijām pazīstami jau iepriekš, vēl pirms mans ceļš veda uz “STIGA RM”. Biju pārliecināts – ja viņam neizdosies atdzīvināt šo rūpnīcu, tad to nespēs neviens. Tieši tāpēc arī piekritu šim lielajam izaicinājumam. Visam gājām cauri paši – mācījāmies, kļūdījāmies, ieguvām arī sāpīgus punus, bet neatlaidība un skaidrs mērķis palīdzēja pārvarēt visus šķēršļus,” saka Krēvics.

Tagad, atskatoties uz paveikto, Viesturs ir pārliecināts – no gandrīz bankrotējušas rūpnīcas viņi to pacēluši kā fēniksu no pelniem: “Šī pieredze kalpo kā stabils pamats jauniem attīstības virzieniem – šobrīd vienlaikus strādājam pie trim jauniem ražošanas objektiem: Tukumā, Ogrē un, protams, turpinām attīstību arī tepat Kuldīgā.”

Gudri izmantota koksne Tukumā

Tukumā jau drīzumā tiks pabeigta viena no modernākajām kokapstrādes rūpnīcām ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tā būs pilnībā automatizēta ražotne, kas tapa burtiski “zaļā pļavā” – teritorijā, kur līdz šim industriālā darbība nenotika. Te ražos koksnes ēveļskaidu akustiskās plātnes – inovatīvu, videi draudzīgu un kvalitatīvu produktu ar augstu pieprasījumu starptautiskajā tirgū. Tās ražošanā tiek izmantoti mazvērtīgi kokmateriāli, ēveļskaidas, taču gala rezultāts ir augstas pievienotās vērtības risinājums, kas atbilst mūsdienu ilgtspējīgas ražošanas un interjera dizaina prasībām.

Šis projekts lieliski iemieso “STIGA RM” saukli “Gudri izmantota koksne” – pārliecību, ka katram koka gabalam jāpiešķir jēgpilna un ekonomiski nozīmīga loma. “Mūsu mērķis vienmēr ir bijis Latvijā ražot pēc iespējas vairāk augstvērtīgu, pasaulē pieprasītu produktu. Arī šķietami mazvērtīgai koksnei iespējams pievienot reālu vērtību – tādu, ko pēc tam var eksportēt un nest atpakaļ ienākumus Latvijas ekonomikā,” skaidro Krēvics.

Sākotnēji uzņēmums bija izvirzījis mērķi būvēt pa vienai jaunai rūpnīcai ik pēc pieciem gadiem, taču realitātē “STIGA RM” ir pārspējusi pati savus plānus – vienpadsmit gadu laikā top jau trešā ražotne. Ogrē šobrīd top jauna inženiertehnisko plātņu rūpnīca ar kopējām investīcijām aptuveni 92 miljonu eiro apmērā. Tas ir pirmais uzņēmuma projekts ārpus Kurzemes. Sākt ražot plānots 2029. gadā, mērķis ir tālāk attīstīt bērza koksnes produktu klāstu.

Kuldīgā top vēl viena ražotne

Tikmēr Kuldīgā jūnijā noslēdzās 22 miljonus eiro vērts modernizācijas posms. Būtiski uzlabota ražošanas efektivitāte, ieviestas jaunas iekārtas un tehnoloģiskie procesi, nodrošināta augstāka produkcijas kvalitāte, kas veicina ievērojamu eksporta kāpumu. Vienlaikus izveidotas 38 jaunas darba vietas augsti kvalificētiem speciālistiem.

Attīstība ar to neapstājas. Uzņēmums noslēdzis jaunu investīciju līgumu desmit miljonu eiro apmērā, kas paredz papildu ražošanas līniju iegādi un jaunas ēkas būvniecību Kuldīgas rūpnīcas teritorijā. “Faktiski tā būs rūpnīca rūpnīcā – vieta, kur jau saražotajam bērza saplāksnim piešķirsim vēl augstāku pievienoto vērtību,” teic Krēvics. Taps inovatīvi, funkcionāli un estētiski izstrādājumi – tostarp laminēti produkti ar plašu krāsu un pārklājumu klāstu, pieprasīti gan būvniecībā, gan dizaina, gan mēbeļu ražošanas nozarēs.

Eiropā vienīgie ražo tikai no bērza

“STIGA RM” ražo tikai bērza saplākšņa produktus. Kāpēc tieši bērzs? “Bērzs ir cietkoks – ļoti izturīgs un vienlaikus elastīgs materiāls. Mēs daudz braukājām pa pasauli, apmeklējām ražotnes Čīlē, Dienvidāfrikā un citviet, kur saplāksni ražo no skujkokiem vai eikaliptiem. Taču šo materiālu īpašības ne vienmēr būs piemērotas daudzās nozarēs – tos var viegli sabojāt, pat ar nagu paliek nospiedumi. Ar bērzu tas nekad nenotiek, tās ir šī koka unikālās īpašības,” skaidro Krēvics.

Vairums Eiropas ražotāju bērzu kombinē ar citām koku sugām, visbiežāk tādēļ, ka vienkārši nepietiek resursu. “Mēs šeit ejam pilnīgi citu ceļu –spējam garantēt, ka “STIGA RM” saplāksnis tiek ražots tikai un vienīgi no Latvijas bērza. Šajā jautājumā nekādu kompromisu – tas ir kvalitātes un uzticamības pamats. Turklāt Latvijas bērza reputācija pasaulē ir izcila. Kad klients uzzina, ka izejmateriāls ir no Latvijas, nav vajadzīga papildu reklāma – 100% bērzs automātiski nozīmē kvalitāti. To var saukt par “Latvijas mersedesu”,” ar lepnumu saka Krēvics.

Ražo no pašu audzētiem bērziem

Šāda uzticama piegāžu ķēde un izejmateriāla kvalitāte iespējama, pateicoties tam, ka “STIGA RM” ne tikai pārstrādā koksni, bet arī paši to audzē un sagatavo. Uzņēmums veic pilna cikla meža apsaimniekošanu – no bērzu stādu iegādes un kopšanas līdz brīdim, kad koks sasniedz nepieciešamo kvalitāti un tiek novākts.

“Mūsu priekšrocība ir tā, ka mums ir pilnīga kontrole pār koksnes izcelsmi. Turklāt mums ir laba sadarbība ar “Latvijas valsts mežiem”, kas ir lielākais mežu īpašnieks Latvijā – viņiem pieder vairāk nekā 50% mežu zemes, un viņi ir mūsu būtisks partneris,” norāda Krēvics.

Visvairāk “STIGA RM” apsaimniekoto mežu atrodas Kurzemē, jo tieši šeit ir arī galvenā rūpnīca. Tomēr līdz ar Ogres rūpnīcas būvniecību strauji paplašinās arī uzņēmuma mežizstrādes ģeogrāfija.

Runājot par inovācijām, Krēvics atklāj: “Mēs bijām pirmie Eiropā, kas ieviesa bezspindeļu lobmašīnas bērza finiera ražošanā. Tas ļāva izmantot arī mazāka diametra kokus – sākot no 14 centimetriem. Tā bija būtiska izrāviena iespēja, jo mēs spējām izmantot koksni, ko citi uzskatīja par nederīgu un tirgoja kā papīrmalku vai iepakojuma materiālu. Šodien šādu koku sortimentu jau piedāvā arī “Latvijas valsts meži”. Mums ir prieks, ka esam spējuši iedvesmot arī citus uz ilgtspējīgāku domāšanu un resursu izmantošanu.”

Automatizācija nenozīmē bezdarbu

Kuldīgas rūpnīcas pēdējo gadu modernizācija radikāli mainījusi ražošanas procesu – tas ir kļuvis ievērojami automatizētāks, precīzāks un efektīvāks. Taču pretēji bieži dzirdētajiem stereotipiem automatizācija nav nozīmējusi darba vietu samazināšanu. Tieši otrādi – jaunās tehnoloģijas un ražošanas līnijas “STIGA RM” devušas iespēju izveidot 38 jaunas darba vietas augsti kvalificētiem speciālistiem.

“Bieži valda uzskats, ka automatizācija nozīmē cilvēku aizstāšanu ar robotiem, bet realitāte ir daudz niansētāka,” saka Krēvics. “Jā, jaunās iekārtas spēj veikt daudzas darbības ātrāk un precīzāk, taču tām ir nepieciešami cilvēki – apkalpotāji, programmētāji, kvalitātes kontrolieri. Turklāt mums ir svarīgi, lai arī tie darbinieki, kuri iepriekš strādāja ar vecajām iekārtām, nezaudē savu vietu – viņiem tiek dota iespēja apgūt jaunas prasmes, pārkvalificēties un attīstīties kopā ar uzņēmumu.”

Ražošanas ķēdē šādas pārmaiņas bieži rada tā dēvēto pudeles kaklu – proti, viens process kļūst ļoti efektīvs, taču nākamajā posmā rodas nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem, kas spēj šo apjomu apstrādāt un kontrolēt. “Tas nozīmē, ka darbs kļūst ne tikai fiziski vieglāks, bet arī prasa lielāku atbildību, tehnoloģisku domāšanu un spēju strādāt ar modernām sistēmām,” uzsver Krēvics. Šāda pieeja veicina arī lielāku darbinieku iesaisti un ilgtermiņa lojalitāti, jo tiek dota reāla izaugsmes iespēja.

Attīstība šeit neapstājas. “Mums ir skaidrs redzējums – gribam jaunas rūpnīcas, vēlamies paplašināt ražošanas veidus, tāpēc peļņu novirzām, lai stiprinātu uzņēmumu un radītu vēl vairāk augstas pievienotās vērtības produktu Latvijā,” pārliecinoši saka Krēvics.

Atbalsts zinātnei un izglītībai

Straujais attīstības temps nosaka arī nepieciešamību pēc arvien jauniem, zinošiem un tehnoloģiski prasmīgiem speciālistiem. Lai to nodrošinātu, uzņēmums aktīvi sadarbojas ar profesionālās un augstākās izglītības iestādēm visā Latvijā – ar Ventspils tehnikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kuras ietvaros izveidota Adaptronikas studenta stipendijas programma. Tā nodrošina studentiem finansiālu atbalstu 400 eiro mēnesī un sniedz iespēju vasaras periodā praktiski strādāt uzņēmumā, iepazīstot mūsdienu ražošanas vidi.

Lai veicinātu mežizstrādes operatoru profesionālo sagatavotību, “STIGA RM” iegādājusies modernu meža tehnikas simulatoru, kas ļauj mācīties tehnikas vadību ērtā, drošā un kontrolētā vidē. Tā ir īpaši noderīga iespēja jaunajiem speciālistiem bez iepriekšējas pieredzes, saudzē aprīkojumu, ļauj izvairīties no dārgiem kļūdu riskiem reālā mežā.

Šobrīd būtiska uzņēmuma sastāvdaļa ir arī metālapstrādes rūpnīca, kas atrodas Milzkalnē Tukuma pusē. Tā veidota, lai nodrošinātu grupas iekšējo vajadzību apmierināšanu – piemēram, pašu ražošanas iekārtu un to komponentu izgatavošanu. Tas ļauj samazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem, saīsināt piegādes ķēdes un galvenais – noturēt zināšanas, prasmes un pievienoto vērtību Latvijā. “Mēs vēlamies pēc iespējas vairāk darīt paši – šeit, uz vietas. Nauda, ko citkārt maksātu ārvalstu piegādātājiem, paliek mūsu ekonomikā – algās, materiālu iegādē, vietējā apritē,” uzsver Krēvics.

No Eiropas līdz Austrālijai

Kuldīgā ražotais bērza saplāksnis šobrīd nonāk vairāk nekā 50 valstīs – tas ir augstvērtīgs produkts, ko novērtē gan Eiropas sirdī, gan vistālākajos pasaules nostūros.

“Joprojām mūsu aktīvākie tirgi ir Rietumeiropa – Vācija, Beniluksa valstis, Skandināvija, taču eksportējam arī uz daudz tālākiem un eksotiskākiem reģioniem. Piemēram, spējam piegādāt konteinerus ar saplāksni no Kuldīgas līdz klienta durvīm Indonēzijā, Vjetnamā vai pat Austrālijā,” lepojas Krēvics.

Viens no īpaši nozīmīgiem sadarbības stāstiem vairāku gadu laikā izveidojies ar Ukrainu. Latvijas bērza saplāksnis tur tiek izmantots gan infrastruktūras atjaunošanai, gan būvniecības vajadzībām, gan arī militārām vajadzībām. “Sadarbība ar Ukrainu sākās jau pirms kara – toreiz, kad viņi slēdza robežas Krievijas saplākšņa importam un pieņēma principu iepirkt tikai Eiropas izcelsmes produkciju. Viņi atklāti teica – labāk maksājam vairāk, bet no sabiedrotajiem, nevis agresora. Tā bija spēcīga politiska izvēle,” atceras Krēvics.

Līdz ar kara sākumu sadarbība tikai nostiprinājās. “STIGA RM” ne tikai eksportē uz Ukrainu, bet arī regulāri sniedz humāno atbalstu – katru mēnesi daļa no uzņēmuma peļņas tiek novirzīta Ukrainas aizstāvju vajadzībām. Uz fronti tiek nosūtīti ģeneratori, ūdens sūkņi, cita tehnika, pārtika.

“Mēs uzskatām, ka Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu – Latvijas un visas Eiropas – brīvību. Šajā situācijā katra palīdzības forma ir būtiska. Mūsu uzņēmumā šī pārliecība ir skaidra un nelokāma,” uzsver Krēvics.

Skolas bērni mācās koka darbus

“Vairākus gadus aktīvi iesaistāmies Meža dienās Jelgavā, tagad arī Ogrē, vedot demonstrēt mežizstrādes tehniku un iekārtas. Tās ir dienas, kad uz pasākumu nāk ģimenes ar bērniem. Mēs vēlamies parādīt, ka meža tehnika sen vairs nav cirvis un ēvele, ka mežsaimniecība un kokapstrāde nav kaut kas vecmodīgs – tā ir supermoderna ražošanas nozare ar supermodernām iekārtam, tehniku, ar ļoti labi apmaksātām darba vietām,” saka Krēvics.

Blakus izglītojošām aktivitātēm uzņēmums daudz domā arī par tiem, kam ikdiena ir grūtāka. “STIGA RM” jau ilgstoši sadarbojas ar Viduskurzemes pamatskolu–attīstības centru Pelču pagastā, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Skolai regulāri tiek ziedoti kokmateriāli, lai audzēkņi mācību laikā varētu no tiem izgatavot galdus, krēslus un citas lietas, ko vēlāk paši arī lieto.

“Tā nav tikai praktiskā darbošanās – tā ir pieredze, kas dod lepnumu un izpratni par koka vērtību. Kā no dēļa top krēsls, pie kura pats apsēdies – tas bērnam ir svarīgs brīdis,” teic Krēvics. Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citos Latvijas reģionos. Ikreiz, kad “STIGA RM” attīsta jaunu ražotni, uzņēmums domā arī par vietējo bērnu un ģimeņu vajadzībām, ir ierīkoti sporta un rotaļu laukumi.

Spēles noteikumi vismaz 20 gadiem

Jautāts, ko uzņēmēji gaida no valsts, Krēvics atbild: “Skaidri spēles noteikumi – vismaz 20 gadiem. Mums vajadzīga pārredzama ilgtermiņa politika ar skaidriem noteikumiem, tādiem, kurus var paredzēt un ar kuriem var rēķināties.”

Pēc viņa teiktā, pārmaiņas ekonomikā ir saprotamas un bieži nepieciešamas, taču svarīgākais ir to prognozējamība. “Protams, kaut ko var mainīt – dzīve mainās, tirgi mainās. Bet nedrīkst būt tā, ka šodien ir viens virziens un rīt jau pavisam cits. Tas uzņēmējiem liedz iespēju plānot, sabojā tirgu, nevis uzlabo to. Cenas krīt, investori apstājas, un valsts budžetā naudas no tā vairāk neienāk. Uzņēmējdarbība nav īss skrējiens. Rūpnīcas neuzceļ pusgada laikā, un arī peļņa nerodas nākamajā dienā. Ir vajadzīga stabilitāte – vīzija un atbildība, kas pārsniedz politisko dienaskārtību.”

Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finansējuma atbalstu.