Latvijas austrumu robežjoslas paplašināšana neietekmēs saimniecisko darbību, uzskata Valsts prezidents
Latvijas austrumu robežjoslas paplašināšana neietekmēs saimniecisko darbību, uzskata Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Valsts prezidents akcentēja, ka robežjoslu no pašreizējiem 12 metriem varētu paplašināt līdz 42 metriem. Šis jautājums pārrunāts ar Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu.
Rinkēvičs domā, ka robežjoslas paplašināšana neskars saimniecisko darbību, jo likumā ir noteikti ierobežojumi, kas izriet no robežjoslas statusa. Robežjoslas paplašināšana ir vajadzīga daudzās situācijās, lai palīdzētu gan aizsardzības, gan iekšlietu sistēmas darbiniekiem efektīvi īstenot viņu uzdevumus.
Valsts prezidents klāstīja, ka runa ir par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas, kā paredzēts, ļaus paātrināt austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likumprojekts atrodas Saeimā. Valsts prezidenta ieskatā, tas varētu būt viens no svarīgākajiem jautājumiem, kur jāmeklē un jāsalāgo arī privātīpašnieku intereses.
"Saprotu tos cilvēkus, kuriem ir neziņa. Es arī gribētu, lai cilvēku neziņa tiktu kliedēta, bet (...) runa ir par valsts drošības un aizsardzības jautājumu," teica Rinkēvičs. Viņš apgalvoja, ka atbildīgās amatpersonas vēlas pēc iespējas ātrāk nonākt pie skaidriem juridiskiem spēles noteikumiem, jo citādi tiek kavēta plānu izpilde.
Rinkēvičs vērtēja, ka robežas stiprināšanā notiek aktīvs darbs un vietumis darbi nedaudz apsteidz plānus. Viņš piebilda, ka tiek sekots līdzi, kas notiek pāri robežai, un tas tiek ņemts vērā.
