"Gluži kā Ziemassvētku lampiņas!" Iedzīvotāji uz ozolu zariem pamanījuši savādus bumbuļus
Mārupes iedzīvotājs Andris savā pagalmā uz ozolu lapām novērojis savādus bumbuļus. "Tie bija daudz un izskatījās gluži kā Ziemassvētku lampiņas," vietnē "Facebook" norāda vīrietis.
"Bērnībā domājām, ka tās ir zirnekļu olas," pie foto smejot nosaka Daiga. Eva atklāj, ka "bērnībā šos ēda - tie esot saldi un kraukšķīgi". Kristīne norāda, ka "senos laikos mūki no tiem tinti taisīja". Bet Sindija vaicā "vai kas tāds ir novērojams visā Latvijas teritorijā?". "Pirmo reizi ko tādu redzu. Šķiet, pie mums,Mērsragā, neko tādu neesmu redzējusi..." pārdomās dalās sieviete. Tikmēr Iveta dalījusies ar foto, kur "bumbuļi" iekrāsojušies sarkanos toņos un norāda, ka "konkrētajiem ozoliem zīles nekad nav redzējusi".
Kā Jauns.lv norāda LU Boloģijas fakultātes Augu fizoloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš, "attēlā redzams spēcīgas infestācijas piemērs ar cinipīdu lapsenēm". "Tās dēj olas uz ozolu lapām un tā rezultātā piespež augu pārveidot savu gēnu ekspresiju, metabolismu un attīstību, veidojot pangas (gallus), kuru iekšpusē attīstās lapseņu kāpuri."
"Kāpuri barojas no pangas iekšējiem audiem un tā ir arī tos pasargājoša struktūra," norāda profesors. Jautāts par to, kā šādā gadījumā dārza īpašniekam vajadzētu rīkoties, Ieviņš atbild sekojoši: "Rīkoties nevajag, nav pierādījumu, ka pangas būtu īpaši kaitīgas!".
Panglapsenes ir samērā maz izpētīti plēvspārņu kārtas kukaiņi. Latvijā atklātas 25 šo insektu sugas. Vairākums pie mums sastopamo sugu ir fitofāgas (panglapseņu kāpuru veidotās pangas, var atrast gan uz dažādiem kokiem, gan krūmiem, gan lakstaugiem), bet dažu sugu panglapseņu kāpuri ir parazīti. Liela daļa fitofāgo panglapseņu iecienījušas tieši ozolus.
Zināmākās no tām Latvijā – ozolu ābolveida panglapsene, ozolu diskveida panglapsene, ozolu sarkansvītru panglapsene, ozolu čiekurveida panglapsene, ozolu bumbuļveida panglapsene.
Pangas ar laiku pakāpeniski izžūst un brūnē
Kā norāda AS "Latvijas Valsts meži", "cinipīdu sugām, ozolu bumbuļveida panglapsenei dzīves ciklā ir divas paaudzes: viendzimuma paaudze, ko veido bez pārošanās jeb partenoģenētiski vairoties spējīgas mātītes (t.s. vasaras paaudze) un dzimumpaaudze, kas sastāv no tēviņiem un mātītēm (t.s. ziemas/pavasara paaudze)".
"Viendzimuma paaudzes pārstāves – bezspārnotās, sarkanbrūnās, partenoģenētiskās mātītes – ir tās, kuras agrā pavasarī kāpj augšup pa ozolu stumbriem. Nokļuvušas koka vainagā, viņas dodas uz smalkiem zariņiem, sameklē lapu pumpurus un iedēj tajos olu porcijas (vairākus desmitus katrā). Vienlaicīgi panglapsenes ievada pumpuros siekalu dziedzeru izdalījumus, kas mīkstina un briedina auga audus."
"Aprīlī no panglapseņu traumētajiem pumpuriem zaru galos veidojas nevis lapas, bet patoloģiski jaunveidojumi – pangas. To uzdevums: tapt par drošu patvērumu un barotni kukaiņu kāpuriem. Pēc kāpuru izšķilšanās, viņu attīstības gaitā izdalās auksīni, kas stimulē pangu bagātināšanos ar tanīnvielām. Rezultātā notiek dažādas auga audu pastiprinātu augšanu veicinošas bioķīmiskas reakcijas."
"Jau maijā ozola lapotnē redzami paprāvi (3 līdz 5, retumis pat 6 cm diametrā) “āboli”. Pangas ir izaugušas. To forma nevienādi apaļa, virsma nelīdzena, krāsa parasti dzeltenīga vai bāli sārta. Jaunas pangas ir mīkstas, to struktūra poraina. Veidojumu iekšpusē atrodas daudzas kameras, katrā no kurām mājo viens panglapsenes kāpurs. Notiek dzimumpaaudzes jeb ziemas/pavasara paaudzes attīstība. Parasti vienā pangā nedzīvo abu dzimumu kāpuri, bet vai nu tikai topošie tēviņi vai topošās mātītes, taču tā nav dogma."
"Savdabīgajās bērnistabās 2 – 3 mēnešus ilgst jauno dzīvnieku veidošanās process – rit olas, kāpura stadija, notiek iekūņošanās, kūniņas attīstība un izkūņošanās. Pēc izkūņošanās nu jau pieaugušie, dzimumgatavie kukaiņi katrs izgrauž pangu apvalkā atveri, pa kuru izkļūst ārā. Latvijā tas parasti notiek jūnija nogalē – jūlijā."
"Nu jau nevienam nevajadzīgās, daudzcaurumotās pangas pakāpeniski izžūst un brūnē, pēc tam melnē, veidojumu struktūra kļūst līdzīga papīram. Tādas tās vēl ilgi turas ozolos, nereti – līdz vēlai ziemai vai pat pavasarim. Pangas top brūnas un kalst arī tad, ja attīstības gaitā dzīvnieki kaut kāda iemesla dēļ gājuši bojā, bet šādā gadījumā tajās, protams, nav izgrauztu atveru."
