Kur aiziet un ko redzēt, apceļojot Latviju? Ogres robežstabi, Jelgavas unikālie eņģeļi un Džemma Skulme strādā uz ceļa: izstāžu ceļvedis

Savukārt Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī apskatāmi Dinas Dubiņas uz kapara plātnēm radītie eņģeļi, kas apdedzināti 1000 grādu lielā temperatūrā. Toties kultūras centrā “Siguldas devons” (Pils ielā 10) atklāta izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, kas ir veltījums izcilajai latviešu māksliniecei Džemmai Skulmei viņas 100. jubilejā. Savukārt cik vasara iet pāri skaisti varam ieraudzīt Krāslavas pilī.

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz pat 10. oktobrim skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem. Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.

2018. gadā Ogres Attīstības biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību pievērsa žogi – mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule.

Ogres muzejs aicina rast atbildi uz jautājumiem: “Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai arī tajos ir dziļāka nozīme?”. Iespējams, tieši šajās mazajās arhitektūras formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumiem par to, vai pirms vairāk nekā simts gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls?

Izstādē redzami - oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

* Aizputes Novadpētniecības muzejā atklāta piemiņas izstāde “Veltījums” aizputniekam un izcilam māksliniekam Jānim Gunāram Kalnmalim (1939 – 2023), kura būs skatāma līdz 25. septembrim. Darbus šai izstādei atlasījis personīgi pats mākslinieks vēl savas dzīves laikā. Izstāde ir mākslinieka mūža veikuma retrospekcija, kurā vienviet skatāmi gan agrāk, gan viņa mūža pēdējos gados radītie darbi.

Savai radošā mūža pēdējai izstādei gleznotājs bija atlasījis 25 sev tīkamākos darbus no savas bagātīgās gleznu kolekcijas, galvenokārt sava iecienītākā stila – lielformāta – gleznas, kuras radījis laikā no 1978. līdz 2020. gadam. Izstādē apskatāmi arī vēl nekad neeksponēti darbi, kā arī 1978. gadā tapušā glezna “Darbnīcā”, kas bija mākslinieka pieteikums uzņemšanai Latvijas Mākslinieku savienībā.

Pēc studijām un dzīvē uzkrātajām atmiņām Jānis Gunārs Kalnmalis radīja darbus savā darbnīcā, bieži iedvesmu gūstot plenēros. Nelielas skices viņš pārvērta lielizmēra gleznās, ļaujot pilnībā izpausties savai radošajai dvēselei. Fotogrāfijas viņš nekopēja, jo uzskatīja, ka tās ir reizē mākslinieka lielākais palīgs un lielākais ienaidnieks: “Mākslinieks, kas kopē fotogrāfiju, ir miris mākslinieks” – tā reiz teicis Jānis Gunārs Kalnmalis. Ar katru izstādi viņš vēlējās attīstīt skatītāju spēju uztvert mākslu, un arī šī piemiņas izstāde nav izņēmums.

“Izstādei kopā ar viņa dzīvesbiedri Birutu Kalnmali esam devuši nosaukumu “Veltījums”, kas ir viņa ceļojums pa Eiropas skaistākajām vietām: Venēciju, Briseli, Provansu un, bez šaubām, mākslinieka mūžīgās mīlestības vietu – Aizputi un ir mākslinieka dāvana novadniekiem Aizputes pilsētas 777. gada jubilejā,” stāsta Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Jānis Gunārs Kalnmalis profesionālo izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, ko beidzis 1960. gadā, un Latvijas Mākslas akadēmijas Gleznošanas nodaļā, ko absolvējis 1967. gadā. Izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs piedalījies kopš 1968. gada. Viņš ir reālistiskās izteiksmes kopējs glezniecībā, strādājis visos žanros, pamatā eļļas tehnikā. Figurālās kompozīcijās vairākkārt pievērsies sporta tematikai, tomēr visvairāk strādā ainavas žanrā. Viens no retajiem savas paaudzes māksliniekiem, kas gleznoja tieši dabā, veidojot nepārblīvētas kompozīcijas piesātinātā un smagnējā kolorītā, kurās liela nozīme ir triepienam, otas rakstam un blīvām faktūrām. Strādājis arī monumentālajā glezniecībā, darinājis interjerus, kā arī darbojies preses un grāmatu grafikā. Sīkāk internetā: www.dkn.lv.

* Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī līdz 21. septembrim skatāma Dinas Dubiņas jubilejas personālizstāde “Gaismas tornis”, kas iezīmē ir trīskāršu jubileju – gan mākslinieces 70 gadu dzīves, gan 50 gadu radošā darba jubileju, gan arī Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas 15. gadskārtu. Tās centrālais motīvs ir eņģeļi, kuri ar savu klātbūtni ienes vairāk gaismas un siltuma. Šajā kontekstā arī dabas elementi – ziemeļblāzmas un saulrieti – kļuvuši par svarīgu sastāvdaļu mākslinieces darbos, simbolizējot dzīvības spēku un mieru. Ar saviem darbiem māksliniece aicina pārkāpt nemierīgās un trauksmainās pasaules slieksni, kurā dzīvojam, un izjust eņģeļu sniegto mierinājumu un aizsardzību. Izstādē eksponētie darbi ir īpaši atlasīti, lai iederētos senajā tornī, kas reiz piederējis dievnamam.

Izstādē skatāmas Dinas Dubiņas unikālā autortehnikā veidotas emaljas gleznas uz kapara plātnēm, kas tiek daudzkārt apdedzinātas ugunī – 1000 grādu temperatūrā. Mākslas darbi ir unikāli ne tikai vizuāli, bet arī savās fizikālajās īpašībās, jo tie ir izturīgi pret saules gaismu, mitrumu, temperatūras svārstībām, ir viegli kopjami – tie ir mūžīgi.

Dinu Dubiņu var uzskatīt par vienīgo mākslinieci pasaulē, kas strādā ar juvelieru emalju lielos formātos. Pati māksliniece par savu radošo darbu saka: “Metāls ir mans audekls. Šķēres ir mans zīmulis. Emalja ir mana krāsa. Uguns ir mana ota…”. Māksliniece dzimusi Rīgā, apguvusi metālmākslas prasmes Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, 1980. gadā absolvējusi Igaunijas Valsts mākslas akadēmijas metālmākslas nodaļu ar maģistra grādu un kopš 1983. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Savu radošo darbību sākusi kā rotu māksliniece, bet kopš 1990. gada viņa pievērsusies lielformāta emaljas gleznām. Kopš 1975. gada piedalījusies vairāk kā 200 izstādēs, no kurām vairāk nekā 40 bijušas personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. Darbi atrodas Latvijas un Vācijas muzeju fondos, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Sīkāk internetā: www.visit.jelgava.lv.

* Bet kultūras centrā “Siguldas devons” (Pils ielā 10) atklāta izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, kas ir veltījums izcilajai latviešu māksliniecei Džemmai Skulmei viņas 100. jubilejā. Džemmas Skulmes radošais mantojums ir neatņemama Latvijas mākslas vēstures daļa un šī izstāde, kura būs skatāma līdz 20. spetembrim, pievēršas mākslinieciskās pārmantojamības idejai, izmantojot kaķa šūpuļa spēles metaforu, kas caurvij daudzas mākslinieces darbu sērijas, lai ilustrētu zināšanu un iedvesmas nodošanu no paaudzes paaudzē. Džemma Skulme šajā procesā ir gan saņēmēja, gan devēja – viņa ir smēlusies no saviem priekšgājējiem un vienlaikus iedvesmojusi neskaitāmus citus.

Izstādes iekārtojumā izmantoti mākslinieces izgriezti papīra rociņu silueti, kas kalpojuši kā šabloni, ar kuriem gleznās tika iebūvēts precīzi noteikts un nosvērts rokas žests. Šīs rociņas, pārklātas ar krāsu slāņiem no neskaitāmiem darbiem, kuros tās izmantotas, ir kļuvušas par nozīmīgiem mākslas vēstures artefaktiem. Izstāde aicina aizdomāties par to, no kurienes nāk idejas un par to kā un kurā brīdī mākslinieks kļūst par to vadītāju. Gatavība nav tikai mākslinieka uzdevums, bet arī skatītāja – būt klātesošam, ne tikai fiziski. Spēja saņemt domu īstajā brīdī ir viens no lielākajiem izaicinājumiem – tas prasa atvērtību, pazemību un modrību. Personīgās atbildības apziņas intensitāte bija viena no spēcīgākajām Džemmas Skulmes īpašībām.

Izstādes nosaukums apzināti aizgūts no ceļu satiksmes brīdinājuma zīmes, kas ikdienā aicina palēnināt soli, ievērot piesardzību un būt modriem. Šajā gadījumā – modriem ne tikai uz ielas, bet arī domās un uztverē. Ceļš vienmēr tiek būvēts – reizēm aizlāpīts, reizēm nojaukts un no jauna ieklāts, bet dažkārt tas jāveido pavisam no jauna – vietā, kur līdz šim bijusi tikai vientuļa taciņa. Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.

* Savukārt Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā (grāfu Plāteru pilī) līdz 7. oktobrim skatāma mākslinieka Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Iet vasara pāri tik skaisti”, kurā gleznotājs savos darbos risina pārdomas par mūsu zemes, šīs vietas vērtību un unikalitāti.

Viņam ir ļoti nozīmīga gleznošana dabā, plenērā. Daba nemelo, tā slēpjas, tā nemitīgi mainās, proponē Jānis Jēkabsons. Mākslinieks cenšas nekopēt dabu, viņaprāt, tas nav iespējams un tas nav viņa uzdevums. Gleznojot pazūd laiks, domas plūst neapzināti un roka strādā automātiski. Mākslas darbos viņš cenšas atmest visu lieko, traucējošo, ar vienkāršiem izteiksmes līdzekļiem un perfektu kompozīciju panākot maksimālo efektu. Sīkāk internetā: www.kraslavaspils.lv.