Kaimiņu konflikts izvēršas murgā: emu fermai Latvijā dziļurbumā ielej smirdīgu šķidrumu, iespējams, dīzeļdegvielu

Proti, atklājās, ka dziļurbumā iegāzta, pēc skata un smaržas, visticamāk dīzeļdegviela, bet vēl jāveic laboratorijas analīzes. Emu un viesi tomēr bez ūdens nepalika. “Cīnījāmies ar pievestiem ūdeņiem, noorganizējuši bijām,” “Kas Jauns Avīzei” teic Holenders.

Turpmāk būs videonovērošana

Vaicāts, kādas ir versijas, Holenders stāsta: “Ir viens kaimiņš, kas mēģina mūs izsvēpēt, bet ļoti viņam nesanāk. Visu laiku mums sūta visādas pārbaudes, arī policija pēc viņa izsaukuma bijusi pie mums, un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Ja ir kādi kasīgi cilvēki, es parasti paeju maliņā un neļaujos konfliktam, bet šis ir jau pāri svītrai, tāpēc šoreiz izsaucu policiju, lai konstatē faktu.”

Viņš ar nožēlu atzīst, ka saimniecībā nebija ierīkota videonovērošana, tāpēc apgalvot, kurš vainīgs, nevar. Sarunas brīdī jau strādāja firma, kas uzstādīja kameras, turklāt sniedzot savu atbalstu ar darbu – jāmaksā būs tikai par pašu tehniku.

Sūdzība pēc sūdzības

“Saimniecība atrodas ciemata teritorijā un robežojas ar kaimiņa īpašumu, savrupmājas apbūves gabalu. Trīsdesmit gadus tā vieta bija pamesta, un te pēkšņi es pirms trim gadiem sāku darīties. Tad nu mēģina izgāzt žulti, bet visas sūdzības par smakām un skaņām nekad nav apstiprinājušās,” teic Holenders. “Man nāk vienās pārbaudēs, vides dienests, PVD, policija, īpašuma pārvalde, būvvalde.” Bijuši pat no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.

“Sūdzība sūdzības galā, un tas kaitē uzņēmējdarbībai, jo uz katru iesniegumu mums jāatbild, jāvelta laiks, kuru man neviens neatgriež un neatmaksā. Ja es trīsreiz nepamatoti izsauktu ugunsdzēsējus, man uzliktu sodu, bet viņš tērē pašvaldības resursus.”

Ar ietekmi novada domē

Dusmīgais kaimiņš ir amatpersona – Jelgavas novada Sporta pārvaldes vadītājs Vladislavs Beitāns. Holenders ir pārliecināts, ka tas ietekmē viņa attiecības ar pašvaldību. “Viņam liekas, ka vara ir viņa rokās, arī upi cenšas okupēt, jo mums ir laivu noma. Bļaustās un cilvēkus nelaiž izkāpt, kaut gan ir tauvas josla,” turpina uzņēmējs.

Gadās, ka kāds atpūtnieks netīši aizairē garām un finišē pie kaimiņa mājas, dabū skandālu, un, kā saka Holenders, diena sabojāta un šie klienti vairs neatgriežas. “Tā ir pašvaldības zeme, izbūvēta promenāde, bet viņš tur ir uzkundzējies. Es pats par savu naudu pļauju promenādi, cenšos sakopt, bet viņš koriģē pa savam. Es neļaujos provokācijām, savācu laivas un prom.”

Vietas pietiek 46 emu 

Patlaban Līvbērzes “Emu Home” piecos aplokos mīt 46 emu, bet ir arī citi īpašumi, un kopā reģistrēti 102. “Mums ir pushektārs, vietas pietiek, lai izskrietos. Turam solīdi,” uzsver Holenders.

Vaicāts, vai emu ir viegli turami, viņš smej: “Ja tā būtu, tad turētu visi. Tie ir lieli, spēcīgi putni, ar kuriem jārēķinās, vajadzīgas zināšanas, kuras pašam jāiegūst. Esmu pirmais Baltijas valstīs, kurš audzē emu kā lauksaimniecības dzīvniekus, citu piemēru nav.”

Absurdi noteikumi

Vēl viens paradokss – augusta sākumā ar pašvaldības rīkojumu saimniecību mēģināja slēgt. Pēc teritorijas plānošanas saistošajiem noteikumiem vienā īpašumā nedrīkstot būt vairāk nekā pieci vienas sugas dzīvnieki. Tātad, ja ir desmit truši vai vistas, puse jāpārdod, jāatdāvina vai jānokauj.

Holenders zemi nomā, un īpašniecei dots termiņš līdz 1. septembrim, taču uzņēmējs aizsūtījis Ministru kabineta noteikumus, ka uz iepriekš izveidotām saimniecībām tas neattiecas. “Laukos neļaus turēt desmit vistas?” Holenders ir sašutis par noteikumiem, kas top kabinetos.

Padoties viņš negrasās, Līvbērze ir Holendera dzimtā vieta: “Viss pagasts mani atbalsta, gan skola, gan mazpulki, iedzīvotāji, tas, ka vienam nepatīk, nav iemesls. Es esmu atgriezies Latvijā no ārzemēm, gribu savu ciematu taisīt par kaut ko labāku. Mans uzvārds te dzīvo jau ceturtajā paaudzē.”

“Kas Jauns Avīze” nosūtīja jautājumus par šo konfliktsituāciju uz Vladislava Beitāna darba e-pastu, bet atbildes līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā nesaņēmām