Kad kritika ir nāve - Krievijas aizdomīgās nāves un protestu ietekme

Krievijas opozicionāriem drošības izjūta — gan mājās, gan aiz to robežām — ievērojami sašķobījusies. Tas arvien biežāk ir izdzīvošanas jautājums, nevis tikai protestēšanas izpausme.

Aizdomīgo nāvju sērija

Medijos, tostarp “The Moscow Times”, aprakstīts, kā Krievijas augsta līmeņa amatpersonas un uzņēmēji pēkšņi gājuši bojā neskaidros apstākļos — bieži pēc tam, kad kritizējuši karu vai apšaubījuši Kremļa politiku. Šādu gadījumu jau ir vairāki desmiti un tieši pēdējā laikā to skaits pieaug. Neskaidros apstākļos mirst gan augsta līmeņa vadītāji, gan biznesu īpašnieki un ierēdņi.

Pavisam nesen publicētais pārskats — “Death by Falling: A Timeline of Cases Across Russia and Abroad” — apkopo virkni incidentu, kuros šādi Kremlim netīkami cilvēki it kā “izkrituši pa logu” vai gājuši bojā neparastā veidā.

Piemēri:

•    Buvaisars Saitijevs, bijušais valsts domes deputāts un olimpiskais čempions, izkritis pa logu Maskavā un miris slimnīcā. Viņam gan nebija acīmredzamu traumu — daži izmeklētāji izskata "saindēšanās iespēju" kā vienu no nāves iemesliem;

•    Andrejs Badalovs, "Transneft" viceprezidents, atrasts miris pie Rubļovkas, pēc kritiena no nama augšējiem stāviem. Oficiāli viņa nāve pasniegta kā pašnāvība, taču incidents ir daļa no ilgstošas mistisko nāvju sērijas "Krievijas enerģētikas elites" aprindās;

•    Romāns Starovoits, pēkšņi it kā nošāvies pēc atbrīvošanas no amata — vēl viens gadījums, kurš medijos aprakstīts kā iespējama pašnāvība - versija, kurai vairums netic.

•    Vadims Stroikins, mūziķis un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kritizētājs, it kā izkritis pa logu no devītā stāva Sanktpēterburgā. Viņš bija zināms kā Ukrainas armijas atbalstītājs. Ir pamatotas aizdomas, ka varētu būt notikuai slepkavība.

Mediju atrodami stāsti par vismaz 75 šādiem gadījumiem, kuri tiek uzskatīti par aizdomīgiem un saistītiem ar reālo politisko vidi Krievijā. 

Šie nāves gadījumi iegūst vēl skaudrāku nozīmi, ja skatās uz kontekstu no 2000. gadu sākuma — Annas Poļitkovskas noslepkavošanu 2006. gadā, Alekseja Navaļnija indēšanu, Jevgēņija Prigožina "lidmašīnas nokrišanu" — šie notikumi bieži ir acīmredzami saistīti ar Kremļa izvērstajām represījām pret opozīciju.

Pētījumi liecina, ka Krievijas iedzīvotāju bailes no represijām pieaugušas. Šāds iekšējs klimats Krievijā ne tikai vēl vairāk grauj jau tā teju neesošo ticību brīvas runas iespējām šajā valstī, bet arī veicina daudzu cilvēku lēmumu pamest valsti. Virkne no viņiem atrod savas mājas arī Latvijā.

Piemēram, Alla Pugačova un Maksims Galkins pameta Krieviju un vispirms uz īsu laiku pārcēlās uz Izraēlu, vēlāk uz dzīvi Latvijā. Galkins izmantoja šo vidi, lai kritizētu karu un saglabātu aktīvu sabiedrisko darbību.

Tāpat Latviju kā savas mājas izvēlējies Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens, kurš uz Latviju pārvācās ar visu ģimeni. Šī migrācija uz Latviju ilustrē ne tikai protestu pret karu, bet arī meklējumus pēc drošības un brīvības telpas.