Bardaks brīvdabas festivālos un pasākumos: cilvēki neizpratnē par jauno depozīta glāžu sistēmu

Pērn brīvdabas pasākumos vides tīrības un atkritumu samazināšanas nolūkā sāka ieviest depozīta glāžu sistēmu un šogad ar to jau nācies sastapties gandrīz visu lielāko brīvdabas pasākumu apmeklētājiem (piemēram, “Positivus” un Burgeru festivāls Rīgā, sarunu festivāls “Lampa” Cēsis un Valmieras dzimšanas dienas svinības). Daudzi apmeklētāji un arī ēdinātāji jeb dzērienu tirgotāji jaunajai kārtībai nežēlo skarbu kritiku.

Lietas būtība ir tāda, ka tu par daudzkārt lietojamu plastmasas glāzi pirmo reizi pie tirgotāja samaksā divus eiro, bet pēc pasākuma beigām tu glāzi nodod, atpakaļ saņemot skaidru naudu vai pārskaitījumu uz savu bankas karti, vai arī iegūsti digitālo žetonu, par kuru citā pasākumā, kurā arī tiek izmantota šī pati depozīta glāžu sistēma, glāzi varēsi saņemt bez maksas. Protams, uz pasākumu tu vari iet arī ar savu dzēriena glāzi vai krūzi, kurā tev dzērienu ielies un tev nebūs jāraizējas par glāzes iegādi. 

“Čakars ir liels”

Tomēr viss neiet tik gludi, kā bija nodomāts. Kāda “Positivus” apmeklētāja “Kas Jauns Avīzei” pastāstīja, ka “čakars” ar glāzēm sestdienas vakarā, pēc festivāla beigām, bija milzīgs: “Dzērienus tirgoja daudzās vietās, bet pašā vakarā glāzes varēja nodot tikai vienā vietā, un pie tās bija milzīga rinda. Tad nu daudzi glāzi arī nenodeva, atstāja kaut kur vai atdeva kādam citam, kurš stāvēja rindā. Tāpat vairāki glāzi paņēma uz mājam un tā izrādījās kā “negribēts pirkums” vai suvenīrs. Te gan vietā pateikt, ka glāzes bija visnotaļ glītas, piemēram, ar latviskiem rakstiem. Savā ziņā šāda kārtība pēc būtības ir laba lieta, lai apkārt nemētātos atkritumi, bet šajā visā kaut kas nav pārdomāts.”

Savukārt kāds tirgotājs atzina, ka depozīta glāžu “pasākums” nav pārdomāts, pēc būtības ir labi domāts, bet saistās ar tādām pašām nebūšanām kā “Rail Baltica” epopeja: “To visu jau varētu atrisināt, piemēram, kā Igaunijā, kur šādos pasākumos ir glāžu nodošanas aparāti (līdzīgi kā depozīta taras nodošana veikalos), kur iemet glāzi un par to saņem atpakaļ naudu uz savu bankas karti. Tev nav jāstāv garā rindā. Un, pie tam, kurš tad aliņu sadzēries cilvēks, gribēs stāvēt garā rindā, lai nodotu atpakaļ vienu tukšu glāzi. Bet ne Valsts ieņēmumu dienests, ne Finanšu ministrija šādus glāžu nodošanas aparātus nav atļāvusi ierīkot, it kā baidoties no kaut kādas naudas atmazgāšanas vai kādiem citiem netīriem darījumiem. Pēc būtības tas ir jautājums, ko var atrisināt vienā dienā. Un pie tam tā digitālo aplikāciju sistēma vēl īsti nestrādā vai cilvēki nav sapratuši, kā tā darbojas. Savukārt tirgotājiem ņemšanās ar skaidru naudu ir apgrūtinoša. Šajā gadījumā iznāk, ka uz pasākumiem teju jābrauc ar kravas mašīnu, kura piekrauta pilna ar divu eiro monētu maisiem.” 

Lielākā problēma – glāžu zagļi

Uzņēmuma “Cup Revolution Latvia”, kas tirgotājiem iznomā depozīta glāzes, vadītājs Jānis Rosickis “Kas Jauns Avīzei” pastāstīja, ka pašreiz sistēma darbojas divos veidos. Pirmā ir, ka iemaksā divus eiro pie ēdinātāja un pēc tam glāzi pasākuma vietā nodod atsevišķā teltī, atpakaļ saņemot šos divus eiro. Un otrs ir, ka glāzi nopērk ar speciālas aplikācijas mobilajā tālrunī palīdzību, kas ir piesaistīta tavai bankas kartei. Ja tu glāzi neatgriez 72 stundu laikā, tad no tavas bankas kartes par to automātiski tiek atskaitīti divi eiro.

Glāzes ir ražotas Ungārijā un tās ir divu veidu. Pirmās ir universāla dizaina glāzes kas ir neitrālas un iederīgas visos pasākumos, piemēram, ar latvju rakstiem, bet ir arī tādas, kas ir pasūtītas tikai kādam konkrētam pasākumam ar logo. Pirmās glāzes tad nodod visaktīvāk, bet otrās apmeklētāji sev atstāj arī kā suvenīrus. Glāzes var izmatot pat simtiem reižu un pēc pasākuma, kad tās tiek savāktas, tās tiek sterilizētas, lai atkal varētu izmatot. Piemēram, sarunu festivālā “Lampa” pat tika nodotas vairāk nekā 95% visu glāžu, līdz ar to festivāla nodoto atkritumu apjoms samazinājās par aptuveni 85%.

Pasākumu rīkotāji labāk izvēlas otro depozītu glāžu nodošanas variantu ar speciālas aplikācijas palīdzību, atzīst Jānis Rosickis. Jo pirmajā gadījumā ar skaidru naudu ir liela “ņemšanās” un inkasācijas problēmas. Piemēram, “Lampai” bija sagatavoti 170 kilogrami divu eiro monētas jeb 40 000  eiro.

Šī iemesla dēļ varētu būt arī tas, ka dažos festivālos glāžu nodevējam tiek pieprasīts uzrādīt čeku, ka viņš ir pircis dzērienu konkrētā glāzē. Jo lielākās raizes rīkotājiem sagādā nevis “bomži” jeb dzīves pabērni, kuri pa krūmiem salasa varbūt kādas pārdesmit glāzes, bet gan glāžu zagļi. Festivālos uzdarbojoties jauniešu bandas, kas zog apmeklētāju bieži vien pusizdzertās un uz brīdi nepieskatīt atstātās glāzes. Rekords esot bijis kāds jaunietis, kurš bija atnesis nodot glāzes kopsummā par 500 eiro. “Nu te nevar būt runas par to, ka viņš tās glāzes kaut kur ir atradis,” strikts ir Jānis Rosickis. Tādēļ pie glāžu nodošanas pirkuma čeku var pieprasīt uzrādīt gadījumos, ja tu nodod lielu kvantumu glāžu, nevis vienu vai divas.

Pozitīva pieredze

Valmieras novada pašvaldības Vides komunikācijas projektu vadītāja Elizabete Brūvere “Kas Jauns Avīzei” pastāstīja, ka šogad Valmieras dzimšanas dienas svinību laikā bijuši arī apmeklētāji, kuri uz pasākumu devās jau ar pērn iegādātajām glāzēm un nemaz jaunas neiegādājās.

Savukārt sarunu festivāla “Lampa” pārstāve Dace Ševčenko “Kas Jauns Avīzei” pauda: “Lepojamies, ka “Lampa” bija viens no pirmajiem pasākumiem Latvijā, kurā tika ieviesta depozīta glāžu sistēma. 2019. gadā nodrošinājām depozītglāžu sistēmu pie visiem festivāla dzērienu tirgotājiem. No 2024. gada sistēmā tika iekļauti arī depozīttrauki karstajiem dzērieniem un ēdieniem. Mūsu pieredze ar depozīta trauku sistēmu ir ļoti pozitīva.

Depozīta maksa ir divi eiro. Dodoties pēc nākamā dzēriena, ir iespējams apmainīt savu trauku pret tīru (bez papildu maksas), bet vienlaikus pastāv arī iespēja saņemt nākamo dzērienu tajā pašā glāzē. Kad glāze/trauks vairs nav nepieciešams, apmeklētājs dodas uz kādu no depozīta trauku nodošanas punktiem, nodod savu trauku, un saņem atpakaļ iemaksāto depozīta maksu. Depozīta maksu var saņemt atpakaļ gan skaidrā naudā, gan bezskaidras naudas norēķinā savā kontā ar lietotni “dPay”. Depozīta traukus var ievietot arī īpašās Depozīta ziedošanas kastēs, tādā gadījumā, iemaksātā depozīta maksa kļūs par ziedojumu festivālam “Lampa” un tiks izlietota depozīta sistēmas izmaksu segšanai.

Festivālā esam novērojuši, ka jaunieši ir īpaši vērīgi – viņi pamana un savāc pamestos depozīta traukus, lai tos nogādātu nodošanas punktos. Tas palīdz uzturēt tīru vidi un reizē viņiem ir arī neliels motivējošs ieguvums. Jāpiebilst gan, ka šādu pamestu trauku skaits festivālā ir neliels.

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, dzērienu tirgotājs drīkst ieliet dzērienu apmeklētāja paša atnestajā traukā vai glāzē, ja tas ir higiēnas prasībām atbilstoši un nepārkāpj pārtikas drošības prasības. Ja trauks nav tīrs vai rada šaubas par tilpuma atbilstību, tirgotājs drīkst atteikties to izmantot.”

Efektivitāte vēl jāvērtē

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis “Kas Jauns Avīzei” teica: “Daudzkārt lietojamās glāzes jeb depozīta sistēma glāzēm masu pasākumos ir apsveicama iniciatīva, kas var palīdzēt samazināt atkritumu apjomu, kas rodas pasākumos no vienreizlietojamajiem traukiem. Šādi samazinās gan to ražošanā izmantotais plastmasas apjoms, jo glāzes tiek lietotas vairākkārt, gan arī atkritumu daudzums, kas pēc pasākuma nonāktu poligonā, jo vienreizlietojamo trauku pārstrādes iespējas šobrīd ir ierobežotas.

Taču, kā jau katrā jaunā lietā, ir objektīvi jāvērtē tās efektivitāte. Tā kā sistēma ir jauna, nav zināmu datu par to, kāds precīzi no tās ir ieguvums. Ir jāvērtē vairāki aspekti – piemēram, resursu patēriņš, kas rodas, mazgājot glāzes (ūdens, mazgāšanas līdzekļi, elektroenerģija), to uzglabāšanā, transportēšanā. Tāpat jāvērtē depozīta glāžu kalpošanas ilgums, jo ir skaidrs, ka arī šīs glāzes pēc laika nolietojas. Un vēl ir jautājums, kāds ir glāžu ceļš pēc to kalpošanas beigām - vai tās būs iespējams pārstrādāt, nodot reģenerācijā un iegūt siltumenerģiju vai tomēr tās nonāks atkritumu poligonā. Protams, būtu labi, ja tās tiek gatavotas no pārstrādājama materiāla.

Tāpat jāvērtē, vai glāze pamatā veic trauka funkciju vai kalpo kā suvenīrs ar emocionālu vērtību. Piemēram, mūzikas grupas savos koncertos mēdz piedāvāt apdrukātas glāzes ar konkrētās koncerttūres simboliku, līdz ar to glāzes bieži tiek gatavotas konkrētam pasākumam un citos masu pasākumos tās lietotas netiks. Tāpat jāņem vērā, ka glāzēm ar apdruku var būt apgrūtinātas pārstrādes iespējas.

Tāpat svarīgi, lai pasākuma apmeklētājiem sistēma būtu saprotama, ērta un motivējoša – pretējā gadījumā pastāv risks, ka glāzes tiks izmestas vai neatgrieztas, tādējādi zaudējot sistēmas efektu.

Kopumā šāda daudzkārt lietojamu glāžu izmantošana ir ilgtspējīgāks risinājumus, jo atkārtota lietošana atkritumu aprites hierarhijā prevalē pār pārstrādi vai sadedzināšanu.”

Atbilstoši pašvaldības un organizatoru noteikumiem

Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte Zane Leimane sniedza ministrijas redzējumu par depozīta glāžu sistēmu: “Depozīta trauku sistēmas mērķis ir veicināt aprites ekonomiku, vides tīrību un mazināt vienreizlietojamo trauku patēriņu un samazināt atkritumu daudzumu publiskajos pasākumos.  Depozīta trauku sistēma praksē tiek plaši izmantota Igaunijā, Vācijā un citās valstīs.

Depozīta glāžu un trauku sistēmas publiskajos pasākumos Latvijā tiek organizētas atbilstoši pašvaldības noteiktajām prasībām un pasākuma organizatora izvēlētā pakalpojuma sniedzēja noteikumiem. Praktiskos norēķinu un organizatoriskos jautājumus nosaka konkrētais pakalpojuma sniedzējs. Tāpēc uz jautājumiem par konkrētu depozīta apmēru, atgriešanas kārtību, dizainu vai nodošanas loģistiku precīzāk var atbildēt attiecīgais pakalpojuma nodrošinātājs vai pasākuma organizators.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicina pasākumu organizatorus sadarboties ar uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem un nodrošināt apmeklētājiem saprotamu un ērtu sistēmu.

Attiecībā uz atgriezto depozīta trauku apjomu KEM rīcībā nav oficiālu datu par depozīta glāžu atpakaļ nodošanas rādītājiem publiskajos pasākumos. Šie dati ir pakalpojuma sniedzēja kompetencē.

Par bezpajumtnieku rīcību, vācot depozīta glāzes  - šos novērojumu nevaram apstiprināt, jo depozīta glāžu sistēma darbojas konkrētā pasākuma laikā. Ja šādas darbības notiek, tās varētu būt saistītas ar iedzīvotāju iniciatīvu glāzes nodot pret depozīta vērtību. Svarīgi ir nodrošināt, lai pēc pasākuma teritorija tiek pienācīgi sakopta.

Par to vai drīkst dzērienu liet apmeklētāja traukā  - tā ir savstarpējā vienošanās starp pasākuma apmeklētāju/pircēju un pārdevēju par iespējamību.

Attiecībā uz depozīta glāžu pārstrādi  - ja glāzes ir atkārtoti lietojamas, tās pēc nodošanas tiek mazgātas un atkārtoti izmantotas. Depozīta sistēmā tiek izmantotas tikai atkārtoti lietojamās glāzes un tās pēc nolietošanās tiek pārstrādātas kā jebkura plastmasa (polimērs).”