Latvijas lauksaimnieki asi kritizē piedāvājumu jaunajam Eiropas Savienības budžetam
Latvijas lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības finansēšanā, kas, pēc nozares vērtējuma, varot kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt gan vietējo pārtikas ražošanu, gan cenas, vēsta 360TV Ziņas.
Eiropas Komisijas priekšlikums paredz kopējos izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, izvirzot aizsardzību kā prioritāti. Tikmēr lauksaimniecības atbalstam paredzēti 300 miljardi eiro, kas ir par 87 miljardiem mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Turklāt plānots mainīt arī atbalsta struktūru – esošo specifisko lauksaimniecības fondu plānots integrēt kopējā finansējumā, ļaujot dalībvalstīm pašām lemt par līdzekļu sadalījumu.
Lauksaimnieku organizācijas pauž bažas, ka šāds modelis lauksaimniekus padarītu atkarīgus no valdības lēmumiem katrā dalībvalstī, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Pēc organizāciju vadītāju domām, vienotajā Eiropas lauksaimniecības tirgū visiem būtu jāstrādā pēc vienādiem spēles noteikumiem, un šāds piedāvājums varot tos izjaukt.
Lauksaimnieki arī kritizē plānoto tiešmaksājumu samazinājumu – saimniecībām, kas gadā saņem vairāk nekā 20 tūkstošus eiro, tos iecerēts samazināt par 25%. Nozares pārstāvji norāda, ka šie griesti varētu īpaši negatīvi skart Latvijas vidējā izmēra ģimenes saimniecības, kas jau tā esot ievainojamas. Samazinot to ienākumus, pieaugot risks, ka daļa saimniecību vairs nespēs izdzīvot, kas varētu ietekmēt gan lauku apdzīvotību, gan nacionālo pārtikas drošību.
Zemkopības ministrs Armands Krauze skaidro, ka Latvijas pozīcija ir skaidra – lauksaimniecības finansējumam jāsaglabā atsevišķs fonds, lai nodrošinātu caurskatāmu un vienlīdzīgu atbalstu visā Eiropas Savienībā. Lai arī viņš atzīst, ka piedāvājums nav katastrofāls un zināms finansējums lauksaimniecībai saglabāsies, tas tomēr neesot pieņemams tā pašreizējā formā. Ministrs arī uzsver, ka tiešmaksājumu griestu noteikšana skars ne tikai lielās saimniecības – ietekme varētu būt jūtama jau saimniecībām, kas apsaimnieko aptuveni 200 hektārus zemes.
Pašlaik Latvijas politiskā vadība esot vienisprātis par nepieciešamību aizstāvēt nacionālās lauksaimniecības intereses Eiropas līmenī. Diskusijas par budžeta galīgo versiju vēl turpināsies vismaz pusotru līdz divus gadus, un lauksaimnieki jau brīdinājuši – ja piedāvājums netiks mainīts, protesti, kas jau sākušies citās Eiropas valstīs, varētu kļūt plašāki arī Latvijā.
