Mārupē nozāģēts dižozols

Sabiedrība

Ar nozāģēto Mārupes dižozolu saistīto krimināllietu turpinās iztiesāt rudenī

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Krimināllietu saistībā būvatļauju rindu mājas būvniecībai Mārupē blakus dižozolam, kas pēc tam tika nozāģēts, Rīgas rajona tiesa plāno turpināt skatīt 9. septembrī plkst.10.

Ar nozāģēto Mārupes dižozolu saistīto kriminālliet...

Tiesas sēžu kalendārā redzams, ka uz apsūdzēto sola šajā lietā nonākusi bijusī Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Skalberga. Prokuratūra iepriekš informēja, ka būvvaldes amatpersonai apsūdzība celta par nolaidīgu pienākumu pildīšanu, izlemjot jautājumu par būvatļaujas izsniegšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Kantora ielā, pretī Mārupes valsts ģimnāzijai.

Saskaņā ar apsūdzību amatpersona, kurai bija pienākums kontrolēt būvprojektu akceptēšanas likumību un būvnormatīvu ievērošanu, kā arī kontrolēt būvniecības procesu un tā atbilstību Būvniecības likumam un citu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, nepārbaudīja SIA iesniegtās būvniecības ieceres atbilstību teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem.

Amatpersona, apzinoties, ka būvdarbu teritorijā augošais parastais ozols "Quercus robur" ir dabas piemineklis un aizsargājamais koks jeb dižkoks, akceptēja būvprojektu rindu mājas būvniecības uzsākšanai. Būvatļauja tika izdota 2021.gada 27.jūlijā un pēc tam blakus dižozolam tika sākti rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvniecība, radot dižkoka saknēm bojājumus un daļēji iznīcinot to. Tādējādi videi tika nodarīts zaudējums 11 008 eiro apmērā.

Saistībā ar Mārupes dižozola nozāģēšanu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē turpinās izmeklēšana vēl arī citā kriminālprocesā.

Jau ziņots, ka 2022. gada oktobrī nekustamajā īpašumā Kantora ielā 115, Mārupē aizsargājamais koks tika nozāģēts bez normatīvajos aktos noteiktās Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas par aizsargājamā koka nociršanu (novākšanas) saņemšanas. Rīgas rajona tiesa 2025. gada maijā izskatīja atsevišķā lietvedībā izdalītu krimināllietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Tiesa juridiskajai personai piesprieda valsts labā samaksāt 27 5000 eiro kompensāciju par videi nodarīto kaitējumu un piespiedu ietekmēšanas līdzekli – mantas konfiskāciju.