Vai tīrs mežs ir sapnis? "Latvijas valsts meži" iegulda lielas pūles, lai tā būtu realitāte

Pēdējo piecu gadu periodā LVM savāc un izved no meža gadā vidēji aptuveni 1900 kubikmetru un tērē tam 113 000 eiro. Ar vislielāko savākto atkritumu apjomu izceļas piepilsētas teritorijas, līderos ir Jelgavas un Daugavpils apkaimes, protams, tādas pašas problēmas ir Pierīgas mežos, bet tur ar šo problēmu cīnās pašvaldības uzņēmums Rīgas meži, stāsta LVM mežierīcības izpilddirektors Māris Bērziņš.

Ko izmet visbiežāk

Atkritumu problēma ir visā LVM pārvaldībā esošajā teritorijā, mazāk par 100 kubikmetriem nevienā reģionā pērn nav savākts. Pērn ar 436 kubikmetriem 383 vietās priekšgalā bijusi Zemgale. Gadu no gada ar vismazākajiem fiksētajiem apjomiem izceļas Austrumvidzeme un Dienvidkurzeme.

Pēdējo gadu statistika liecina, ka gandrīz puse jeb 41% ir sadzīves atkritumi, būvgruži veido 23% no kopējā mežā izmesto atkritumu apjoma, auto riepas – 22%, auto daļas – 6%, šīferis – arī 6%, citi bīstamie atkritumi – trīs procentus.

Visbiežāk mēslotāji uz mežu ved sadzīves atkritumus, statistika rāda, ka veidi atšķiras atkarībā no gadalaika – rudenī vairāk tiek izmestas organiskās vielas un riepas, pavasarī līdz ar rosības atsākšanos vasarnīcās un mazdārziņos uz mežu “ceļo” pamatīgi sadzīves atkritumu un būvgružu kalni. Reizēm gadās arī neierastas drazas, pēdējais interesantais atradums bija pagājušā gada nogalē – kādā atkritumu kaudzē jaka ar uzrakstu Policija.

“Vislielākās galvassāpes mums rada bīstamie atkritumi mežā, mucas ar nezināmu ķīmisko sastāvu un pat grāvī izlietām ķīmiskām vielām, kuru savākšana process ir daudz sarežģītāks un birokrātiskāks, to savākšana un utilizēšana uzņēmumam jau izmaksā daudz vairāk,” teic Bērziņš.

Gan viensētnieki, gan uzņēmumi

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, bet to savākšana un apglabāšana ir atkritumu savākšanas uzņēmumu ziņā. Problēma ir tā, ka ne visi iedzīvotāji, jo īpaši nomaļās privātmājās dzīvojošie, noslēdz līgumus par atkritumu savākšanu. Viņi tad mierīgu prātu savus sadzīves atkritumus sadedzina vai aprok piemājas teritorijā vai izber mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās.

Vainojami ir ne tikai “viensētnieki”. LVM mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde teic: “Lielās kaudzes mežos liecina par mērķtiecīgi organizētu atbrīvošanos no atkritumiem, kas, spriežot pēc satura, visbiežāk ir atvesti ar dažādas kravnesības transportu no būvobjektiem, autoservisiem un dažādu lietoto preču tirdzniecības vietām.”

Mežos ir kameras

Bērziņš atzīst, ka notvert mēslotājus nav viegli, bet atsevišķos gadījumos tas izdodas: “Tam mums ļoti palīdz mežā uzstādītas novērošanas kameras, ko izvietojam vietās, kur regulāri gadu no gada tiek fiksēti atvestie atkritumi, šīs vietas mēs saucam par “melnajiem punktiem”. Pērn fiksēti vairāki gadījumi, kad ar automašīnu tiek atvesti atkritumi uz mežu. Iesaistot pašvaldības policiju, esam atraduši un saukuši pie atbildības vainīgās personas.”

Fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro, juridiskai personai sods ir no 250 līdz 2800 eiro, tāpat arī vainīgajiem jāatlīdzina “Latvijas valsts mežiem” ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi. Pēdējo gadu laikā lielākais naudas sods privātpersonai par LVM apsaimniekotajā mežā izmestiem atkritumiem bijis 500 eiro.

Olaines pusē pieķer septiņus

Pērn Rīgas reģiona mežos Olaines pagastā LVM izdevies fiksēt un attiecīgajām iestādēm pie atbildības saukt septiņus pārkāpējus. Visi mežā iebraukuši ar vieglajām automašīnām, daļa pieķerto mēslotāju atkritumus mežā izgāza atkārtoti.

Piemēram, 19. oktobrī divas personas vienā un tajā pašā vietā atkritumus izgāza divas reizes dienā vien ar pusstundas starpību – pulksten 11.27 un pulksten 12.02. Vēl viena no personām atkritumus mežos bija izgāzusi arī iepriekš.

Sešiem no atkritumu izgāzējiem piemērots administratīvais naudas sods. Viens no mēslotājiem, kas pieķerts notikuma vietā, saņēmis brīdinājumu, jo savāca savu un arī nelielu daļu citu izgāzto atkritumu. Visi septiņi mežā izgāza bioloģiskos atkritumus – ābolus, lapas, augu stublājus, zarus, pelnus.

Iekasē sodu un liek savākt

Sodīta arī juridiskā persona, kas pērn septembrī Ventspils novadā Popes mežos izgāza ķīmiskos atkritumus. Apsekojot norādīto teritoriju, speciālisti konstatēja mežā izlietu nezināmas izcelsmes vielu saturu vismaz 120 kvadrātmetru platībā ar spēcīgu, ķīmisku aromātu.

Atkritumu savākšanai iepirkuma rezultātā LVM piesaistīja uzņēmumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Kopā mežā savāktas gandrīz 39 tonnas bīstamās vielas, un kopējās izmaksas pārsniedza 11 000 eiro.

Valsts vides dienests piemēroja naudas sodu 2000 eiro apmērā. Pēc LVM nosūtītā aicinājuma atlīdzināt radītos zaudējumus pārkāpējs pilnībā atmaksāja izdevumus par teritorijas sakārtošanu. Var tikai piebilst, ka nodot šīs ķimikālijas bīstamo atkritumu apsaimniekotājam, kā likums un veselais saprāts paredz, būtu bijis lētāk.

LVM arī aicina dabas draugus par piemēslotajām vietām informēt Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.

Daudz ko var bez maksas

Zināšanai – internetā ir viegli atrast informāciju par legālu atkritumu nodošanu. “Ekobāzē Latvija” Salaspils novadā, piemēram, koksnes paneļus, saplākšņus, finieri, skaidu plātnes, koka mēbeles bez mīkstajām daļām var nodot pat bez maksas.

Betons, ķieģeļi, māla flīzes, dakstiņi – 9,68 eiro par tonnu, daudz dārgāki gan ir nepārstrādājami atkritumi (piemēram, ruberoīds, šindelis, bitumens, akmens vate, siltinājums, linolejs) – gandrīz 200 eiro.

Vecos radiatorus un čuguna vannas var nodot par samaksu metāllūžņos vai atdot tiem, kas paņems ar prieku un par velti. Diezgan bieži pašvaldības un atkritumu nozares uzņēmumi organizē akcijas, kur var bez maksas nodot nolietoto elektrotehniku.

Ne tikai nav attaisnojama, bet nav arī saprotama nolietotu riepu vešana uz mežu – katru gadu ir akcijas to savākšanai, bieži vien autoservisā, liekot jaunas, var atdot vecās.

Publikācija tapusi sadarbībā ar "Latvijas valsts meži".