Vairums darbinieku Latvijā ir tik neapmierināti ar savu algu, ka pat gatavi krasām pārmaiņām

Apmierināto tikpat kā nav

Aptauja arī liecina, ka tikai 4% dalībnieku ir apmierināti ar savu pašreizējo atalgojumu. Vēl 8% nevēlas mainīt profesiju, bet apsver iespēju papildus strādāt paralēli pamatdarbam. 4% svarīgāka ir stabilitāte un ierastā darba vide, pat ja tas nozīmē zemāku ienākumu līmeni.

Divas trešdaļas Latvijas valstspiederīgo ir gatavi iziet pārapmācību augstākas darba samaksas dēļ. No tiem 40% paziņojuši, ka tam piekristu ar nosacījumu, ka jaunais darbs viņiem patiks. 

Arī praktiskiem apstākļiem ir loma, lemjot par profesijas maiņu. 7% ir gatavi pārmācīties, ja tā dēļ nebūs jāmaina dzīvesvieta. Vēl 4% ir ieinteresēti mainīt profesiju ar nosacījumu, ka apmācības ilgs ne vairāk kā sešus mēnešus. Laika faktors īpaši nozīmīgs ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr dzīvesvietas maiņas jautājums biežāk kļūst izšķirošs respondentiem, kas vecāki par 30 gadiem.

Pieci procenti aptaujas dalībnieku paziņoja, ka ir gatavi mainīt profesiju, ja apmācības būs bez maksas. Astoņi procenti norādījuši, ka būtu gatavi iet uz pārapmācību, ja alga pieaugtu vismaz par 200 eiro neto.

Kā ir reģionos

Lai gan atšķirības starp vīriešiem un sievietēm šajā jautājumā ir niecīgas, reģionālajā griezumā vērojamas zināmas īpatnības. Lai jaunais darbs patiktu, īpaši svarīgi ir Rīgas (44%) un Latgales (42%) reģionu iedzīvotājiem. Zemgalē un Vidzemē šis rādītājs ir 36%, Kurzemē - 33%. Arī praktiski apsvērumi atšķiras: Vidzemē īpaši svarīgs ir dzīvesvietas faktors (10%), Kurzemē - pārmācības ilgums, bet Zemgalē - atalgojuma starpība pēc apmācības (11%).

Piecpadsmit procenti respondentu paziņoja, ka neplāno strādāt nākotnē un tāpēc neinteresējas par profesijas maiņu. Šo nostāju visbiežāk pauž cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem - tādu izrādījušies 49%. Vēl 5% atzina, ka nav aizdomājušies par nosacījumiem, kas varētu viņus motivēt mainīt darbības veidu.