Kalvāns: direktori ir pārāk noslogoti, lai vadītu mācību stundas
Izglītības iestāžu vadītājiem jābūt spējīgiem īslaicīgi aizvietot skolotājus, taču pastāvīga stundu vadīšana nav savienojama ar viņu darba pienākumiem, aģentūrai LETA sacīja bijušais Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (NA), kurš no augusta kļūs par Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāju.
Komentējot diskusijas par grozījumiem, kas varētu liegt skolu direktoriem regulāri mācīt stundas, viņš atzina, ka viedokļi nozarē atšķiras, un publiski izskanējušais neatspoguļo visu izglītības iestāžu vadītāju domas.
"Nav tā, ka visi ir pret grozījumiem. Tas, ka divi, trīs cilvēki pasaka, ka viņiem nepatīk, nenozīmē, ka visi vairāk nekā 400 direktori domā tieši tāpat," viņš sacīja.
Pēc Kalvāna domām, izglītības iestāžu vadītāju darbs ir pārāk noslogots, lai to saskaņotu ar stundu sarakstu, un uzskati, ka direktors "izkrīt no aprites, ja nestāv pie tāfeles", ir pārspīlēti.
"Teikt, ka [skolu direktori] kļūs par ierēdņiem vai garlaicīgiem birokrātiem, ir drusciņ emocionāli pārspīlēti," uzskata Kalvāns.
Viņš piekrīt, ka vadīt mācību stundas jāļauj direktora vietniekiem, kamēr pats direktors vairāk fokusējas uz pārvaldību un sadarbību. Vienlaikus viņš norādīja, ka direktors var būt klātesošs mācību procesā arī citos veidos, piemēram, vadīt zinātniski pētnieciskos darbus, palīdzēt olimpiāžu dalībniekiem vai īslaicīgi aizvietot prombūtnē esošus skolotājus.
Kalvāns no augusta ieņems Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja amatu. Viņš sola uzklausīt visus viedokļus un meklēt kompromisu trīs gadu pārejas periodā.
Šā gada 25. jūnijā valdībā pieņemti IZM virzītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu. Ar šiem noteikumiem mainīta kārtība, kā organizē un apmaksā papildu pedagoģisko darbu izglītības iestāžu direktoriem, vietniekiem un citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Šobrīd noteikumi ļauj veikt papildu pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā ar atsevišķu samaksu.
Taču, kā skaidrojot izmaiņu nepieciešamību iepriekš norādīja IZM, Valsts kontrole esot konstatējusi, ka šāda prakse neatbilst Darba likuma prasībām un rada risku pedagogu pārslodzei.
Pašreiz Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka tikai 3,8% pedagogu veic darba stundas, kas pārsniedz normālo darba laiku, tostarp izglītības iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.
Valdības pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2027.gada septembra šie papildu pienākumi tiks iekļauti normālā darba laika ietvarā, nepieļaujot darba stundu pārsniegšanu virs 40 stundām nedēļā un nodrošinot virsstundu darba apmaksu atbilstoši likumam. Izglītības iestāžu vadībai un dibinātājiem līdz tam būs jāpielāgojas jaunajām prasībām un jāizvērtē vadītāju, vietnieku, metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru "lietderība izglītības iestādes darbībā", norādījusi IZM.
Raidījums "TV3 Ziņas" iepriekš vēstīja, ka šāds lēmums izpelnījies skolu vadītāju neizpratni - viņi uzskata, ka no šāda ierobežojuma varētu ciest gan viņu profesionālās prasmes, gan skolēni, jo skolu vadība bieži vien stundu vadīšanā iesaistās arī, lai kompensētu pedagogu trūkumu.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) solījusi turpināt dialogu ar nozari jautājumā par skolu vadības darba pienākumiem un samaksas nosacījumiem. Melbārde piekrīt viedoklim, ka skolu direktoriem un vietniekiem ir jābūt iespējai vadīt mācību stundas, tādējādi saglabājot ciešu saikni ar pedagoģisko procesu, uzņemoties īpašu lomu skolas kā mācīšanās organizācijas veidošanā.
Pēc ministres teiktā, IZM atbildīgās amatpersonas ir rīkojušās juridiski korekti, novēršot nepilnības Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu. Tomēr vienlaikus ir izpalicis plašāks dialogs ar skolu vadību par pieņemtajiem grozījumiem, un jautājumu pēc būtības ir jāatrisina - jāizveido tiesiski korekts ietvars, kas ļauj skolas vadībai apvienot administratīvās funkcijas ar pedagoga darbu savā skolā, tai pat laikā nodrošinot, ka tas pēc iespējas tiek veikts normālā darba laika ietvaros.
