Rīgā varēs aplūkot izstādi “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija”

Tā atklāj Šveices farmācijas uzņēmuma progresīvo pieeju arhitektūrai un grafiskajam dizainam, uzsverot kopsakarības zinātnes un kultūras vērtībās starp Šveici un Latviju.

Ekspozīcijas mērķis ir pastāstīt mūsdienu skatītājam, kā uzņēmuma vadības drosmīgā domāšana, tolerance un rūpe tika vērsta gan farmācijas zinātnes attīstības virzienā, gan savas vizuālās identitātes – precīzas un kvalitatīvas – izveidē. Darbā “Roche” aicināja labākos, arhitektiem un grafikas dizaineriem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt, – tā tapa jauna konkrētās nozares specifikai atbilstoša funkcionāla arhitektūra un neparasti bagātīga grafikas dizaina valoda, kas paralēli zinātnes atklājumiem 20. gadsimtā lika pamatus “Roche” korporatīvajam tēlam.

Pirmo reizi Latvijas publika varēs iepazīties ar materiāliem, kas glabājas “Roche” arhīvā Bāzelē (Šveice). Izstādē aplūkojamas 20. gadsimta sākuma fotogrāfijas, kuru autori ir leģendāras personības – izcili meistari Roberts Johansons (1877–1959, Latvija) un Roberts Šprengs (Robert Spreng, 1890–1969, Šveice), arhitektu oriģinālās skices un rasējumi, kā arī kaleidoskopisks iespieddarbu klāsts.

Ekspozīcijas centrālo asi veido stāsts par diviem arhitektiem: latvieti Aleksandru Klinklāvu un šveicieti Oto Rūdolfu Zalvisbergu. Aleksandrs Klinklāvs (1899–1982) ir pirmās īpaši “Roche” uzņēmumam būvētās funkcionālisma stila ēkas ārpus Šveices arhitekts. 1932.–1933. gadā viņš ir projektējis ēku Rīgā, Miera ielā 25, kas vienlaicīgi paredzēta ražotnes un biroja vajadzībām. Klinklāvs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Ernesta Štālberga audzēkņiem, profesors apmācības procesā orientējās uz Bauhaus skolas teorētiskiem principiem. Latvijas 20. gs. 20.–30. gadu arhitektūras vēsturē viņš ir ieguvis atzinību kā speciālists veselības aprūpes arhitektūras jomā. Klinklāva radošais mantojums izceļas ar racionālu un proporcionāli līdzsvarotu internacionālo modernismu, ko demonstrē “Roche” Rīgas filiāles ēka.

Oto Rūdolfs Zalvisbergs (Otto Rudolf Salvisberg, 1882–1940) ir pirmās funkcionālisma stilā būvētās “Roche” uzņēmuma ēkas Bāzelē (Bldg 21 – administratīvais korpuss) arhitekts. Tā tika pabeigta 1936. gadā, tas ir nedaudz vēlāk nekā Rīgas projekts, bet nenoliedzami abas celtnes vieno askētiska arhitektoniskā valoda un modernisma loģikā balstīta funkcionalitāte. Zalvisbergs atzina par nepieciešamību radīt tieši uzņēmuma prasībām pielāgotu arhitektūru. Tāpat meistara rokraksts spilgti izpaudās viņa veidotajos interjeros, kur pārdomātais un lietotājam draudzīgais detaļu risinājums saglabā savu aktualitāti arī no šodienas skatpunkta.

Otrs nozīmīgs izstādes aspekts ir “Roche” drosmīgā un inovatīvā pieredze, izstrādājot uzņēmuma produktu tēlu grafiskajā dizainā. Kā ar vizuāliem līdzekļiem pastāstīt par zāļu efektivitāti? 50–70. gadu “Roche” reklāmām raksturīgas spēcīgas metaforas, asprātīgi un pārsteidzoši dažādi mākslinieciskie paņēmieni. Ekspozīcijai izveidotā “Roche” informatīvo lapu un bukletu izlase spoži apliecina radošo garu, atklāj grafiskā dizaina evolūciju 20. gadsimtā, to, kā tas reaģē uz katras desmitgades tendencēm un reģionālajām īpatnībām.

Par vadošajiem Grafikas nodaļas māksliniekiem uzņēmumā strādājuši vairāki dizaineri, to vidū bija arī Makss Braitšmits (Max Breitschmid, 1911–1970) un Teo Balmers (Theo Ballmer, 1902–1965). Sevišķi jāizceļ leģendārais Jans Tšiholds (Jan Tschichold, 1902–1974) – fotomontāžas pionieris, tipogrāfs un grāmatu dizainers, Bauhaus iedvesmotājs, kuram ir neatsverama loma 20. gadsimta grafiskā dizaina attīstībā.

Muzejs ir pateicīgs par sadarbību ar “Roche” arhīvu Bāzelē un SIA “Roche Latvija”, apkopojot vērtīgas 20. gadsimta arhitektūras un dizaina liecības, kas parāda, kā viens no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem cauri laikiem ir saglabājis uzticību modernismam, racionālai arhitektūrai un izteiksmīgam dizainam, ko demonstrē “Roche” ēku spilgtākie piemēri Bāzelē, Latvijā un pasaulē, kā arī “Roche” grafikas dizaina nodaļā tapušie informatīvie izdevumi.